Tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas pirmā pieredze: atlasīti tiesneši Ekonomisko lietu tiesai

Ievads

Tieslietu padomes izveidotā Rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisija ir izpildījusi savu pirmo uzdevumu – atlasīti 10 tiesneši jaunajai Ekonomisko lietu tiesai. 

Rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisiju Tieslietu padome izveidoja pērnā gada 20.oktobrī. Komisijā iecēla deviņus tiesnešus – trīs Augstākās tiesas senatorus, trīs apgabaltiesu tiesnešus un trīs rajona (pilsētas) tiesu tiesnešus. Komisija izveidota uz trim gadiem.

No Augstākās tiesas komisijā strādā Administratīvo lietu departamenta senatore Ieva Višķere, Civillietu departamenta senatore Dzintra Balta un Krimināllietu departamenta senatore Sandra Kaija. No apgabaltiesām – Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Sanita Kanenberga, Kurzemes apgabaltiesas tiesnese Silva Reinholde un Rīgas apgabaltiesas tiesnese Agnese Veita. No rajona (pilsētas) tiesām – Administratīvās rajona tiesas tiesnese Ilze Freimane, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Signe Grīnberga un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Adrija Buliņa. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Dzintru Baltu, par priekšsēdētājas vietnieci – Ilzi Freimani. Komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalījās Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Pēdējā konkursa kārtā saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu kandidātu kompetenču vērtēšanas procesā tika pieaicināts SIA „Eiro Personāls” speciālists.

Komisijas izaicinājumi

Konkursā uz jaunās tiesas 10 tiesneša amata vietām  bija pieteikušies 95 kandidāti. Tiesnešu atlase pirmo reizi notika saskaņā ar jaunu, principiāli atšķirīgu no iepriekšējās, tiesnešu atlases kārtību piecās kārtās. 

Atlases procesam bija dots ierobežots laiks, turklāt tas bija jāorganizē Covid-19 pandēmijas ierobežojumu apstākļos, kas bija gan tehniski, gan emocionāli izaicinoši. Taču minētais sekmēja jaunu nākotnē noderīgu risinājumu rašanu un sniedza vērtīgu pieredzi. Komisijas mērķis bija neļaut laika limitam ietekmēt atlases procesa kvalitāti, un komisija izdarīja visu labāko iespējamo esošā regulējuma un doto iespēju robežās.

Novembrī, kad bija noslēgušās atlases konkursa pirmās divas kārtas, komisija vērsās Tieslietu ministrijā ar vēstuli, informējot par problēmjautājumiem, kas liecina, ka nebūs iespējams ievērot sākotnēji noteikto termiņu, kurā Ekonomisko lietu tiesai būtu jāsāk strādāt. Tika izdarīti grozījumi likumā „Par tiesu varu”, pārceļot tiesas darbības sākšanu no 2021.gada 1.janvāra līdz 31.martam. Ministrija piekrita, ka atlases procesa kvalitāte ir būtisks priekšnosacījums to mērķu sasniegšanai, kuru dēļ tiek veidota Ekonomisko lietu tiesa.

Bez tam atlases komisija vērsa uzmanību uz ļoti būtisku priekšnoteikumu Ekonomisko lietu tiesas darba kvalitatīvai uzsākšanai. Proti, viss jaunās tiesas kolektīvs kā tiesneši, tā arī darbinieki būs bez iepriekšējas pieredzes tiesu darbā. Sagatavošanas posmā jaunajiem tiesnešiem, kā arī darbiniekiem jāsniedz praktiskas zināšanas un treniņš konkrētu darba pienākumu veikšanā, tai skaitā par specifiskajiem tiesneša darba pienākumiem – procesa vadīšanu, argumentācijas formulēšanu, kā arī lietas virzību tiesā, TIS darbību u.c. Komisija norādīja, ka normatīvajos aktos skaidri jāparedz, ka darbs tiek uzsākts tikai tad, kad noticis sagatavošanas process.

