2018.gadu Krimināllietu departamentā raksturo šādi galvenie statistikas rādītāji: saņemtas 737 lietas, izskatītas – 672, neizskatītas – 160 lietas.
254 lietās pieņemti lēmumi atteikt pārbaudīt nolēmumu tiesiskumu kasācijas kārtībā. No kasācijas kārtībā izskatītajām lietām 58,5% nolemts atstāt negrozītu zemākās instances tiesas nolēmumu.
Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīvam pievienoti 65 lēmumi.
Izskatītas 63 lietas sakarā ar pieteikumiem un protestiem par spēkā esošiem tiesu nolēmumiem, tostarp 51 lieta sakarā ar ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu, un lielākā daļa no tiem ir apmierināti. Tas liecina, ka tiesneši un prokurori pavirši seko izmaiņām likumos, neņem vērā dubultās sodīšanas nepieļaujamību, neizmanto Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo kontroli pārsūdzēšanas kārtībā par tiesas nolēmumiem. Savukārt tiesneši neiedziļinās likumu pārejas noteikumos, turklāt daudzas krimināllietas pret vienu personu tiek sadalītas vairākās krimināllietās, kas, acīmredzot, uzlabo statistikas rādītājus.
Kārtējo reizi jāuzsver, ka Krimināllietu departamenta tiesnesim ir plašs blakus pienākumu loks, kas izriet no speciālajiem likumiem. Aprēķini rāda, ka tiem tiek patērētas 60 darba dienas, tas ir, trīs mēneši katram tiesnesim, nemaz nerunājot par to, ka katrs tiesnesis ir iesaistīts arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, komisijās, padomēs. Līdz ar to tiešajam darbam – tiesas spriešanai – ir salīdzinoši neliels laiks. Ir nepieciešama reāla rīcība, lai sadalītu kompetenci blakus pienākumu veikšanai. Lielu organizatorisko darbu šo jautājumu kārtošanā ir veikusi Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa, bet ir nepieciešama likumdošanas iniciatīva un politiskā izšķiršanās.
2016.gada nogalē un 2017.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā tika izvērtēts Kriminālprocesa likums jautājumā par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.
Jāatgādina, ka Kriminālprocesa likuma 573.panta pirmā daļa noteica, ka nolēmuma tiesiskumu kasācijas kārtībā pārbauda gadījumā, ja kasācijas sūdzībā izteiktā prasība pamatota ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu. Savukārt šā panta otrā daļa noteica, ka jautājumu par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemj Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja norīkots tiesnesis, bet likuma panta trešā daļa – ka lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā un tas nav pārsūdzams.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2016.gada 13.oktobra spriedumā „Talmane pret Latviju”, pieteikums Nr.47938/07, bija atzinusi, ka Senāts bija pienācīgi izvērtējis pieteikuma iesniedzējas kasācijas sūdzības pamatojumu un ka kasācijas instances tiesa šajā gadījumā bija pietiekama, proti, sniedza vērtējumu par iespējamu pieteikuma iesniedzējas pamattiesību pārkāpumu konkrētās lietas apstākļos.
