Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbinieki 2019.gadā:
Padomnieki Reinis MARKVARTS, Aleksandrs POTAIČUKS, Maija ZALPĒTERE (no februāra līdz septembrim)
Konsultanti Liena HENKE (juridisko tekstu redaktore), Zinaida INDRŪNA (likumu piemērošanas jautājumi)
Kaspars KUKMILKS, Kristīne LAGANOVSKA, Evita FRĪDENTĀLE
No 1.oktobra pieredzes apmaiņas praksē zinātniski analītiskā padomnieka pienākumus pildīja
Administratīvās rajona tiesas tiesnese Dace ĀBELE
Judikatūra
Augstākās tiesas tīmekļa vietnes sadaļā „Judikatūras nolēmumu arhīvs” apkopoti nolēmumi, kuros paustās atziņas var būt vērtīgas tiesību normu piemērotājiem. Klasifikatoru izkārtojums 2019.gadā nav mainīts, bet ir uzlabots nolēmumu meklēšanas veidlapas vizuālais noformējums un veiktas nelielas tehniskas izmaiņas.
Latvijas tiesu nolēmumu portālā www.manas. tiesas.lv pieejami anonimizēti visi Senāta nolēmumi, izņemot rīcības sēžu lēmumus un nolēmumus, kas taisīti iztiesājot krimināllietas slēgtā tiesas sēdē. Ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 450.pantā, kas stājās spēkā jau 2018.gada nogalē, būtiski paplašināts krimināllietu uzskaitījums, kuras iztiesājamas slēgtā tiesas sēdē. Ņemot vērā, ka Judikatūras nolēmumu arhīvam tiek piedāvāti publicēšanai arī šādās lietās taisīti lēmumi, varam secināt, ka 2019.gadā slēgtās lietās taisīto nolēmumu skaits, kas publicēti, ir palielinājies trīs reizes. Proti, agrāko 4 vietā – 2019.gadā to skaits ir 12.
Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir iesaistīta gan nolēmumu anonimizācijā un publicēšanai nepareizi nosūtītu nolēmumu „pārtveršanā”, gan arī tiesu nolēmumu portālā „pazudušu” nolēmumu meklēšanā. Tiesu nolēmumu portālā pēdējos gados Tiesu administrācija veikusi būtisku meklēšanas iespēju uzlabošanu, tāpēc interese par šo resursu ir liela. Ārvalstu investoru padome ir atzinīgi novērtējusi faktu, ka šobrīd tiesu nolēmumu portālā pieejamo Senāta nolēmumu loks ir būtiski papildināts.
Tieslietu ministrijā turpinās diskusijas par iespēju papildināt arī rajona un apgabaltiesu publicējamo nolēmumu klāstu, jo šobrīd likuma norma uzliek pienākumu publicēt tikai spēkā stājušos spriedumus. Šīs diskusijas ietvarā ir aktualizēts jautājums par īpašas rajona un apgabaltiesu nolēmumu izlases veidošanu, kas būtu pielīdzināma judikatūras nolēmumu arhīvam.
2019.gada martā tika prezentēts Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Latvijas Vēstneša kopīgs projekts par tiesu nolēmumu atziņu pārskatāmu pieejamību tiesību aktu portālā likumi.lv. Tiesību aktu portālam informācijas nodošanu veic Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbinieki, pievienojot kopējā ar likumi.lv interneta platformā informāciju par Senāta nolēmumiem, kuri saskaņoti publicēšanai Augstākās tiesas Judikatūras nolēmumu arhīvam ar tēzēm.
Ievērojot katra departamenta atsevišķo sadarbībai izvēlēto kārtību, nodaļa atlasa un piedāvā saskaņošanai atziņas no tiesu nolēmumiem tēžu veidā vai informatīvi par nolēmumā izskatītajiem jautājumiem – virsrakstu veidā. Tādējādi arī veidojas sadalījums Senāta nolēmumiem, kuri tiek publicēti tikai ar virsrakstiem vai kuriem papildu virsrakstam ir pievienota arī tēze, proti, nolēmumā paustās atziņas izvilkums vai kopsavilkums.
