Krimināllietu departamenta senatori 2019.gadā: Aija BRANTA, Voldemārs ČIŽEVSKIS (līdz 9.septembrim), Artūrs FREIBERGS, Anita NUSBERGA (līdz 9.septembrim), Pēteris OPINCĀNS, Anita POĻAKOVA, Inguna RADZEVIČA, Aivars UMINSKIS (no 1.jūlija)
Ievads
2018.gada nogale un 2019.gada pirmā puse aizritēja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval 5.ziņojuma gaisotnē, kur neproporcionāli liela publiska uzmanība tika pievērsta tiesām.
2019.gada janvārī pēc valdības izveidošanas Senāta Krimināllietu departaments nosūtīja tieslietu ministram J.Bordānam priekšlikumu par praksē radušos jautājumu un neskaidrību risināšanas formu, proti, Tieslietu ministrija organizē ieinteresēto institūciju pārstāvju darba sapulces, lai panāktu vienotu viedokli par neskaidrajiem likumu izpratnes un piemērošanas jautājumiem un izteiktu konkrētus priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai. Mūsuprāt risināmie jautājumi varēja būt šādi:
-
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izpratne;
-
kaitējuma kompensācija un dubultā sodīšana tā saucamajās nodokļu lietās;
-
nepieciešamība grozīt Krimināllikumu un papildināt to ar pantu „Nodokļu krāpšana” u.c.
Nejūtot rosību par šo priekšlikumu, Augstākā tiesas priekšsēdētājs uzaicināja Valsts ieņēmumu dienesta, Ģenerālprokuratūras amatpersonas, lai kopā ar Augstākās tiesas pārstāvjiem izteiktu viedokļus par nodokļu lietām. Jāatzīmē Tieslietu ministrijas aktīvā dalība materiālu sagatavošanā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un kaitējuma atlīdzināšanu nodokļu lietās.
2019.gada 19.jūnijā Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce pieņēma divus lēmumus: „Par tiesību normu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu interpretāciju” un „Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas”.
2019.gada sākumā Senāta Krimināllietu departaments nosūtīja Tieslietu ministrijas Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas darbu grupai priekšlikumus par grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Priekšlikumu būtība ir pārskatīt Augstākajā tiesā izskatāmo lietu veidus, jo, mūsuprāt, daļa no šīm lietu kategorijām neatbilst kasācijas instances tiesas būtībai, piemēram, par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu ārvalstī notiesātai personai, lietas, kas skatītas bez pierādījumu pārbaudes. Darba grupa izskatīja priekšlikumus, un vairāki no tiem atrodas izskatīšanā Saeimā.
Jāatzīmē arī, ka veikts organizatoriskais un izzinošais darbs, lai uzsāktu ieinteresēto institūciju praktisku rīcību to pienākumu samazināšanai, kas Augstākās tiesas senatoriem izriet no speciālajiem likumiem.
Lietu izskatīšana
2019.gadā Krimināllietu departamentā saņemtas 764 lietas, izskatītas 783 lietas, palika neizskatīta 141 lieta. Salīdzinot ar 2018.gadu, saņemto un izskatīto lietu skaits palielinājās attiecīgi par 27 un 111 lietām, neizskatīto lietu skaits samazinājās par 19 lietām.
2019.gadā nedaudz palielinājās lietu izskatīšanas vidējais ilgums – no 73 dienām 2018.gadā līdz 87 dienām 2019.gadā.
Neraugoties uz plašo papildu pienākumu loku, kam, kā norādīju jau iepriekšējā gada atskaites plēnumā, katrs senators patērē 60 darba dienas, izskatīto lietu skaits uz vienu senatoru Krimināllietu departamentā ir lielāks kā citos departamentos. Departamenta lūgumi par slodzes izlīdzināšanu nav guvuši atbalstu.
Judikatūra un tiesu prakse
Nozīmīgu atbalstu departamenta darbā sniedz Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, kas pēc departamenta senatoru lūguma izpēta starptautisko institūciju atziņas problēmjautājumos.
Augstākās tiesas mājaslapā pieejamā judikatūras nolēmumu arhīvā publicēti 70 Krimināllietu departamenta 2019.gada lēmumi.
Šajā gadā plānoti pētījumi par noziedzīgiem nodarījumiem darba tiesisko attiecību vidē, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā, par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par Krimināllikumā paredzēto atbildību par kibernoziegumiem.
Arī paši saviem spēkiem apkoposim atziņas tā saucamajās nodokļu lietās un pētīsim jautājumu par personu grupas pēc iepriekšējās vienošanās, sadalot lomas, izpratni zādzību lietās. Tāpat apkoposim atziņas par atceltajiem un grozītajiem zemāku instanču tiesu nolēmumiem.
Turpināsim pilnveidot Senāta lēmumu struktūru un saturu, par galveno uzdevumu izvirzot īsas, skaidras, saprotamas pamattēzes formulēšanu.
Sabiedrības uzmanības centrā ir piemērotie sodi un lietu izskatīšanas termiņi. Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas Tieslietu padome nolēmusi, ka tiesvedību ilgumu kavējošos apstākļus vērtēs Augstākās tiesas veidota darba grupa. Viena lieta, kas, domāju, neparādīsies nekādos procesuālajos dokumentos, ir cieņa pret tiesu.
Tiesu noslodzes un procesa ilguma samazināšana iespējama ar izlīguma īstenošanu un procesa vienkāršošanu. Taču procesa vienkāršošana nevar nonākt pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas, kā atzīmē profesore V.Liholaja, „ir kriminālās justīcijas pamatu pamats”.
Konstatējot personu negatīvu rīcību, amatpersonu pirmā reakcija ir rīcības kriminalizācija un sodu palielināšana, kas ir īslaicīgs un sabiedrības domu nomierinošs pasākums. Neviens vēl nav atklājis brīnumlīdzekli, kā izskaust noziedzību, un bargi sodi nav šis brīnumlīdzeklis. Turklāt atsevišķas amatpersonas nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem, izmantojot tikai statistiku, kas nebūt neatspoguļo lietas būtību. Tiesu spriež tiesa, tostarp piemēro katrai personai konkrētu sodu. Sabiedrībai ir tiesības apspriest tiesas rīcību, bet ne ietekmēt personas atzīšanu par vainīgu, sodu vai attaisnošanu.
Krimināllikumā ir noteiktas vispārīgas vadlīnijas sodu noteikšanā. Piemērotie sodi tiek analizēti tiesu prakses apkopojumos un pētījumos, tiek iegūta informācija arī par citu valstu tiesu praksi sodu noteikšanā. Absurda ir bieži lietotā frāze – citās valstīs viss ir citādāk un labāk.
Pēdējiem gadiem raksturīga iezīme – viena reforma nav pabeigta, cita reforma jau pieteikta. Nezinu, kā beigsies juceklis ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi un kā tā iecerētajā modelī iekļausies Satversmē nostiprinātajā tiesu sistēmā, bet vēlos uzsvērt – šī tiesa ir vērsta uz pagātni, nevis nākotni. Notiek pāreja no fiziskiem noziegumiem uz noziegumiem virtuālajā vidē. Vai esam tam gatavi? Vai spējam atklāt, izmeklēt un iztiesāt šos noziedzīgos nodarījumus? Domāju, ka ne pārāk. Tāpēc spēku, enerģiju, finanses būtu jāvirza ar skatu uz nākotni, nevis pagātni.
QR
