Tiesiskums nevar pastāvēt hipotētiski, likumu darbībai jābūt redzamai

Vispirms – sveiciens Satversmes tiesai jubilejā. 24 gadi ir vecums, kad jau jāsāk domāt, ko darīt tālāk. Profesionālais briedums ir sasniegts, un jāstiprinās un jāattīstās tālāk.

Par tiesiskuma stiprināšanu

Manuprāt, šobrīd Latvijā kritiskākais jautājums tiesiskuma stiprināšanas kontekstā ir likuma varas problēmas. Jūtams, ka sabiedrībā zūd ticība likumam. Jo īsti nestrādā soda neizbēgamības princips. Daudzi uzskata, ka likumi strādā vieniem par labu, bet nestrādā citiem par labu. Tas jārisina. Jo tiesiskums nevar pastāvēt hipotētiski. Tiesiskuma darbībai jābūt redzamai, arī likumu darbībai jābūt redzamai.

Daļa problēmas, manuprāt, ir tajā izpratnē, kas līdz šim bijusi kriminālās justīcijas sfērā, ka „īstie” noziegumi ir tie, kurus klasiski uzskata par noziegumiem – zādzības, slepkavības, izvarošanas, tas ir, pret personu vērsti noziegumi. Bet ekonomiskie noziegumi – tur jau īsti neviena cietušā nav. Nesamaksā nodokļus – kas tur liels. Atmazgā naudu – reāli jau neviens nav cietis. Korupcija – nu un tad, ja viens cilvēks par attiecīgu samaksu dabūja to, kas viņam nepienākas. Izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem – visiem ir jāsaprot, ka šajos noziegumos cietušais ir visa sabiedrība kopumā. Ir jālauž šī paradigma.

To redz arī sodu politikā. Par šiem tā sauktajiem „netipiskajiem” noziegumiem, kas nav pret konkrētu personu vērsti, bieži vien ir diezgan maigi, nosacīti sodi. Tas sabiedrībā rada neuzticēšanos likumam. Un šī sākotnējā neuzticēšanās degradē tiesiskumu arvien tālāk.

Tāpēc jautājums, ko mēģinu uzturēt Noziedzības novēršanas padomē, ir tas, ka likuma darbībai ir jābūt redzamai. Lai ir redzams, ka tas darbojas. Lai neviens nevar izbēgt sodam. Jo ne jau sodu bardzībai ir nozīme. Katrs kriminologs to pateiks, un vēsture to pierāda, ka nozīme ir soda neizbēgamībai. Ja tas darbojas, likums darbojas, un sabiedrība respektē likumu. Nesaku, ka šobrīd ir anarhija, bet diemžēl salīdzinoši neliela daļa sabiedrības respektē likumu. Jāpanāk, lai atjaunojas šis respekts.

Par Satversmes tiesas spriedumu izpildi

Tiesiskuma stiprināšanā liela loma ir Satversmes tiesai un visai tiesu sistēmai, jebkuras instances tiesai. Te nonākam pie otrā jautājuma – Satversmes tiesas spriedumu izpildes.

Satversmes tiesas spriedumu izpildes kontekstā tiesām ir vienkāršāk, salīdzinot ar pārējiem valsts konstitucionālajiem orgāniem – Ministru kabinetu un Saeimu. Jo tiesa nepiedalās politikā. Vienīgais, kas tiesai jārespektē, ir tas, ka Satversmes tiesas sniegtais likuma interpretējums ir saistošs. Tiesai, taisot spriedumu, šis princips ir jārespektē. Tas arī notiek.

Protams, ir diskutabli jautājumi. Piemēram, pirms dažiem gadiem bija dikusija attiecībā uz Satversmes tiesas spriedumu par labticīgā ieguvēja aizsardzību noziedzīgi iegūta nekustamā īpašuma gadījumā. Par šo jautājumu arī tiesnešiem bija dažādi viedokļi. Mēs to risinājām tādējādi, ka Civillietu departaments tikās ar Satversmes tiesas tiesnešiem un izdiskutēja šo jautājumu, tādā veidā arī attīstot Satversmes tiesas spriedumu piemērošanas kvalitāti. Pie vienota viedokļa nenonācām. Bet likums nosaka, ka Satversmes tiesas spriestais ir jārespektē, un to respektējām.

Tas ir normāli, ka viedokļi atšķiras. Ja tie neatšķiras, jāsāk domāt, ka ir kāda problēma. Par visiem simts un vairāk procentiem piekrītu vecajam labajam Rūdolfam Jēringam, ka tiesības attīstās tikai cīņā un konfliktā. Kustība notiek tur, kur ir sadursme. Interešu, viedokļu sadursme. Līdz ar to nav jābaidās no dažādajiem viedokļiem, bet tie ir civilizēti jārisina, jādiskutē.