Judikatūras nolēmumu arhīvs, kas veido Senāta atziņu aktuālo un vēsturisko izlasi, šobrīd aptver nolēmumus Publiskais pārskats par Augstākās tiesas darbu 2019.gadā 48 no 2002.gada. Turpinot darbu pie Senāta vēsturiskā mantojuma apgūšanas, plānots pievienot arī informāciju par kopš 1996.gada publicētajiem nolēmumiem.
Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa koordinējusi Augstākās tiesas 2018.gada nolēmumu gadagrāmatas sagatavošanu.
Gādājot par Latvijas Senāta (1918–1940) vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, Augstākas tiesas mājaslapā publicēti Latvijas Senāta Apvienotās sapulces 239 nolēmumi un pārskats (avotu rādītājs) par tiem, kā arī izdota grāmata „Latvijas Senāta atziņas: vēsturiskais mantojums”.
Tiesu prakses apkopošana
2019.gadā sagatavoti 16 Senāta tiesu prakses apkopojumi, no tiem publicēti astoņi. Daži vēl atrodas saskaņošanas procesā departamentos, daži pirms publicēšanas vēl aktualizējami.
Sagatavots pārskats arī par Disciplinārtiesas lēmumu arhīvu, sistematizējot lēmumos izteiktās atziņas.
Lai novērtētu apkopojumu izmantošanu ikdienas darbā, tika veikta senatoru aptauja par tiesu prakses apkopojumu kvalitāti un noderīgumu. No apkopotajām atbildēm secināms, ka apkopojumos vismaz reizi mēneši ieskatās 70% senatoru. Ieteikts pārdomāt apkopojumu uztveramību, lietojamību un meklēt veidus, kā apkopojumus uzturēt aktuālākus.
Latvijas Tiesnešu mācību centrā interesentiem bija iespēja apmeklēt lekcijas par tiesu prakses apkopojumiem. Secināms, ka lasītājam ir svarīgi uzzināt tiesu prakses apkopojuma sastādīšanas mērķi un nolēmumu atlases kritēriju gan laika, gan satura aspektā.
Šī gada sākumā aptaujāti pirmās un apelācijas instances tiesu priekšsēdētāji par tēmām, kuras viņuprāt būtu aktuālas Senāta tiesu prakses apkopošanā. Ievērojot arī departamentu pausto viedokli, 2020.gada plānā ierakstīti šādi jauni apkopojumi:
-
Tiesu prakses apkopojuma publisko iepirkumu jomā aktualizācija;
-
Tiesu prakses apkopojuma darba lietās aktualizācija;
-
Tiesu prakses apkopojums par morālā kaitējuma atlīdzinājumu krimināllietās;
-
Tiesu prakses apkopojums mantojuma tiesībās;
-
Pētījums par negatīvām un priekšlaicīgām prasībām;
-
Pētījums par noilguma un prekluzīvo termiņu;
-
Tiesu prakses par Zemesgrāmatu likuma piemērošanu aktualizācija un papildināšana par nostiprinājuma lūgumu atstāšanu bez ievērības;
-
Tiesu prakses apkopojums par atbrīvojumu no drošības naudas un tās samazinājumu;
-
Senāta atziņas Civilprocesa likuma 427.panta piemērošanā.
Tiesību jautājumu pētniecība atbilstoši departamentu vajadzībām
2019.gadā sagatavoti:
-
15 starptautisko tiesību jautājumi, pārsvarā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām;
-
35 Eiropas Savienības tiesību jautājumi, tai skaitā ar Eiropas Savienības Tiesas prakses atziņām saistīti jautājumi;
-
16 salīdzinošo vai nacionālo tiesību jautājumi, tai skaitā citu valstu tiesu prakses jautājumi un vēsturiskie Latvijas tiesu prakses apskati.
Pieredze
Nodaļas darbinieki piedalījušies ar dažādām prezentācijām un priekšlasījumiem 10 dažādos pasākumos, kā arī snieguši prezentācijas Augstākās tiesas viesiem.
Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tika organizēta konference par kasācijas tiesvedības kvalitātes uzlabošanu.
Novadītas Augstākās tiesas darbinieku mācības Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, kā arī Eiropas Savienības tiesību aktu meklēšanā. Kopā iesaistījās 22 darbinieki.
QR
