Labdien kolēģi, tieslietu ministre, augsti godātie senatori.
Ilgi domāju, vai tas, par ko es gribētu runāt, tiešām uztrauc tikai mani un vai tiešām šis jautājums būtu apspriežams šeit. Ar lielu atvieglojumu saku paldies Krimināllietu departamenta priekšsēdētājai Poļakovas kundzei un Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājai Krūmiņas kundzei, ka arī viņas uz to pašu norādīja, un, kā Poļakovas kundze teica, Augstākā tiesa apskatīs šo problēmu – lietu atkārtotu nonākšanu Senātā. Es labprāt pievienotos Krūmiņas kundzes teiktajam, ka tādām situācijām vispār nevajadzētu būt. Diemžēl situācija ir ļoti, ļoti sarežģīta, ja runājam par krimināllietu izskatīšanu. Tās nav tikai dažas, bet vairāki desmiti krimināllietu.
Krimināllietu izskatīšanas prakses izvērtējums dod pamatu atzīt, ka Latvijas kasācijas instances tiesas kompetence krimināltiesībās būtu jāmaina. To būtu jāmaina, vai nu mainot interpretāciju, vai varbūt normu izpratni, vai būtu vajadzīgi arī grozījumi likumā. Kāpēc? Vērtējot konkrētus gadījumus, domāju, vai tiešām atkal mēs esam unikāli. Droši vien būtu jāatzīst: jā, esam, jo, salīdzinot Igaunijas Kriminālprocesa likuma regulējumu ar Latvijas Kriminālprocesa likuma regulējumu, varētu teikt, ka par 90% tie ir dvīņi. Bet rezultāti jeb secinājumi un interpretācija tomēr ievērojami atšķiras.
Lai būtu fakti – trīs lietas, kam es gribētu pievērst uzmanību.
Pirmā lieta ir krimināllieta, kurā trīs cilvēki ir apsūdzēti par slepkavību izdarīšanu. Vai tā ir juridiski sarežģīta, apjomīga utt. lieta? Nezinu, vai slepkavība kā noziedzīgs nodarījums ir sarežģīta lieta no krimināltiesību viedokļa. Bet izmeklēšana lietā uzsākta 2007.gadā, trīs gados tika izmeklēta un 2010.gadā nodota tiesai pirmajā instancē. Līdz šodienai spēkā esoša sprieduma nav. Ir pirmās instances tiesas spriedums un pieci Augstākās tiesas Senāta lēmumi, tas nozīmē, ir arī pieci apgabaltiesas nolēmumi. 5x3=15, tātad 30 tiesneši nav spējīgi vēl šobrīd pielikt punktu šai lietai. Piektā kasācija 2023.gadā, atceļot spriedumu, ir nodevusi šo lietu apgabaltiesai. Tur ir noteikts datums – šogad februārī. Kamēr meklējam risinājumu, visas trīs personas atrodas apcietinājumā jau no pirmstiesas izmeklēšanas, tātad kā minimums jau 13 gadus. Šķiet, ka vienai personai, piecas reizes pārskatot lietu, bija 13 vai 14 gadi brīvības atņemšana, ko piesprieda apelācijas instances tiesa. Gribu vērst uzmanību uz Kriminālprocesa likuma 14.pantu, kurā ir noteikts – ja persona atrodas apcietinājumā, tad šīs lietas izskatīšana ir prioritāra. Vai patiešām ir vēl prioritārākas lietas nekā šī, kurā apsūdzētais 13 gadus sēž apcietinājumā, bet tiesu sistēma līdz šodienai nav nodrošinājusi lietas izskatīšanas pabeigšanu pēc būtības.
Vēl viena lieta. Pirmajā instancē saņemta 2011.gadā. Lieta saistīta ar nolaupīšanu, pielietojot vardarbību un ieročus. Tur arī bija apcietinājums, bet viņi visi jau ir atbrīvoti. Četri Senāta lēmumi, un uz šodienu arī lietā nav spēkā esoša sprieduma, jo lieta atkal atgriezta apelācijas instances tiesā. Tātad droši vien būs arī piektais Senāta lēmums.
Un trešā lieta. Pirmās instances tiesā lieta saņemta 2010.gadā. Četri Senāta lēmumi. Šajā lietā gan Senāts 2023.gadā atstāja spēkā apelācijas instances tiesas nolēmumu, un ir notiesājošs spriedums. Šajā lietā nav arī kā citās lietās pilnīgi pretēji nolēmumi – notiesājošs, attaisnojošs, notiesājošs, utt.
Domāju, mums ir pienākums kopā steidzami meklēt risinājumus. Nevar atzīt, ka šādās situācijās, kad ir tiešām precīzi skaidrs un vispusīgs regulējums, nevar nodrošināt gala nolēmumu.
Kāpēc pieminēju Igaunijas Kriminālprocesa likumu? Apskatījos, kā viņiem noregulēti kasācijas instances tiesas jautājumi un kāpēc viņi tomēr nodrošina citu rezultātu. Skaidrs, ka pirmais jautājums ir tiesu kompetence. Starp citu, ļoti interesanti, Igaunijas Kriminālprocesa likumā tā arī ir noteikts – valsts tiesas kompetencē ir pieņemt lēmumus. Viņiem nav Augstākā tiesa, viņiem ir valsts tiesa. Mums tāds pats regulējums ir nosaukts kā kasācijas instances tiesas lēmumi. Vai šie divi vārdi maina arī saturu? Nonācu pie secinājuma, ka jā, tam arī ir nozīme. Vēl salīdzinājumam – mums kasācijas instances tiesā ir pieci lēmumu veidi, Igaunijā – astoņi. Viens mums un viens viņiem nepārklājas, tie ir par atšķirīgiem jautājumiem, bet četros pret septiņiem jautājumi, ko regulē mūsu likums un ko regulē Igaunijas likums, pārklājas.
