Konkurences tiesības

Eiropas Konkurences tiesību tiesnešu asociācija sadarbībā ar Eiropas Komisiju rīko savstarpējas tikšanās ar mērķi stiprināt nacionālo tiesnešu, kas izskata konkurences lietas, un Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta (Directorate General for Competition) sadarbību. Tiek apspriesti dažādi problēmjautājumi, kas tiesnešiem rodas praksē, piemērojot Eiropas Savienības tiesības, arī jaunu normatīvo aktu izstrāde vai grozīšana, ņemot vērā arī tiesnešu viedokļus.

Tikšanās dalībnieki informēti par Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīvas (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu ieviešanas gaitu. Dalībnieki aicināti sekot līdzi šim procesam un gadījumā, ja valstij rodas problēmas ar direktīvas ieviešanu, ziņot par to komisijai.

Kā viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas izraisīja arī plašas tiesnešu diskusijas, bija par konfi denciālas informācijas izpaušanu vienam no procesa dalībniekiem. Eiropas Komisija ir sagatavojusi paziņojumu „Par konfidenciālās informācijas aizsardzību saistībā ar ES konkurences tiesību privāttiesisko izpildi valstu tiesībās” (pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā), kurā analizēts jautājums par piekļuvi pierādījumiem kontekstā ar pierādījumiem, kas satur konfidenciālu informāciju. Paziņojums dod norādes, kā rīkoties ar konfidenciālu informāciju visa tiesas procesa gaitā, arī laikā, kad šī informācija atrodas jau arhīvā. Eiropas Komisijas sagatavotās vadlīnijas tika arī kritizētas. Dažas valstis atzīst, ka, neatklājot informāciju procesa dalībniekam, tiek pārkāptas konstitucionālās tiesības, un tas nav pieļaujams. Daži iebilda, ka komisija šādi ierobežo valstu brīvību (tostarp brīvību noteikt procesuālos likumus). Lai arī šis Eiropas Komisijas paziņojums ir attiecināms uz civillietām, kurās tiek izskatīti jautājumi par konkurences tiesību pārkāpumiem un zaudējumu atlīdzinājumu, tomēr vadlīnijas var noderēt arī administratīvajās lietās.

Tāpat tika apspriesta Komisijas 2010.gada 20.aprīļa regulas Nr.330/2010 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām (spēkā līdz 2022.gada 31.maijam) attīstība, proti, vai ir jāļauj, lai šis regulējums zaudē spēku, vai tas tomēr jāpagarina, vai arī tajā ir jāizdara kādas izmaiņas, ņemot vērā tirgus attīstību kopš 2010.gada un vērā ņemamo digitālā tirgus pieaugumu, kā arī jaunu tirgus spēlētāju parādīšanos digitālajā tirgū. Komisija īsumā informēja par šiem jautājumiem, padziļināta, tikai šim jautājumam veltīta tikšanās notiks 2020.gada februārī.

Komisija informēja tiesnešus par to, kā Eiropas Komisija tiek informēta par tiesas spriedumiem, kas ir pieņemti nacionālajās tiesās saistībā ar konkurences tiesībām. pirms tikšanās tika aizpildīta anketa par nacionālo tiesu praksi un iespējamiem šķēršļiem, kāpēc Eiropas Komisija netiek informēta par šādiem spriedumiem, lai gan Padomes 2002.gada 16.decembra regulas (EK) Nr.1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti līguma 81. un 82.pantā, 15.panta 2.punkts to skaidri noteic. Tāpat Eiropas Komisija vēlējās iegūt informāciju par ierobežotas pieejamības informācijas iekļaušanu spriedumos, proti, vai Komisijai nosūtītie spriedumi jau ir rediģēti un vai spriedumus var brīvi publicēt.

Viens no tikšanās darba kārtības jautājumiem paredzēja ieskatu nacionālo tiesu praksē saistībā ar uzņēmumu, kuri ir apvienojuši spēkus, vienotu piedalīšos publisko iepirkumu konkursos. Tika prezentēta arī latvijas tiesu prakse.

Sniegta informācija arī par Eiropas Komisijas veikto pētījumu saistībā ar valstu pieredzi valsts atbalsta lietās. pētījums ir pieejams Eiropas Komisijas mājaslapā. prezentēts arī pētījums „Karteļu nodarīto zaudējumu prasības Eiropā: kā tiesas ir novērtējušas karteļu rezultātā radušos cenu sadārdzinājumu” (Cartel damages actions in Europe: How courts have assessed cartel overcharges), kurā ļoti kodolīgā veidā apkopota Eiropas valstu tiesu prakse šādu lietu skatīšanā.