Kā atzina Satversmes tiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtēja Augstākās tiesas Senāta rīcību pēc pieteikuma iesniedzējas kasācijas sūdzības saņemšanas, nevis kasācijas sūdzības izskatīšanas tiesisko regulējumu. Satversmes tiesa secināja, ka koleģialitāte ir viens no principiem, kas garantē taisnīgu tiesas procesu. Tāpat atzina, ka kasācijas instances tiesas funkcijas kriminālprocesā ietver ne vien personas tiesību, bet arī publiski tiesisko interešu aizsardzību. Tiesnesim vienpersoniski lemjot par kasācijas tiesvedības ierosināšanu kriminālprocesā, neveidojas dialogs par tiesvedību normu vienveidīgu piemērošanu un tiesību attīstību, turklāt sabiedrībā var rasties šaubas par tiesību normu piemērošanas pareizību. Satversmes tiesa uzskatīja: lai nodrošinātu objektivitātes principa ievērošanu kasācijas instances tiesā, kasācijas tiesvedības iersosināšanas stadijā kriminālprocesā ir jāievēro Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ietvertais koleģialitātes princips. Tas, ka jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu kasācijas instances tiesā kriminālprocesā tiek izlemts vienpersoniski, nenodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu. Tādējādi Kriminālprocesa likuma 573.panta otrā daļa neatbilst Satversmes 92.panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesa uzsvēra kasācijas instances īpašo nozīmi kriminālprocesā un uzskatīja, ka demokrātiskas tiesiskas valsts principa ievērošana ir nodrošināta tikai tādā gadījumā, ja personai tiek darīti zināmi tiesas motīvi attiecībā uz kasācijas sūdzībā norādītajiem apsvērumiem. Tas, cik detalizēta būs nolēmuma motīvu daļa, ir atkarīgs no izskatāmajā lietā paustajiem būtiskajiem argumentiem, tomēr norādītajiem motīviem vajadzētu būt pietiekamiem, lai persona varētu saprast, kādēļ kasācijas tiesvedība pēc sūdzībā norādīto argumentu izvērtēšanas netika ierosināta. Tādējādi Kriminālprocesa likuma 573.panta trešā daļa, ciktāl tā neparedz, ka lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību norādāmi tā motīvi, neatbilst Satversmes 92.panta pirmajam teikumam.
Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas darba grupa, izpildot Satversmes tiesas spriedumu, dažu mēnešu laikā izstrādāja grozījumus Kriminālprocesa likumā, un Saeima tos pieņēma. Arī Krimināllietu departaments aktīvi piedalījās grozījumu izstrādāšanā un iesniedza savus priekšlikumus.
Jāatzīst, ka jaunais process par kasācijas tiesvedības ierosināšanu ir smagnējāks, laikietilpīgāks, tajā iesaistīti trīs tiesneši, un tas prasīja departamenta darba pārorganizēšanu. Atbilstoši jaunajam regulējumam jautājumu par nolēmuma pārbaudi kasācijas kārtībā izlemj tiesa triju tiesnešu sastāvā. Personai, kura iesniegusi sūdzību vai protestu, kā arī personai, kuras tiesības vai intereses aizskar sūdzība vai protests, jāpaziņo tiesas sastāvs un tas, kad tiks lemts par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, izskaidrojot tiesības septiņu dienu laikā pieteikt noraidījumu.
Kasācijas tiesvedību atsaka ierosināt, pieņemot vienbalsīgu lēmumu rezolūcijas veidā, kurā norāda atteikuma motīvus. Ja tiesnešu viedoklis par kasācijas tiesvedības ierosināšanu atšķiras vai arī visi tiesneši uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas kārtībā, pieņem lēmumu rezolūcijas veidā par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.
Ņemot par paraugu Administratīvā procesa likumu un Civilprocesa likumu, uz kuriem atsaucas arī Satversmes tiesa savā spriedumā, tika paplašināti pamati atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Tiesa var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību arī šādos gadījumos: 1) kasācijas sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Augstākās tiesas judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst; 2) izvērtējot kasācijas sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.
Darba pārorganizēšana departamentā atstāja iespaidu uz neizskatīto lietu daudzumu un neapšaubāmi palielinās lietu izskatīšanas ilgumu.
Vēlreiz jāatgādina, ka neskaidrības likumu piemērošanā izraisa prakse, kad grozījumi un papildinājumi likumos tiek ieviesti Saeimā trešajā lasījumā bez paskaidrojumiem un anotācijas.
Aktīvi iesaistoties Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pilnveidošanā, darba grupās piedalās departamenta zinātniski analītiskie padomnieki, turklāt departaments ir nosūtījis darba grupām jautājumus, kurus mūsuprāt vajadzētu aktualizēt. Viens no galvenajiem jautājumiem ir apgabaltiesu kā apelācijas instances lomas stiprināšana un Augstākās tiesas kā kasācijas instances tiesas atbrīvošana no tai neraksturīgu funkciju veikšanas. Vienkāršotie procesi – vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, lietas, kurās nenotiek pierādījumu pārbaudīšana tiesas izmeklēšanā – būtu pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā, jo tā izskata gan faktiskos, gan juridiskos jautājumus. Tāpat apsverams jautājums, vai spēkā stājušos tiesas nolēmumus var izskatīt no jauna tikai pēc ģenerālprokurora vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protesta.
