Mūsdienīga tiesas vadība: jānodrošina tas, ko no tiesas sagaida sabiedrība

Nestāstīšu triviālas lietas – kas ir tiesas priekšsēdētājs un ko viņš dara. Viss ir vienkārši: tiesas priekšsēdētājs vada tiesu.

Jautājums, kuru es gribu akcentēt, ir – kā šo tiesu vadību padarīt  tādu, kura atbilst mūsdienu prasībām un  daudzmaz ir unificēta valsts mērogā.

Ko nozīmē „mūsdienu prasības”?

Esmu vairākkārt dažādos publiskos forumos teicis, ka tiesa šodien ĻOTI būtiski atšķiras no tiesas 20–30 gadus atpakaļ.

Jā, funkcijas tās pašas, taču prasības pret tiesu ir citas. 30 gadus atpakaļ tiesa varēja samērā droši balstīties uz formālo autoritāti un tai neviens neko neprasīja un īpaši arī nepārmeta. Ja 25–20 gadus atpakaļ tiesas priekšsēdētājam, lai „izdzīvotu” amatā, pietika sadalīt lietas un puslīdz saprātīgi menedžēt tiesas saimniecību, šodien ar to vairs nepietiek. Šodien no tiesas priekšsēdētāja tiek sagaidīts vairāk. Krietni vairāk.

Šodien tiesas priekšsēdētājam jānodrošina tas, ko no tiesas sagaida sabiedrība. Proti – efektivitāti, ātrumu, kvalitāti un saprotamību. Un no tā vairs nevar noslēpties, atsaucoties uz tiesas neatkarību u.tml.

Sabiedrības prasību respektēšana nenozīmē neatkarības samazināšanos. Tiesas neatkarība jebkurā gadījumā ir prioritāte. Taču sabiedrībai ir jāizskaidro, ka tiesa, ņemot vērā sabiedrības prasības (saprātīgas prasības), nekādos apstākļos nedrīkst upurēt tiesas neatkarību. Un tas arī lielā mērā ir tiesas priekšsēdētāja uzdevums.

Otrais aspekts, kuram šodien gribu pieskarties, ir tas, ka nepieciešams nepārtraukts dialogs tiesu priekšsēdētāju starpā ar mērķi padarīt tiesu pārvaldību daudzmaz unificētu, lai noturētu standarta latiņu vienā līmenī visās tiesās.

Kaut kāda ad hoc komunikācija starp priekšsēdētājiem, protams, pastāv, taču tā šobrīd ir vairāk personisku kontaktu līmenī. Tieslietu padomei ir jāaktivizē šis dialogs un komunikācija. Faktiski tas jau tika uzsākts oktobrī, kad tikāmies ar visu tiesu priekšsēdētājiem iepazīšanās sapulcē, lai izrunātu aktuālos tā brīža jautājumus. Toreiz vienojāmies, ka šāds formāts ir atbalstāms un ka tāds jāturpina arī tālāk. Nākotnē tas varētu izvērsties kā tiesu priekšsēdētāju konsultatīvā komiteja vai nu pie Tieslietu padomes, vai Tieslietu padomes priekšsēdētāja. Tas ir vairāk loģistikas jautājums,  taču, ņemot vērā Tieslietu padomes aktivizēšanos šajā virzienā, tas, manuprāt, ir absolūti nepieciešams pasākums.

Tāds ir mans vispārīgais redzējums uz tiesu priekšsēdētāju lomas attīstīšanu šodienas aktualitāšu kontekstā. Tas, ko sagaidu no šī semināra – pārrunāt to, kā tiesu priekšsēdētājiem visā valstī noturēt augstus četrus standartus: efektivitāti, ātrumu, kvalitāti un saprotamību.