Gribētu nolasīt Igaunijas Augstākās tiesas kompetenci, kas attiecas uz krimināllietām, un aicināt šajā virzienā domāt un vērtēt.
Pirmais punkts – Igaunijas Augstākā tiesa var atstāt negrozītu apgabaltiesas nolēmumu pēc būtības, bet ieviest tajā precizējumus, kas nepasliktina notiesātā situāciju. Līdz ar to sods vai attaisnojošs spriedums paliek tāds, kāds tas ir apelācijas instancē, bet Augstākā tiesa, vienkārši runājot, saliek punktus uz „i”, precizējot būtību.
Nākamais punkts ir vēl interesantāks. Igaunijas Augstākajai tiesai ir tiesības mainīt sprieduma motīvu daļu, aizstājot tajā norādīto juridisko pamatojumu ar Augstākās tiesas juridisko pamatojumu. Tātad nomaina pamatojumu vai arī izslēdz no sprieduma pamatdaļas noteiktus apstākļus.
Vēl interesantāks gadījums vai kompetences jautājums – Augstākā tiesa Igaunijā atceļ apgabaltiesas nolēmumu un piešķir juridisku spēku rajona tiesas spriedumam. Tātad nav lietu vairākkārtēja sūtīšana, piemēram, juridisku pamatojumu precizējumiem.
Un visinteresantākais punkts – pilnībā vai daļēji atceļ nolēmumu krimināllietā, un, neievācot papildu pierādījumus, pieņem jaunu nolēmumu. Vienīgais nosacījums – nepasliktinot notiesātā stāvokli.
Līdz ar to, manā izpratnē, šodien minēto trīs lietu izskatīšanas gadījumu dēļ ir jārunā un jādomā, kā mēs varētu precizēt vai mainīt judikatūru tādā aspektā, lai nodrošinātu kompetenci, ka Augstākā tiesa varētu pielikt pēdējo punktu. Protams, nepasliktinot apsūdzētās personas stāvokli.
Varētu teikt, ka Igaunijas regulējumā ir cita būtība vai ir citi apstākļi, kas ļauj viņiem savādāk skatīties uz kasācijas instances kompetenci. Divi momenti, ko varētu likt kā pretargumentu, ka mums ir cits regulējums.
Mums Kriminālprocesa likumā ir norādīts, ka kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē. Sākumā domāju, ka tas varētu būt šķērslis, bet nē, tas nav šķērslis, jo Igaunijā ir līdzīgs regulējums, bet tas skan nedaudz atšķirīgi – kasācijas instances tiesa nevar konstatēt faktiskos apstākļus. Principā atšķirības nav. Ja ir pirmajā vai otrajā instancē nodibināti faktiskie apstākļi un izdarīti juridiski secinājumi, tad nav nekādu šķēršļu Augstākajai tiesai dot novērtējumu šiem faktiskajiem apstākļiem, ja tā rezultātā nepasliktina apsūdzētās personas statusu.
Otrs moments, par ko varbūt varētu teikt, ka ir atšķirīgs, bet tomēr tas ir līdzīgs. Par likuma tulkojumu. Mūsu likumā ir norādīts, ka likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas lēmumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna. Jautājums no teorijas viedokļa – vai likuma interpretācija, tulkojums varētu būt saistīts ar konkrētas lietas faktiskajiem apstākļiem? Es teiktu, ka nē, jo runājam tomēr par tiesību normas interpretāciju vai tulkojumu. Bet tāds regulējums viens pret vienu ir arī Igaunijas likumā. Ja tas ir saistīts ar konkrētas lietas izskatīšanu un saistošo spēku arī nākošajai instancei, tad, manuprāt, mēs nerunājam par teorētisku vai klasisku tiesību normas interpretāciju, mēs runājam par tiesību normu piemērošanu konkrētajā lietā, ņemot vērā tai skaitā lietas faktiskos apstākļus. Tad šāds regulējums ir saprotams un pamatots.
Tāpēc aicinātu Senāta Krimināllietu departamentu domāt par šiem jautājumiem, varbūt arī speciālu plēnumu jāsasauc. Šāda situācija, kad par vienu konkrētu noziedzīgu nodarījumu divu līmeņu 15 tiesneši nekādi nevar nonākt līdz konkrētam secinājumam, nenodrošina Kriminālprocesa likumā noteikto, arī saprātīgumu.
Manā izpratnē tas arī nekādā veidā nemaina kasācijas instances būtību, ja, izvērtējot lietas apstākļus un veicot tiesību normas interpretāciju, tiek pateikts, ka attiecīgais rezultāts ir taisnīgs un tiesisks, bet tādos un tādos aspektos Augstākā tiesa izdara secinājumus un saliek punktus, lai līdzīgās lietās turpmāk zemākas instances tiesas jau varētu vadīties no šāda veida judikatūras.
Paldies par uzmanību, paldies par sadarbību un par sadarbību arī turpmāk!
QR