Esam nosūtījuši priekšlikumu tieslietu ministram par iespējamu sadarbības formu starp ieinteresētajām institūcijām vienotas izpratnes veidošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kaitējuma kompensāciju nodokļu lietās, par nepieciešamību Krimināllikumā ietvert atsevišķu noziedzīgu nodarījumu – nodokļu krāpšana u.c.
Daudz tiek diskutēts par Moneyvell ziņojumu, taču tas nebija tulkots latviešu valodā, un katrs tulkoja un lasīja, kā prata. Neapšaubāmi, tulkošana nav vienkārša, bet nevajadzētu kādu teikumu skatīt atsevišķi no visa teksta, kā rezultātā galvenais uzsvars tika veiksmīgi pavērsts uz tiesām, kaut, manuprāt, problēma saskatāma citās jomās.
Tāpat uzskatu, ka ārvalstu ekspertu uzaicināšana uz konferencēm, diskusijām paplašina mūsu redzesloku, bet nav jāabsolutizē viņu teiktais, jo viņi ir universāli speciālisti, kas dod padomus daudzās pasaules valstīs. Latvijai kā jaunai Eiropas Savienības valstij bija, ir un būs pastiprināta uzmanība. Latviju regulāri apmeklē daudzas komisijas un katra no tām ir ļoti svarīga, un katrai ir rekomendācijas, lai tās misija būtu sekmīga. Mums pašiem jāizvērtē, kuri jautājumi mūsu valstī ir prioritāri, un attiecīgi jārīkojas.
Krimināllietu departaments ir saistīts ar ļoti plašu tiesisku jautājumu risināšanas loku. Likvidējot Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, kas bija apelācijas instances tiesa, departamentam tika uzlikti tādi pienākumi, kā, piemēram, personu izdošana starptautiskās sadarbības jomā. Domāju, ir laiks labot kļūdu un nodot šo lietu izlemšanu apelācijas instances tiesām – apgabaltiesām. Ir iespējami varianti – Eiropas Savienības valsts vai cita valsts. Tas ir diskusijas jautājums, un par to savu viedokli ir izteicis Krimināllietu departaments.
Mūs sagaida jauni izaicinājumi, kas saistīti ar globālo noziedzību, par ko mums nav pietiekošu zināšanu un prakses. Līdz ar to tiesnešiem ir pastāvīgi jāpilnveidojas un jābūt gataviem šo jautājumu risināšanai. Bet tas ir saistīts arī ar valsts apsūdzības uzturētāju kvalitāti un apsūdzības formulējumu.
Nenoliedzami, ka tiesu prakses veidošanā nozīmīga loma ir pirmās instances un apelācijas instances tiesām. Kasācijas instancē nonāk salīdzinoši neliels skaits no izskatītajām lietām. Taču atbildība par tiesu prakses pareizību tiek uzlikta Augstākajai tiesai. Augstākā tiesa tiesu praksi var ietekmēt tikai procesuālajā kārtībā vai apkopojot tiesu praksi. Tiesu prakses apkopošana ir novēlota tiesu prakses konstatēšana. Procesuālajā kārtībā nereti ir gadījumi, kad Augstākās tiesas norādījumi netiek pienācīgi ņemti vērā. Augstākā tiesa, izskatot lietas, ņem vērā ne tikai Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma pārkāpumus, bet arī iespējamās sekas, ja persona vēršas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tāpēc gan pirmās instances tiesai, gan apelācijas instances tiesai vajadzētu vispusīgi apsvērt jautājumu par Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma piemērošanu.
2019.gads departamentā būs pārmaiņu gads, jo darbu pabeigs vairāki tiesneši un ir apsolīts, ka tiks palielināts tiesnešu skaits. Jācer, ka jaunpienācēji tiesneši ieviesīs jaunas vēsmas, jaunu progresīvu pienesumu departamenta darbā.
QR
