Atzīstot, ka kvalitatīvam tiesvedības procesam tiesnešu specializācija ir nepieciešama, Tieslietu padome tomēr nepiekrīt atsevišķas specializētas ekonomisko lietu tiesas veidošanai. Šādas tiesas izveidei trūkst pietiekamu argumentu un nepieciešamības pamatojuma, kā arī seku izvērtējuma.
Izskatot Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas paredz ekonomiskās tiesas izveidi, Tieslietu padome 25.novembra sēdē atkārtoti noraidīja šādas specializētas tiesas izveidi. Nav saņemtas atbildes uz Tieslietu padomes 3.jūnija sēdē uzdotajiem jautājumiem, un padome joprojām uzskata – tiesnešu specializācija iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Tieslietu padome atkārtoti vērsa ministrijas uzmanību, ka nepieciešams izstrādāt lietu specializācijas standartus, ņemot vērā pirmo instanču tiesu specializācijas iespējas pēc to apvienošanas lielākās tiesās.
Tieslietu padome norāda – tiesu sistēmai nepieciešama stabilitāte un sistēmiska pieeja reformām. Ja specializētās tiesas veidošanas mērķis ir lietu ātrāka izskatīšana, tad koncepcijā nav izvērtēti cēloņi, kas šobrīd ir par iemeslu ilgajiem procesiem – procesuālo likumu nepilnības, problēmas apsūdzībā, izmeklēšanā vai tiesas procesa vadībā. Jaunas tiesas izveide bez grozījumiem procesuālajos likumos gaidīto efektu nedos.
Bez tam specializētas tiesas izveidošana varētu palielināt korupcijas riskus, veidot tiesnešiem nevienmērīgu slodzi, kā arī apgrūtināt tiesas pieejamību, ja tā būtu viena tiesa visai valstij. Nav skaidra arī lietu piekritība šādai tiesai, kurā paredzēts skatīt gan civillietas, gan krimināllietas.
Tieslietu padomes viedoklis jau pēc 3.jūnija sēdes nosūtīts Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei.
QR
