Kaitējuma kompensācijas cietušajam noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, izlemšana kriminālprocesā
Senāts atzīst, ka kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic.
Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgajā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī speciālais likums – Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums – un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi.
Atziņu apkopojumā ietverti Senāta nolēmumi, kas pieņemti 2020. un 2021.gadā (līdz augustam).
Apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļa.
Par tiesiskā regulējuma saistībā ar Covid-19 izplatību valstī piemērošanu krimināllietu iztiesāšanā
Senāta atziņu apkopojums par būtiskākajiem aspektiem, kas tiesām jāņem vērā, izmantojot rakstveida procesu apelācijas instancē krimināllietās, kas pieļaujams ar īpašo Covid-19 regulējumu.
Senāts vērš uzmanību, ka Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības uz mutvārdu procesu, nav absolūtas. Likumā ir noteikti apstākļi, kuriem pastāvot, krimināllietu apelācijas instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Savukārt likumā „Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”, kas tika pieņemts 2020.gada 3.aprīlī un bija spēkā līdz 9.jūnijam, bija noteikts, ka krimināllietas apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī citos Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar. Arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā līdz 2020.gada 22.decembrim bija iekļauta analoga tiesību norma. Atbilstoši šīm tiesību normām apelācijas instances tiesai nebija tiesību lietu iztiesāt rakstveida procesā, ja pret to iebilda prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.
2020.gada 6.novembrī pieņemts Ministru kabineta rīkojums „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kurā noteikts, ka prokurora vai personas, kuras intereses un tiesības apelācijas sūdzība vai protests aizskar, lūgumam par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā jābūt pamatotam. Šāds nosacījums tika paredzēts, jo personas iepriekšējo regulējumu mēdza izmantot, lai novilcinātu tiesas procesu. Pienākums pamatot lūgumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā tika iekļauts arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, izdarot tajā grozījumus, kas stājās spēkā 2020.gada 23.decembrī.
Gadījumā, ja apelācijas instances tiesa lēmumu par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā pieņēma laikā, kad tiesību normas noteica, ka to var darīt, ja pret to neiebilst likumā minētās personas, taču līdz lietas izskatīšanai mainījās tiesiskais regulējums, paredzot, ka lūgums par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā ir jāmotivē, apelācijas instances tiesai ir jāpaziņo apsūdzētajam tiesības pamatot savu lūgumu. Tad tiesai jāizvērtē, vai procesā iesaistītās personas iebildumi pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir pamatoti. Senāts ir atzinis, ka apelācijas instances tiesas lēmums par lietas skatīšanu rakstveida procesā ir pieņemts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam gan pamatojuma, gan procedūras aspektā, ja tiesa ir devusi iespēju personām izteikt lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, to pamatojot, kā arī izvērtējusi lūguma pamatojumu un motivēti to noraidījusi. Atzīstams, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma prasības ir ievērotas, ja apelācijas instances tiesa izskata lietu rakstveida procesā, ja apsūdzētais iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir iesniedzis, bet nav pamatojis.
Tomēr, pat ja pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, apelācijas instances tiesai nav pienākums lietu noteikti izskatīt rakstveida procesā. Paredzēto tiesisko kārtību tā var piemērot vai nepiemērot. Izvēloties procesa veidu, apelācijas instances tiesai jānodrošina, lai tiktu ievērotas personu tiesības uz taisnīgu tiesu.
Apkopojumā ietvertas atziņas no Senāta Krimināllietu departamenta 28 lēmumiem, kas pieņemti laikā no 2020.gada augusta līdz 2021.gada augustam.
Apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļa.
Saskaņots Senāta Krimināllietu departamentā.
Apkopojumi pieejami Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā
Tiesu prakse/ Tiesu prakses apkopojumi/Krimināltiesības
QR
