Labdien godātie konferences dalībnieki, viesi, kolēģi!
Man ir tas gods un prieks sveikt Jūs visus Augstākās tiesas rīkotajā konferencē par godu Latvijas Satversmes pirmajam gadsimtam. Man ir prieks, ka mūsu kolēģi no Čehijas, Austrijas un tradicionāli arī no pārējām Baltijas valstīm – Igaunijas un Lietuvas – ir raduši iespēju piedalīties mūsu pasākumā.
Lai kaut kādā ziņā iezīmētu konferences rāmi, pastāstīšu, kā radās doma par šīs konferences organizēšanu.
Spēkā esoša 100 un vairāk gadus veca konstitūcija mūsdienās ir samērā liels retums, un samērā liela daļa no tām ir Eiropas valstīs – Nīderlandē, Beļģijā, Norvēģijā, Luksemburgā, Austrijā, Lihtenšteinā. Un arī Latvijā. Es ceru, ka neviens nenoliegs, ka ir visnotaļ liela atšķirība starp mūsdienu sabiedrības dzīvi un cilvēkiem un to, kāda tā bija 100 gadus atpakaļ – pagājušā gadsimta sākumā.
Runājot ar kolēģiem par iespējamo konferenci, radās ideja parunāt par to, kā tas ir – mūsdienās dzīvot ar „vecu” konstitūciju, kas veidota pavisam cita laikmeta sabiedrībai. Arī par to, ar kādām problēmām sastopas Augstāko tiesu kolēģi citās valstīs konstitucionālo vērtību evolūcijā. Tāpēc esmu pateicīgs visiem ārvalstu kolēģiem, kuri rada iespēju mums pievienoties, jo īpaši – Austrijas kolēģiem, kuri ir līdzīgā situācijā: viņu spēkā esošā konstitūcija ir tikai divus gadus vecāka par mūsējo. Mums kopīgas arī citas paralēles – gan Latvija, gan Austrija bija citas impērijas sastāvā, gan vieni, gan otri izveidoja savu valsti un pieņēma konstitūciju, tad zaudēja neatkarību – Austrija tika aneksēta, Latvija okupēta, un visbeidzot – gan vieni, gan otri, atjaunojot neatkarību, atjaunoja savu seno konstitūciju.
Vēl viens aspekts ir tas, ka, pieņemot Satversmi 100 gadus atpakaļ, Latvijā nepastāvēja konstitucionālā tiesa. Mūsdienās tāda pastāv. Līdz ar to gaisā virmo daudzi interesanti jautājumi. Piemēram, par 100 gadus veco normu mūsdienīgu interpretāciju, par to, kā šajā laikā mainījusies sabiedrības vērtību uztvere, par to, kā konstitucionālās uzraudzības mehānismā notiek saspēle starp Augstāko tiesu un konstitucionālo tiesu, u.tml. Varbūt demokrātijas fundamentālajām vērtībām nemaz nav vecuma? Varbūt tām nav noilguma, jo tās ir mūžīgas?
Tie visi ir jautājumi, kuriem ir vieta šodienas konferences ietvarā.
Novēlu mums visiem veiksmīgu dienu, interesantas diskusijas un jaunas idejas!
QR
