Personas datu aizsardzība tiesvedībā

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās un diskusijās piedalījās Eiropas Savienības tieslietu sistēmu un starptautisko organizāciju pārstāvji. Konferences saturu var sadalīt trīs daļās.

Konferences pirmā daļa bija veltīta Vispārīgajai datu aizsardzības regulai 2016/679 un galvenajiem jaunumiem: personu datu apstrādes principi un datu subjekta tiesības, regulējums personu datu aizsardzībai tiesvedībā; personu datu aizsardzības speciālists tiesā un uzraudzības iestādes.

Jau iepriekš Direktīvā 95/46/EK noteiktajiem personas datu apstrādes principiem (likumīgums, godprātība un pārredzamība; nolūka ierobežojumi; datu minimizēšana; precizitāte; glabāšanas ierobežojumi) klāt nākuši trīs jauni principi: pārredzamība (dati tiek apstrādāti datu subjektam pārredzamā veidā, visa informācija ir viegli pieejama un saprotama, izmantota tiek skaidra un vienkārša valoda, papildus gadījumā  – vizualizācija); integritāte un konfidencialitāte (dati tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta datu drošība, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos līdzekļus); pārskatatbildība (datu pārzinis var uzskatāmi parādīt, ka visi principi tiek ievēroti). Datu subjekta tiesības ir precīzāk un sīkāk aprakstītas, vienīgais jaunums ir datu subjekta tiesības uz datu pārnesamību (datu subjektam ir tiesības saņemt datus no viena pārziņa un nosūtīt tos citam pārzinim).

Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679 nosaka, ka dalībvalstu uzraudzības iestādēm (Latvijā – Datu valsts inspekcija) nebūtu jāiejaucas tiesu darbībā. Uzraudzību vajadzētu uzticēt tiesu sistēmas struktūrai, kas nodrošinātu atbilstību regulas noteikumiem, arī izskatītu sūdzības par datu apstrādes darbībām. Dalībvalstu tiesību aktos varētu precizēt datu apstrādes darbības un procedūras, ņemot vērā tiesas darbības specifiku.

Ar pieredzi datu apstrādes uzraudzībā dalījās Austrijas datu aizsardzības speciālista vietnieks Mag. Peter Bauer. Austrijā ir datu aizsardzības speciālists tiesvedības sistēmai un divi vietnieki, viens – tiesām un prokuratūras iestādēm un otrs – cietumiem.

Konferences otrā daļa bija veltīta datu aizsardzībai policijā un krimināltiesību sektorā. Ar jauno „Policijas direktīvu” 2016/60, kas nosaka kārtību, kādā veic datu apstrādi izmeklēšanas iestādēs, iepazīstināja Daniel Drewer, datu aizsardzības speciālists un Datu aizsardzības nodaļas vadītājs Eiropas Policijas birojā (Eiropols).

Interesanta bija prezentācija par automatizētu videonovērošanu, norādot uz ES normatīvā regulējuma trūkumu. Pēdējos gados ir pieaudzis videonovērošanas veikšanai pieejamais informācijas tehnoloģiju klāsts, tādēļ personu datu aizsardzībai būtisks ir specifisks regulējums. Vispārīgajā datu aizsardzības regulā nav atrunāti videonovērošanai specifiski noteikumi (apjoms, ilgums, saturs, prasības personas identificēšanai un pienākums sazināties).

Konferences trešajā daļā diskutēts par datu aizsardzību tiesās: tiesneša loma, tiesu nolēmumu anonimizācija, preses relīzes, piekļuve lietām, filmēšana tiesu zālēs.

Dalībvalstīm ir dažādas tradīcijas nolēmumu anonimizēšanā, ne visām noteikts regulējums nacionālajos tiesību aktos. Latvijā nolēmumi tiek anonimizēti kopš 2009.gada 18.februāra, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.123 „Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas”. Tendence ir, ka līdz ar jauno regulējumu datu aizsardzībā personas dati nolēmumos tiek anonimizēti. Lai gan, piemēram, Lielbritānijā nolēmumi tiek anonimizēti minimāli. Savukārt Polijas tiesnesis atzīmēja, ka arī konstitucionālās tiesas spriedumos tuvākajā nākotnē personas vārds un uzvārds tiks anonimizēts, jo tiesībsargs ir norādījis, ka šādi personas dati ir dzēšami.

Attiecībā uz preses relīzēm un to anonimizēšanu dalībvalstu pieredze arī ir dažāda, norādot, ka tas ir nacionālās likumdošanas jautājums. Regulas 23.pants nosaka, ka saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem var ierobežot datu subjekta tiesības, ja šāds ierobežojums demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešams un samērīgs, un tas ir nepieciešams, lai garantētu valsts drošību, aizsardzību, sabiedrisko kārtību, noziedzīgu nodarījumu novēršanu, tostarp aizsardzību pret sabiedriskās kārtības drošības apdraudējumiem u.c. Tendence ir, ka šeit datu subjekta „tiesības būt aizmirstam” ne vienmēr tiek piemērotas.

Regulējums filmēšanai lietas izskatīšanas laikā (vai atļaut un ar kādiem nosacījumiem) ir dažāds. Lietuva ir atteikusies no absolūtā filmēšanas aizlieguma, kopš 2018.gada jūlija filmēšana ir atļauta. Citās valstīs – jāsaņem personas vai tiesas atļauja filmēšanai.

Konferences priekšlasījumi un diskusijas bija vērtīgas, jo deva iespēju paplašināt zināšanas personu datu aizsardzībā, kā arī iespēju salīdzināt Latvijas praksi ar citu dalībvalstu praksi.