Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Kūlike Jīrimē (Küllike Jürimäe) aplūkoja Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu sastādīšanas tehniku, pārbaudot Vispārējās tiesas nolēmumus.
Procesu, kurā Eiropas Savienības Tiesa pārbauda Vispārējās tiesas nolēmumus, sauc par apelāciju. Neraugoties uz šo apzīmējumu, faktiski tā ir kasācija. Tā patiesi ir strikti ierobežota ar tiesību jautājumu pārbaudi. Apelācijas sūdzības iesniedzējs var apstrīdēt tikai Vispārējās tiesas sprieduma likumību. Netiek pieņemtas sūdzības, kas balstītas uz jauniem faktiem vai argumentiem. Rīkojoties kā kasācijas tiesa, Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – arī Tiesa) pielāgo nolēmumu sagatavošanas tehniku un stilu arī lietas risinājumam.
Kādi var būt lietas risinājumi? Tiesa var noraidīt sūdzību, ja tā piekrīt Vispārējās tiesas nolēmumam. Tiesa var atstāt spēkā Vispārējās tiesas nolēmumu, daļēji aizvietojot tajā ietverto argumentāciju. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienības Tiesa izlabo vienīgi kļūdu, bet ne lietas iznākumu. Tiesa var atcelt Vispārējās tiesas spriedumu un pieņemt gala spriedumu. Tā šādi var rīkoties saskaņā ar attiecīgajām tiesību normām. Ja fakti ir noskaidroti, Eiropas Savienības Tiesa var pieņemt spriedumu, ja to pieļauj tiesvedības gaita, proti, ja visi fakti ir noskaidroti un Tiesa var izlemt lietu bez jebkādas turpmākas faktu pārbaudes. Ja tas tā nav, Eiropas Savienības Tiesa var atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu un nodot lietu Vispārējai tiesai jauna sprieduma pieņemšanai. Šajā gadījumā Eiropas Savienības Tiesa sniedz Vispārējai tiesai vadlīnijas. Tā identificē pieļauto kļūdu un norāda, kas vēl ir jāizlemj.
Nolēmumu struktūra ir lielā mērā harmonizēta. Pirmā sadaļa vienmēr izklāsta tiesvedības priekšvēsturi – normatīvo kontekstu, faktus, ko nodibinājusi Vispārējā tiesa, tiesvedības gaitu šajā tiesā un tās nolēmumu procesuālos aspektus. Nozīmīgākā sadaļa ir veltīta tiesas vērtējumam. Ja Eiropas Savienības Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu, nākamā sadaļa attiecas uz prasību Vispārējā tiesā. Pēdējā sadaļa attiecas uz izmaksām. Pirms tās ir nolēmuma rezolutīvā daļa. Šajās sadaļās argumentācijas struktūra ir nedaudz atšķirīga. Tiesas vērtējuma sadaļā atradīsiet lietas dalībnieku argumentu kopsavilkumu, kam seko tiesas vērtējums par dažādiem iebildumiem un prasījumiem, ko izvirzījuši lietas dalībnieki.
Ar retiem izņēmumiem, pārbaudot Vispārējās tiesas nolēmumu, Eiropas Savienības Tiesa ir saistīta ar pušu prasījumiem un nevērtē citus tiesību jautājumus pēc savas iniciatīvas. Tiesai nav pienākuma atbildēt uz katru pušu izvirzīto argumentu. Izlemjot tiesību jautājumus, Tiesa parasti balstās uz siloģistisku argumentāciju. Vispirms tā atgādina atbilstošās tiesību normas un tās judikatūru to piemērošanā un iztulkošanā. Tā plaši izmanto tās pašas precedentus. Otrkārt, tā piemēro šīs normas izskatāmajai lietai, pārbaudot, vai Vispārējā tiesa tās ir pareizi iztulkojusi un piemērojusi. Treškārt, tā balsta savus secinājumus uz šī pamata. Šīs argumentācijas kontekstā Tiesa atsaucas uz Vispārējās tiesas galvenajiem secinājumiem, kas tiek pārbaudīti.
Tiesas argumentācija tiek pielāgota katras konkrētās lietas vajadzībām, un Tiesa strukturē visus argumentācijas soļus loģiskākajā veidā, un tas nodrošina, ka teksts ir plūstošāks. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs kļūdaini iztulko Vispārējās tiesas viedokli, Eiropas Savienības Tiesa to norāda un noraida attiecīgos argumentus. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Vispārējās tiesas obiter dictum, Tiesa atzīst šo argumentu par neiedarbīgu. Ja, gluži pretēji, Eiropas Savienības Tiesa atzīst, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi tiesību normu, tā skaidri identificē pieļauto kļūdu. Tad Tiesa atzīst sūdzību par pamatotu un atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu. Tomēr Eiropas Savienības Tiesa var arī aizstāt Vispārējās tiesas secinājumu ar savējo, neatceļot nolēmumu. Šāda argumentācijas aizstāšana ir iespējama, ja Vispārējās tiesas nolēmumā tiek identificēts Eiropas Savienības tiesību pārkāpums, bet šī nolēmuma rezolutīvā daļa bijusi pamatota saskaņā ar citām tiesību normām.
Sūdzība par Vispārējās tiesas nolēmumu var radīt jaunus tiesību jautājumus vai norādīt uz pretrunām dažādos judikatūras virzienos. Šajos gadījumos Tiesa parasti pielāgo nolēmuma sastādīšanas tehniku. Tiesa zināmā mērā atbrīvo sevi no pušu argumentu struktūras. Reizēm tā var veikt samērā abstraktu un bieži izvērstu nozīmīgo Eiropas Savienības tiesību normu iztulkojumu, ņemot vērā formulējumu, mērķus un juridisko kontekstu, kā arī dažreiz normu izstrādes vēsturi. Šajā kontekstā Tiesa var pārgrupēt prasījumu, lai veiktu pati savu pilnu juridisko vērtējumu vissaskanīgākajā un pilnīgākajā viedā. Reizēm pēc tam, kad vispārīgi ir sniegusi pareizo attiecīgo tiesību normu iztulkojumu, Eiropas Savienības Tiesa var aplūkot atsevišķus pušu izvirzītos argumentus.
No iepriekš minētā varēja pārliecināties, ka Eiropas Savienības nolēmumu sastādīšanas tehnika tiek pielāgota katrā atsevišķā lietā. No vienas puses, procesuālās ekonomijas kontekstā Tiesa nolēmumus sastāda efektīvi. Ja prasība tiek noraidīta, Tiesa neiekļauj plašu atbildētāja argumentu izklāstu, vienkārši norāda, ka šī puse apstrīd sūdzības iesniedzēja izvirzītos argumentus. No otras puses, Tiesa var sniegt papildu skaidrojumu, lai izklāsts būtu pilnīgāks, ar mērķi atrisināt starp pusēm pastāvošo dziļo konfliktu vai tiesību sistēmas interesēs. Tiesa var sniegt arī papildu vadlīnijas saskaņotas judikatūras interesēs.
Rezumējot tiesnese vēlreiz uzsvēra, ka Eiropas Savienības Tiesa pielāgo nolēmumu sastādīšanas tehniku katras lietas vajadzībām. Konkrēto noformējumu jo īpaši noteic lietas rezultāts, faktiskie apstākļi, uzdoto jautājumu novitāte. Rīkojoties kā kasācijas instance, Eiropas Savienības Tiesa pilda augstākās tiesas un konstitucionālās tiesas funkcijas. Tā izlemj konkrēto lietu, bet vienmēr domā arī par judikatūras attīstību.
QR
