• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Justīcija attīstībai: Mentoru programmas ieviešana tiesās

Augstākās tiesas darbinieku delegācija pieredzes apmaiņas vizītē Nīderlandes tiesu sistēmas mācību centrā un Nīderlandes Augstākajā tiesā apskatīja jautājumus, kas saistīti ar tiesu darbinieku mentoru programmas ieviešanu Latvijas tiesās, tostarp Augstākajā tiesā.

Pieredzes apmaiņas vizītē devās Senāta departamentu zinātniski analītiskie padomnieki Santa Ozola, Reinis Odiņš, Nora Zvejniece, tiesnešu palīgi Līga Dāce, Monta Krone, Evija Veide, Laura Smukule, Sanita Jefimova un personāla atlases un attīstības konsultante Aiga Meļņikova.

Vizītes laikā apmeklētas četras lekcijas un seminārs, kā arī notika tikšanās ar Nīderlandes Augstākās tiesas, pirmās instances un apelācijas instances tiesas tiesnešiem un tiesnesi-mācekli.

Lekcijās Nīderlandes tiesu sistēmas mācību centrā sniegta pārskata informācija par tiesnešu-mācekļu izglītības sistēmu un mentoringa, intervīzijas un izaugsmes veicināšanas (koučinga) lomu šajā izglītībā. Šie instrumenti tiek izmantoti arī Nīderlandes tiesu darbinieku apmācībās. Nīderlandē mentoringu nodala no koučinga, uzskatot, ka mentorings paredzēts zināšanu nodošanai, bet koučings – personīgās izaugsmes veicināšanai. Mentorings tiek pielietots jau sen, taču tā tagadējā veidā kopš 2014. gadā.

Mentoringa attiecības ir nehierarhiskas, respektīvi, mentors nav tiešais vadītājs. Lai kļūtu par mentoru, jāiziet 7 dienu teorētiskās un praktiskās mācības, kas atbilst filosofijai „mācies darot – dari mācoties”. Mācībās tiek apskatīti vairāki temati, piemēram, kā tikt galā ar stagnāciju attīstībā, trīs punktu atgriezeniskās saites metode, kā palīdzēt apmācāmajam tikt galā ar augstu darba slodzi, kā atpazīt apmācāmā neveselīgu stresu, kā veidot un uzturēt uzticēšanos ar apmācāmo. Gadījuma analīzes veidā mentori apgūst labās prakses piemērus. Mentori iemācās arī koučinga un intervīzijas tehnikas. Apmācībās katru gadu piedalās 250 dalībnieki. Reizi gadā tiek rīkota mentoru diena, kurā mentori satiekas un notiek savstarpējās pieredzes apmaiņa. Pēc apmācībām mentoram piešķir sertifikātu uz gadu.

Katram jaunajam tiesnesim-māceklim ir divi mentori – viens no darba vides un otrs ārpus darba vides. Darba vides mentori ir atbilstoši tiesību nozaru specializācijai, proti, administratīvajās, civiltiesībās, ģimenes tiesībās un krimināltiesībās. Tiek sagaidīts, ka tiesneši-mācekļi apmācības laikā apgūst divu līdz trīs tiesību nozaru lietu izskatīšanu. Ārpus darba vides mentori var būt prokurori vai advokāti vai arī vispār pie tiesu varas nepiederošas personas. Tiesnesim-māceklim paredzēti vairāki mentori vienlaikus, jo var būt tā, ka mentors un apmācāmais neizveido savstarpēju uzticēšanās saikni. Mentorings ir obligāta tiesneša izglītības programmas sastāvdaļa.

Mentors apmācāmajam dod atgriezenisko saiti (formālu un neformālu). Formālā atgriezeniskā saite izpaužas novērtējuma veidlapu aizpildīšanā reizi ceturksnī, kā arī pēc konkrētu darbību veikšanas, piemēram, pēc tiesas sēdes novadīšanas. Šis novērtējums tiesnešiem-mācekļiem vajadzīgs, lai pēc apmācības beigām kvalifikācijas komiteja varētu izvērtēt atbilstību dažādiem tiesnesim nepieciešamajiem kritērijiem. Atgriezeniskā saite ir konkrēta, nevis vispārīgi vārdi, piemēram, „viss ir labi – tā turpināt!”.

Izaugsmes veicināšana (koučings) saskaņā ar Nīderlandes tiesu sistēmas mācību centra izpratni nav zināšanu nodošana, bet gan pašmotivēšanas iemaņu iegūšana. Koučinga programma sākās 2012.gadā, un kopš tā laika tiesu sistēmā ir 9 kouči prokuratūrā, 31 tiesnesis koučs, kā arī 15 tiesas darbinieki kouči. Izaugsmes veicināšanas (koučinga) tehnikas apgūst divus gadus. Lai saglabātu izaugsmes veicinātāja (kouča) statusu, personai vienu reizi gadā jāvelta diena tālākizglītībai šajā jomā.

Savukārt intervīzija paredzēta dažāda rakstura profesionālās dzīves problēmu risināšanai līdzvērtīga līmeņa personu grupās. To darbību vada profesionāls treneris, kas nav no tiesu sistēmas.

Seminārā dalībnieki apguva praktiskas komunikācijas iemaņas, kas noder mentoringa procesā, proti, tika trenētas kontakta nodibināšanas un saiknes veicināšanas tehnikas starp mentoru un viņa apmācāmo. Tāpat apgūtas iemaņas, kā risināt situācijas, kad neveidojas savstarpējā komunikācija.

Tiekoties ar tiesnesi-mācekli un viņa mentoru, kā arī diviem uzraugošajiem treneriem, pārrunāta praktiskā darba pieredze. Sarunā apspriests, ka šiem procesiem vajadzētu būt mazākai dokumentācijai, taču no tās nav iespējams atteikties, jo kvalifikācijas komisija pirms novērtēšanas procesa nesatiek tiesnesi-mācekli un vadās pēc viņa apmācības dokumentācijas.

Nīderlandes Augstākajā tiesā darbinieku apmācība par darba vides pamatinformāciju notiek, izmantojot tiesai īpaši izstrādātu aplikāciju mobilajiem telefoniem. Šo aplikāciju attīstīja pandēmijas laikā, pielāgojoties attālinātā darba apstākļiem. Aplikācijā ietverta visa būtiskā informācija, ko darbiniekam vajadzētu zināt pirmajās dienās. Savukārt zinātnisko darbinieku profesionālā ievadīšana kasācijas instancē notiek kolektīvi, un to dara tiesnesis un ģenerāladvokāts. Izglītošanās nepieciešama gan pie ģenerāladvokāta, gan pie tiesneša, jo zinātniskajam darbiniekam var nākties strādāt ar abiem, un to darbs būtiski atšķiras. Savukārt  tiesnesim, kas pievienojas Nīderlandes Augstākajai tiesai, piesaista pieredzes bagātāko zinātnisko darbinieku.