Pirms pāris mēnešiem notika Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešu tikšanās. Mums bija intensīva, gara, saturīga saruna par ļoti dažādām tēmām. Augstākās tiesas tiesneši bija ļoti gandarīti un vēlas šādas tikšanās turpināt.

Tas viss palīdz institūciju sadarbībā un sekmē savstarpējo izpratni. Un tas nav vienvirziena ceļš. Arī Satversmes tiesai jāredz, kas notiek apkārt. Satversmes tiesai jābūt informācijai no pārējiem varas orgāniem. Kā intervijā sacīja bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ziemeles kundze – Satversmes tiesas antenām jābūt noregulētām visos virzienos. Tas ir jāsekmē, jo šī antenu noregulēšana uz sociālajiem un juridiskajiem procesiem ir ārkārtīgi svarīga. Jo saprotamāki un realitātei pietuvinātāki būs spriedumi, jo vieglāk būs tos izpildīt.

Tātad – tā kā tiesa nav iesaistīta politikā, mums ir vienkārši – mēs respektējam Satversmes tiesas spriedumu atziņas. Ja rodas jautājumi par interpretāciju, mēs sarunājamies, diskutējam, meklējam risinājumus.

Par spriedumiem tiesnešu atlīdzības jautājumā

Viens izņēmuma gadījums, kur tiesu sistēma bija citā lomā, bija tiesnešu atlīdzības jautājums, kur bija divi Satversmes tiesas spriedumi. Tiesu sistēma šajā gadījumā savā ziņā bija lietas dalībnieka lomā.

Diemžēl joprojām pastāv šaubas par to, vai šie Satversmes tiesas spriedumi ir kvalitatīvi un adekvāti izpildīti. Viedokli, ka tie varētu nebūt līdz galam izpildīti, valdībai un Valsts kancelejai sniegusi gan Augstākā tiesa, gan Tieslietu padome.

Problēma ir tā, ka ir izveidots jauns likumprojekts par valsts amatpersonu atalgojuma sitēmu, kurā, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes ieskatā, nav saprotami atalgojuma veidošanas mehānismi, nav saprotams, vai valdība un likumdevēji ņēmuši vērā tos kritērijus, kurus tiesnešu atlīdzībai ir noteikusi Satversmes tiesa. Esmu analizējis šos divus spriedumus un izrakstījis vismaz 13 dažāda veida un līmeņa kritērijus, kam būtu jāatbilst tiesnešu atlīdzībai. Likumprojekta anotācijā nav redzams, kur un kā šie kritēriji būtu ņemti vērā. Manuprāt, gadījumā, kad likumprojekts daļēji vērsts uz Satversmes tiesas sprieduma izpildi, anotācijā jāparādās, ka bijuši šādi Satversmes tiesas spriedumi un sadaļā par tiesnešu atlīdzību ir ņemti vērā šajos spriedumos noteiktie kritēriji. Neko tādu likumprojektā nevar atrast. Tādēļ šāds Augstākās tiesas un Tieslietu padomes viedoklis. Nesakām strikti, ka šie kritēriji nav ņemti vērā, bet neredzam, kā ir ņemti vērā, nesaprotam, kāpēc tiesneša atalgojuma koeficients ir tieši tāds, kā likumprojektā. 

Tiesneši negrib vienkārši lielākas algas, bet tikai to, kas tiesnešiem pienākas. Un tiesneši grib saprast, kas viņiem pienākas. Caur šādu prizmu ir jārisina šī problēma.

Par Satversmes tiesas spriedumu izpildes institucionalizēšanu

No vienas puses, man ir simpātiska tieslietu ministra izteiktā doma, ka varētu institucionalizēt Satversmes tiesas spriedumu izpildes procedūru.

No otras puses, es būtu mazliet piesardzīgs. Jo kā jau teicu – patiesība rodas strīdos un tiesības attīstās strīdos. Ja šādu institucionalizāciju veic, jābūt uzmanīgiem, lai tā nekļūst par vienīgo autoritāti Satversmes tiesas iztulkošanas jautājumos. Šāda autoritāte būtu ļoti bīstama un diskusiju attīstību bremzējoša. Kur viens atnāk un pasaka, ka tas ir tā un ne savādāk, tur pazūd iespēja tulkot, domāt, attīstīt, diskutēt.