Mūsu mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu vietu

Godātie simpozija dalībnieki! Pateicos par iespēju uzrunāt jūs šāda līmeņa pasākumā.

Lai gan naudas atmazgāšanas tēma nav jauna, tās aktualitāte nemazinās un diez vai mazināsies. Tā kā no tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tad visu mūsu kopīgs mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu un pat bīstamu vietu.

Tiesas šajā tēmā arī ārpus krimināllietu izskatīšanas iesaistās gan tiesu prakses apkopojumu veidošanā, gan neliedz savu ekspertīzi likumdošanas procesā. Nupat Augstākajā tiesā ir apkopota tiesu prakse par Krimināllikuma 218.pantu „Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas” un ar to saistītajiem naudas atmazgāšanas jautājumiem. Tāpat Augstākās tiesas padomnieki ir līdzdarbojušies gan Krimināllikuma 218.¹ panta, gan Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas grozījumu apspriešanā.

Šodien gribu akcentēt vienu, manuprāt, ļoti nozīmīgu lietu. Proti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietu procesuālo īpatnību dēļ (piemēram, pierādīšanas standarti un pierādīšanas nasta) šī lietu kategorija, diemžēl, stāv daudz tuvāk potenciāliem cilvēktiesību pārkāpumiem salīdzinājumā ar krimināllietām, kuras balstās uz klasiskajiem krimināltiesiskajiem pierādīšanas un citiem procesuālajiem standartiem. Tāpēc jo īpaši nopietna uzmanība pievēršama ķirurģiskai precizitātei, ar kādu šīs procesuālās darbības veicamas.

No tiesām ienāk ziņas, ka izmeklēšana mēdz pieturēt lietas, lai gan izmeklēšanas darbības netiek veiktas. Piemēram, procesi par noziedzīgi iegūtu mantu bieži tiek nodoti tiesai pēdējā brīdī (kad izbeidzas maksimālais likumā atļautais 22 + 6 + 3 mēnešu mantas aresta termiņš), kaut gan lielākoties pēc sākotnējo pierādījumu iegūšanas un personas paskaidrojumu saņemšanas nozīmīgas ziņas vairs nav tikušas iegūtas. Līdz ar to jautājums, vai ir vērts tik ilgi ierobežot personas tiesības, jo Kriminālprocesa likuma 626.panta pirmā daļa ļauj izdalīt procesu un nodot to tiesai, ja objektīvu iemeslu dēļ pamata krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama.

Tāpat reizēm ir problēmas ar to, ka procesa virzītāji lēmumos par procesa nodošanu tiesai kā pierādījumu akli atkārto Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumā minēto pamatojumu, lai gan mantas īpašnieks to jau ir ar pierādījumiem atspēkojis. Tā nedrīkst būt! Tie ir cilvēktiesību jautājumi, pret kuriem jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi. Procesa virzītājiem ir jāpārzina ne vien Latvijas likumi, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra.

Jebkurā gadījumā tiesas darbojas un darbosies likumā noteiktajā kārtībā – izskatīs lietas, objektīvi izvērtēs iesniegtos pierādījumus un pieņems nolēmumus. Kvalitatīvs tiesu darbs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no kvalitatīvas izmeklēšanas, kvalitatīvas apsūdzības un arī no kvalitatīvas aizstāvības.

Noslēgumā gribu teikt, ka nevajadzētu aizmirst, ka pret naudas atmazgāšanu nav jēgas cīnīties vienā valstī. Veiksmīgai naudas atmazgāšanas apkarošanai nepieciešams saskaņots starptautisks darbs, kas balstās uz identiskiem standartiem visās valstīs. Pretējā gadījumā notiks vienkārši atmazgāšanas vietas maiņa, bet netīrā nauda tāpat turpinās cirkulēt visa pasaulē. Tāpēc man ir patiess prieks redzēt, ka šis pasākums ir starptautisks.

Vēlu veiksmi visiem gan simpozijā, gan arī mūsu kopējā turpmākajā darbā.