Intelektuālā īpašuma tiesnešu forums

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) rīkotais Intelektuālā īpašuma tiesnešu forums bija pirmais šāda veida pasākums, kas pulcēja tiesnešus no visas pasaules (aptuveni 160 tiesnešus no 64 valstīm).

Forumā notika zināšanu un prakses apmaiņa un diskusijas starp dažādu valstu pieredzējušākajiem intelektuālā īpašuma tiesību lietu tiesnešiem. Darbs forumā bija sadalīts 10 sesijās, katras sesijas ietvaros moderatoram vadot diskusiju ar četriem runātājiem. Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija bija izvēlējusies Latvijas tiesnesi par spīkeri no Centrāleiropas un Baltijas valstīm, lai vadītu sesiju par tiesas rīcības brīvību tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanā.

Sesiju tēmas un tajās apspriestie jautājumi bija šādi:

1. Tiesnešu loma intelektuālā īpašuma tiesību attīstībā un pārrobežu dialoga nozīme. Šīs sesijas laikā runāts par to, kā tiesneši var ietekmēt likumdošanas procesu, par ārvalsts likuma piemērošanu un par starptautisko sadarbību.

2. WIPO darbs ar intelektuālā īpašuma lietu tiesnešiem. WIPO informēja par darbības virzieniem intelektuālā īpašuma lietu tiesnešu kapacitātes celšanā, sadarbības attīstībā, kā arī par WIPO Arbitrāžas un mediācijas centra darbību.

3. Jaunākie aktuālie jautājumi patentu jomā. Sesijas ietvaros galvenie apspriestie jautājumi bija saistīti ar jauno tehnoloģiju izgudrojumu patentspēju, ekvivalences doktrīnu, kā arī izgudrotāju kompāniju (patentu īpašnieku) un ģenērisko medikamentu ražotāju interešu sadursmēm.

4. Jaunākie aktuālie jautājumi preču zīmju jomā, tādi kā netradicionālās preču zīmes un neatbilstība sabiedriskajai iekārtai kā reģistrācijas atteikuma pamats. Uzmanība vērsta uz to, ka komersanti arvien vairāk vēlas netradicionālo preču zīmju ieviešanu, tomēr šādas zīmes rada nopietnus riskus, jo sāk līdzināties ar cita veida intelektuālā īpašuma tiesību objektiem, kuru aizsardzība būtisku iemeslu dēļ ir terminēta, bet preču zīmju aizsardzība teorētiski var pastāvēt mūžam (kamēr īpašnieks to atjauno). Interesanta diskusija raisījās par gadījumiem, kad persona mēģina reģistrēt kā preču zīmi gleznu, uz kuru autortiesības jau beigušās: diskutēts par to, kurš reģistrācijas atteikuma vai reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu pamats būtu piemērotākais – atšķirtspējas trūkums vai neatbilstība sabiedriskajai kārtībai.

5. Specializācija intelektuālā īpašuma lietu izskatīšanā. Diskutēts par tādiem jautājumiem kā specializēto intelektuālā īpašuma tiesu vai tiesnešu nepieciešamība, vai patentu lietās priekšroka dodama tehniskajiem tiesnešiem vai ekspertiem attiecīgajā tehnikas jomā, starpdisciplinārās sadarbības metodes un alternatīvā strīdu izskatīšana, tostarp tiesas funkcijas mediācijas ieteikšanā.

6. Jaunākie aktuālie jautājumi autortiesību jomā, jo īpaši saistībā ar autortiesību apjomu digitālajā vidē, mākslīgo intelektu un robotiem.

7. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret intelektuālā īpašuma pārkāpumiem tiešsaistē. Šīs sesijas pamatjautājumi bija interneta vietņu bloķēšana, starpnieku atbildība un tiesības uz informāciju. Šobrīd viena no visu valstu galvenajām problēmām ir tā, ka tiesa vienu interneta vietni aizver, bet nākamajā dienā pārkāpēji atver citu.

8. Tiesas rīcības brīvība tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanā. Šīs sesijas ietvaros īpaša uzmanība veltīta pagaidu pienākumrīkojumam (pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzeklim, ar kuru tiesa aizliedz iespējamās pārkāpjošās darbības vai uzliek par pienākumu veikt konkrētas darbības iespējamā pārkāpuma pārtraukšanai vai novēršanai), galīgajam pienākumrīkojumam, kaitējuma atlīdzībai un sprieduma publiskošanai. Secinājums ir tāds, ka tiesas rīcības brīvība, lai gan angloamerikāņu tiesību sistēmas valstīs lielāka, kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas valstīs – salīdzinoši mazāka, tomēr ir absolūti nepieciešama, lai piemērotie tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu efektīvi un taisnīgi pret abām pusēm.

9. Tiesnešu kapacitātes stiprināšana, tostarp tiesnešu mācību iestāžu programmas, intelektuālā īpašuma lietu spriedumu pieejamība, tiesnešiem pieejamā e-apmācība un sadarbības tīkli.

10. Tiesas loma sabiedrības interešu novērtēšanā intelektuālā īpašuma strīdos. Šī ir viena no aktuālākajām tēmām, kā sabalansēt tiesības uz īpašumu ar sabiedrības interesēm, jo sabiedrības interešu pārlieka noteikšana par prioritāti var traucēt inovācijām un jaunu intelektuālā īpašuma objektu radīšanai.

Interesanta bija Ķīnas Augstākās Tautas tiesas viceprezidentes Kaijuanas Tao (Kaiyuan Tao) uzruna un prezentācija par intelektuālā īpašuma aizsardzību Ķīnā. Valstī ir vairāk nekā 300 intelektuālā īpašuma tribunālu ar aptuveni 3000 intelektuālā īpašuma tiesnešiem.

Dalība forumā deva iespēju papildināt zināšanas par vairākiem intelektuālā īpašuma lietu izskatīšanā būtiskiem jautājumiem, šoreiz ne tikai Eiropas Savienības, bet arī citu pasaules valstu jaunākajām tendencēm. Noderīga bija arī neformālā viedokļu un pieredzes apmaiņa.