Komisijas uzdevums bija ne tikai vērtēt kandidātus, bet arī sadarbībā ar Tiesu administrāciju meklēt optimālākos organizatoriskos risinājumus, kā arī izstrādāt testu un kāzusu saturu. Kāzusu izstrādi nodrošināja komisijas locekļi – attiecīgo jomu (komerctiesību un krimināltiesību) tiesneši – sadarbībā ar Senāta Civillietu departamentu un Krimināllietu departamentu. Uzsvars tika likts uz attiecīgās jomas tiesību jautājumu. Tas nebija vienkāršs uzdevums – kāzusā ietvert kā materiālo tiesību jautājumu, tā arī praktiskai dzīves situācijai pietuvinātu gadījumu, kurā jārisina dažādi procesuālo tiesību jautājumi. 

Komisijas uzdevums bija ne tikai veikt kandidātu atlasi, bet arī iedibināt tiesnešu jaunās atlases kārtības standartu, jo pirmās „latiņas” augstums būs mēraukla turpmākajam tiesnešu atlases procesam.

Atlase ir tikai tiesneša ceļa sākums

Atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta uzsver: „Ir jākliedē mīts, ka saskaņā ar jauno kārtību var tikt atlasīti jau gatavi tiesneši. Tas nav iespējams, jo par tiesnesi nepiedzimst un nav tādas mācību programmas, kuras rezultātā iegūst tiesneša diplomu. Katram juristam ir savs prasmju un zināšanu komplekts, bet tiesneša darbs prasa mērķtiecīgu nepieciešamo prasmju izkopšanu. Tiesneša darbā nepietiek ar juridiskajām zināšanām. Labam tiesnesim nozīmīga ir vēlēšanās un prasme mācīties, attīstīties. Ja tā būs, tiesnesis tiks galā ar izaicinājumiem, kuru tiesneša darbā netrūkst. Atlases komisijai bija jāspēj saskatīt tādu nākotnes tiesnesi, kurš ir motivēts un spējīgs mācīties visu profesionālo dzīvi. Kļūt par tiesnesi ir mūža darbs.”

Komisija secināja, ka rezervistu soliņš nav nemaz tik garš kā cerēts. Atlasīts tieši nepieciešamais kandidātu skaits bez rezerves. Rūpīgi tika pildīts uzdevums atlasīt kandidātus, kas spēj nokārtot zināšanu testu, atrisināt tiesību jautājumu kāzusus, un saskatīt starp tiem tos kandidātus, kuriem vislabākais potenciāls gatavībai mācīties un virzībai uz attīstību. No katra pretendenta paša bija atkarīgs, cik viņš spēja dotajā laikā koncentrēties, lai atklātu un parādītu savas prasmes.

Dzintra Balta: „Svarīgi saprast, ka atlases rezultāts ir tikai pats ceļa sākums. Ļoti nozīmīgi ir tiesu sistēmā veidot drošu, atbalstošu un uz attīstību vērstu vidi, kurā tiesnesis var veidot un izkopt amatam nepieciešamās prasmes. Un tas ir būtiski katram tiesnesim, ne tikai tiem, kas tikko sāk savu karjeru, jo esošās prasmes dzīves gaitā var ne tikai attīstīties, bet arī regresēt. Tādēļ katram atsevišķi un visiem kopā jārūpējas par savu profesionālo formu, jāveido attīstību sekmējoša iekšējā kultūra, kā arī visiem pieejams mācību un prasmju izkopšanas instrumentu piedāvājums.”

Jaunais atlases process – labs, bet pilnveidojams instruments

Atlases procesā bija piecas kārtas – formālo atbilstības kritēriju novērtējums; pretendentu pieteikumos iesniegto atbilžu vērtēšana, pārliecinoties par motivāciju un prasmi to pamatot; profesionālo zināšanu pārbaudes tests; kāzusu risināšana un prezentēšana; kompetenču intervijas.

Komisijas locekle Adrija Buliņa raksturo atlases procesu kā darbietilpīgu, bet arī interesantu: „Izskatījām gandrīz 100 iepriekšējās darba pieredzes aprakstus. Komisijas uzdevums bija saprast, vai kodolīgs profesionālais pieteikums neslēpj sevī patiešām spējīgu tiesnesi un otrādi – apjomīgs apraksts – neatbilstošu kandidātu. Personāla atlases pamatā vienmēr ir cilvēki. Ne katrs kandidāts ir piemērots lomai, kurai šobrīd meklējām speciālistu. Vērtējām arī kandidāta personības iezīmes: inteliģenci, emocionālo noturību, empātiju, kā arī profesionālās kompetences. Proti, kādu lomu cilvēks ieņems attiecīgajā komandā. Vienlaikus darbs komisijā rezultējās ne tikai analītiskās diskusijās par kandidātu piemērotību, bet arī vērtīgos secinājumos par atlases procesu un izaicinājumiem.”

