No Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijas apkopojuma
Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos Latvijas lietās izteiktajām atziņām saistībā ar tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā
Secinājumi
1. Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā regulāri tiek uzsvērts, ka primārā atbildība par Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas (ECK) garantēto tiesību ievērošanu un aizsardzību gulstas uz valstīm. Tieši tādēļ īpaša uzmanība būtu pievēršama nacionālajiem tiesību aizsardzības mehānismiem – gan preventīviem, gan kompensējošiem. Šajā sakarā jāatgādina ECT atziņa, ka nacionālā līmenī piešķiramo kompensāciju apjoms drīkst būt nedaudz zemāks, salīdzinot ar ECT piešķirtajām kompensācijām līdzīgās lietās, jo kompensācija nacionālā līmenī personai ir pieejama ātrāk.
2. Līdz šim ECT Latvijas lietās ir noraidījusi valdības argumentu, ka lūgums tiesas priekšsēdētājam paātrināt lietas izskatīšanu varētu tikt uzskatīts par efektīvu preventīvo tiesību aizsardzības mehānismu, jo nav izveidotas vadlīnijas, kas noteiktu, ka pēc noteikta laika būtu jāvērtē iespēja paātrināt lietas izskatīšanu. Tomēr jaunākajā ECT judikatūrā atzīts, ka iespēja lūgt kompensāciju par procesa ilgumu civilprocesā, vēršoties ar pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā un atsaucoties uz Satversmes 92.pantu, kopš 2016.gada būtu uzskatāms par efektīvu nacionālo tiesību aizsardzības mehānismu. Izšķiroša nozīme ECT secinājuma nostiprināšanai un turpmākai piemērošanai būs Latvijas tiesu praksei, proti, lai līdzekļa efektivitāte netiktu apšaubīta un ECT nemainītu savu nostāju, nepieciešama konsekventa pieeja jautājumam par personas tiesībām lūgt kompensāciju par ieilgušu civilprocesu. Personas joprojām var izvirzīt argumentus, ka šis mehānisms ECT procesa mērķiem kādu iemeslu dēļ tomēr nav uzskatāms par efektīvu, tādēļ Latvijai būs nepieciešami tiesu prakses piemēri, lai atspēkotu šos argumentus.
3. Apkopojot ECT secinājumus par procesa ilgumu, redzams, ka tiesvedībās, kas nepārsniedz 3 gadus, prezumpcija par tiesību uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā ievērošanu ir par labu valstij. Sarežģītu, apjomīgu lietu iztiesāšana 5–6 un vairāk gadu laikā ir pieļaujama, tomēr jāvērtē arī pušu rīcība un personas procesā skartās intereses. No ECT judikatūras izriet, ka īpaša uzmanība personu interešu aizsardzībai jāpievērš lietās, kurās personai ir ierobežota brīvība vai potenciāli var tikt piemērots brīvības atņemšanas sods, kā arī izskatot civilprasības, kas tiek celtas pēc kriminālprocesa noslēgšanās, jo īpaši ņemot vērā prasības būtību un krimināllietas iztiesāšanas ilgumu.
4. Savukārt visās līdz šim izskatītajās Latvijas lietās, kur sūdzības iesniegtas par civillietas izskatīšanu vairāk nekā 6 gadu garumā, ECT ir konstatējusi pārkāpumus. Lai gan ECT judikatūrā atrodamas norādes, ka pat ilgāka tiesvedība joprojām var tikt atzīta par atbilstošu ECK prasībām, ja tas ir attaisnojams ar lietas īpašajiem faktiem, pēdējo gadu prakse pierāda, ka prezumpcija par sliktu valstij ir ļoti spēcīga un to atspēkot ir teju neiespējami, jo ECT arvien mazāk laiku velta lietas faktu izvērtējumam, tā vietā aprobežojoties ar atsauci uz saviem secinājumiem par pārkāpumiem jau iepriekš izlemtās lietās.
Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās sagatavotais apkopojums un Tiesvedību ilguma izpētes darba grupas ziņojumi ar pielikumiem un citi materiāli pieejami Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv Tieslietu padomes sadaļā
QR
