Ievads
Ar kasācijas instanci tieši saskaras vien 10% uzņēmēju, līdz ar to biznesa pārstāvju izpratni par Senāta darba specifiku veido galvenokārt publiskajā telpā pieejamā informācija. Augstākā tiesa ir ieinteresēta pati iesaistīties sabiedrības tiesiskajā izglītošanā, tādēļ, lai mērķtiecīgi meklētu efektīvākos risinājumus, sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tika veikta uzņēmēju aptauja par informētību un saskarsmi ar Augstāko tiesu.
Laikā no 2019.gada 22.novembra līdz 16.decembrim visā Latvijā tika aptaujāti 750 respondenti, kas izvēlēti pēc vairākpakāpju kvotu izlases metodes. Aptaujāto uzņēmumu izlase veidota atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes statistikai par uzņēmumu sadalījumu pēc nozares, darbinieku skaitu uzņēmumā, kā arī uzņēmuma atrašanās vietas un citām pazīmēm. Tas nozīmē, ka aptaujas izlasē proporcionāli iekļauti dažādu nozaru un lielumu uzņēmumi no visiem Latvijas reģioniem. Piedāvājam iepazīties ar galvenajiem aptaujas rezultātiem un secinājumiem.
Uzņēmēji uzticas Augstākajai tiesai
Aptauja rāda, ka kopumā 49% aptaujāto uzņēmēju uzticas Augstākajai tiesai, 25% neuzticas, tikpat daudz aptaujātajiem uzņēmējiem nav viedokļa šajā jautājumā. Svarīgi norādīt, ka tikai 10% aptaujas dalībnieku pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi personīga saskarsme ar Augstāko tiesu, pārsvarā kā lietu dalībniekiem. No tā secināms, ka uzņēmēju viedokli par Augstāko tiesu galvenokārt ietekmē publiskajā telpā pieejamā informācija.
Sagaida lietu izskatīšanu gada laikā
Absolūtais vairums aptaujas dalībnieku – 85% – sagaida, ka komercstrīdi Augstākajā tiesā (ne visās tiesu instancēs kopā) būtu jāizskata laikā līdz vienam gadam no sūdzības iesniegšanas brīža Augstākajā tiesā. Šīs uzņēmēju gaidas jau šobrīd sakrīt ar realitāti, jo 2019.gadā vidējais lietu izskatīšanas laiks Civillietu departamentā bija 8 mēneši.
Vairumam uzņēmēju tiesas nolēmumi ir saprotami
Gandrīz divas trešdaļas respondentu (62%), kuriem pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi personīga saskarsme ar Augstāko tiesu, norāda, ka tiesas nolēmumi ir bijuši saprotami (45% respondentu – pilnībā saprotami, 17% – vairāk saprotami nekā nesaprotami). Pilnībā nesaprotami tiesas nolēmumi ir bijuši tikai 15% respondentu, vairāk nesaprotami nekā saprotami 17% respondentu. No tā secināms, ka Augstākā tiesa spēj argumentēt nolēmumus arī uzņēmējiem saprotamā valodā.
Līdzīgi uzņēmēji vērtē tiesas procesa laikā no Augstākās tiesas saņemto informāciju (tajā skaitā informāciju par tiesvedības gaitu, par pušu tiesībām un pienākumiem, informāciju par to, kā, kur un kādos termiņos iesniegt dokumentus u.c.). Kopumā 58% respondentu to vērtē kā labu (19% – ļoti labi, 39% – drīzāk labi). Saņemto informāciju slikti vērtē 39% aptaujāto uzņēmēju, kuriem ir bijusi tieša saskarsme ar Augstāko tiesu, līdz ar to šī ir joma, kur būtu nepieciešams veikt sīkāku izpēti un uzlabojumus.
Jāuzlabo izpratne par Augstākās tiesas darbu
Viens no aptaujas mērķiem bija noskaidrot, kāda ir uzņēmēju izpratne par Augstākās tiesas darba specifiku. 59% aptaujāto uzņēmēju bija grūti nosaukt svarīgākos nosacījumus, lai viņu kasācijas sūdzība tiktu pieņemta un izskatīta Augstākajā tiesā. Piektā daļa aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka svarīgs ir plašs un detalizēts lietas apstākļu izklāsts kasācijas sūdzībā (kas patiesībā tā nav, jo Augstākā tiesa lietas neskata pēc būtības, lietas apstākļi ir redzami jau esošajos lietas materiālos). Tikai 20% respondentu ir norādījuši korektu atbildi – kasācijas sūdzībā vēlamas atsauces uz judikatūru līdzīgās lietās.
Līdzīga situācija atklājas arī jautājumā par to, kādas sūdzības, uzņēmējuprāt, izskatīšanai kasācijā pieņem Augstākā tiesa. 54% aptaujāto uzņēmēju norādījuši pareizo variantu – sūdzības par likumu nepareizu piemērošanu zemākas instances tiesā. Tajā pašā laikā 51% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka Augstākā tiesa izskata lietas pēc būtības, savukārt trešdaļai respondentu – 33%– ir grūti precīzi atbildēt, kādas lietas skata Augstākā tiesa.
No tā var secināt, ka jāuzlabot uzņēmēju informētība un izpratne par Augstākās tiesas darba specifiku. Tas nākotnē varētu samazināt nepamatotu sūdzību skaitu, kas savukārt ļautu Augstākās tiesas tiesnešu un darbinieku resursus novirzīt ātrākai pamatoto, atbilstoši iesniegto kasācijas sūdzību izskatīšanai. Tādējādi tiktu taupīti gan uzņēmēju resursi, kas tiek nelietderīgi tērēti acīmredzami nepamatotu kasācijas sūdzību sagatavošanai, gan arī tiesas resursi.
Vēlas specializētus advokātus
Aptaujā uzņēmējiem tika jautāts arī par to, kas visvairāk palīdzētu, ja būtu jāgatavo kasācijas sūdzība Augstākajai tiesai. Absolūtais vairums respondentu – 75% – norādīja, ka vislabāk palīdzētu advokāts, kurš specializējies darbam tieši kasācijas instancē. 15% aptaujāto uzņēmēju vēlētos vadlīnijas par kasācijas sūdzību iesniegšanu, savukārt 12% norādīja, ka svarīga ir judikatūras un tiesu prakses apkopojumu pieejamība. 20% uzņēmēju bija grūti nosaukt konkrētas lietas, kas palīdzētu kasācijas sūdzības sagatavošanā. Tas vēlreiz parāda, cik būtiski ir veicināt uzņēmēju izpratni par Augstākās tiesas darba specifiku.
Ekspertu viedokļi
Uzņēmēju aptaujas rezultāti tika prezentēti Augstākās tiesas organizētajā Mediju dienā 19. februārī. Par aptaujas rezultātiem diskutēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars BIČKOVIČS, Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars STRUPIŠS, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis ENDZIŅŠ, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Tiesu sistēmas efektivitātes un Investīciju drošības un aizsardzības darba grupas vadītājs Māris VAINOVSKIS. Piedāvājam ieskatu Mediju dienas diskusijā.
QR