Piemērojot jauno atlases kārtību praksē, komisija arī secināja, ka atlases procesu būtu iespējams uzlabot, lai to nākotnē padarītu vēl efektīvāku un jēgpilnāku. Šobrīd komisija apkopo priekšlikumus procesa uzlabošanai. Tieslietu padomes apstiprinātās Tiesneša amata kandidātu atlases kārtības darbības uzsākšanas gaita ir iezīmējusi nepieciešamību pēc vairākiem precizējumiem un uzlabojumiem. Piemēram, neiespējamība šodienas situācijā atlasi noturēt klātienē liks vispārināt noteikumus tā, lai tie vienlīdz būtu piemēroti kā klātienes, tā neklātienes norisei. No komisijas resursu lietderīgas izmantošanas viedokļa, iespējams, maināma arī atlases kārtu secība – vispirms zināšanu tests, motivētu pieteikumu izvērtējums pēc tam. Aptaujāti arī pretendenti, saņemot atgriezenisko saiti par viņu pieredzi atlasē un ieteikumiem tās veiksmīgākai gaitai. Pieredzes apkopošanu un atlases kārtības pilnveidošanu jāspēj izdarīt savlaicīgi, pirms tiek izsludināti nākamie konkursi uz vakantajām tiesnešu amata vietām vispārējās jurisdikcijas un administratīvajās tiesās.

Nākamais solis: mācības

Pēc iecelšanas tiesneša amatā Ekonomisko lietu tiesas jaunie tiesneši tiek iesaistīti mācību procesā, kas palīdzēs sagatavoties praktiskajam darbam tiesā.

Pildot galveno uzdevumu saskaņā ar atlases kārtību un vērtējot pretendentu prasmes, komisija arī noskaidroja, kuru prasmju izkopšanā pirmām kārtām būs nepieciešama apmācība nākamajiem tiesnešiem. Komisija ir sniegusi ieteikumus par veidu, kādā vislabāk nodrošināt jaunajiem tiesnešiem atbalstošu darba vidi, kā plānot individuāli piemērotas mācības ne tikai sākumposmā, bet arī turpmākās karjeras gaitā, kā noteikt jomas, kurās varēs palīdzēt mentori – pieredzējuši tiesneši.

Komisijas locekle Silva Reinholde norāda, ka kandidātus sagaida nopietns darbs, lai nostabilizētu ne tikai teorētiskās juridiskās zināšanas, bet arī attīstītu praktiskās iemaņas tiesas spriešanā, darba organizācijā un sadarbībā ar darbiniekiem. Ekonomisko lietu tiesā, atšķirībā no situācijas, kurā jauns tiesnesis ienāk jau esošā darba kolektīvā, viss būs jauns un nezināms.

Savukārt senatore Sandra Kaija akcentē, ka atlasītajiem kandidātiem, pirms uzsākt pilnvērtīgi pildīt tiesneša amata pienākumus, nepieciešams pievērst lielu uzmanību tieši krimināltiesisko jautājumu apguvei, jo lielai daļai kandidātu nav vai ir bijusi tikai neliela pieredze šajā jomā.

Saeima tiesneša amatā ieceļ deviņus virzītos kandidātus

18.februārī Saeima amatā iecēla deviņus izraudzītos Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātus. Par tiesnešiem no 8.marta iecelti Katarīna Sniedze, Kaspars Vecozols, Miķelis Zumbergs, Oksana Pulle-Čižova, Vija Kalniņa, Dagnija Muceniece, Ļubova Kovaļa, Aivars Latkovskis un Ieva Jankovska. Kandidātu atlasē tika izraudzīti 10 kandidāti, taču apstiprināšanai Saeimā virzīti deviņi, jo viens kandidāts personisku iemeslu dēļ lūdza atlikt savu virzīšanu. Tiesneši pie amata pienākumu pildīšanas varēs stāties tad, kad Valsts prezidents būs pieņēmis viņu zvērestu.