Intelektuālā īpašuma tiesnešu forums

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Intelektuālā īpašuma tiesnešu forums kopš 2018.gada ir kļuvis par ikgadēju konferenci, kas pulcē tiesnešus no visas pasaules.

Forumā notika zināšanu un prakses apmaiņa un diskusijas starp dažādu pasaules valstu pieredzējušiem intelektuālā īpašuma tiesību lietu tiesnešiem. Darbs forumā bija sadalīts astoņās sesijās. 

Zanei Pētersonei bija uzticēts vadīt foruma sesiju par jaunākajām problēmām preču zīmju lietās, kā arī ar priekšlasījumu „Lietu piemērotība mediācijai” uzstāties sesijā par tiesas ieteiktās mediācijas mehānismiem intelektuālā īpašuma tiesību lietās.

Sesiju tēmas un tajās apspriestie jautājumi bija šādi.

1. Jaunākās problēmas preču zīmes lietās. Sesijas fokuss bija uz diviem problēmjautājumiem: netradicionālās preču zīmes un negodprātīgs nolūks preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanā. 

Visinteresentākais un noderīgākais bija Eiropas Savienības Vispārējās tiesas viceprezidenta Savvas Papasavvas priekšlasījums par Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas praksi par netradicionālajām preču zīmēm. Īpašu rezonansi izraisīja Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021.gada 7.jūlija spriedums par atteikumu reģistrēt skaņas preču zīmi lietā Ardagh Metal Beverage Holdings v EUIPO (Combinaison de sons à l’ouverture d’une canette de boisson gazeuse), T‑668/19, ECLI:EU:T:2021:420. Šajā lietā strīds bija par tiesībām kā skaņu preču zīmi reģistrēt skaņas apzīmējumu, kurš atgādina skaņu, kas rodas, atverot gāzēta dzēriena skārdeni, kam seko aptuveni vienu sekundi ilgs klusums un aptuveni deviņu sekunžu ilga dzirkstīšana. Reģistrācija tika prasīta uz 6., 29., 30., 32., 33.klases precēm, tostarp bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem – gan gāzētiem, gan negāzētiem. Vispārējā tiesa atzina par pamatotu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) atteikumu reģistrēt šo skaņu kā preču zīmi, atzīstot, ka tai trūkst atšķirtspējas.

Savukārt vairāki citi sesijas runātāji apskatīja kritērijus, kādi dažādās jurisdikcijās tiek piemēroti, lai tiesa varētu atzīt, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku.  

2. Jaunākās problēmas dizainparaugu lietās. Šajā sesijā tika diskutēts par dizainparaugu tiesību mijiedarbību ar patentu tiesībām, preču zīmju tiesībām un autortiesībām. Tāpat tika runāts par dizainparaugu tehniskajām un funkcionālajām īpatnībām un to ietekmi uz dizainparaugu reģistrāciju un aizsardzību. Dalībnieki arī dalījās pieredzē par pārkāpumu lietu izskatīšanu dažādās jurisdikcijās.  

3. Jaunākās problēmas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietās. Šajā sesijā tika diskutēts par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atpazīšanu un reģistrāciju, aizsardzības apjomu un nelikumīgas asociatīvas uztveres izraisīšanu. Diskusijas dalībnieki apsprieda dažādas pieejas Eiropas Savienībā, Austrālijā un ASV, tostarp to, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde var kļūt par sugasvārdu, piemēram, siera nosaukumam vai vīnam, kas Eiropas Savienībā tiktu uzskatīts par ģeogrāfisko norādi, savukārt Austrālijā un ASV tiesas to uzskata par sugasvārdu, kas raksturo produktu. Visinteresantākās apspriestās lietas šajā sesijā bija Spānijas Augstākās tiesas spriedums lietā Fundación Consejo Regulador de la Denominación de origen protegida Queso Manchego v Industrial Quesera Cuguerella SL and Juan Ramón Cuguarella Montagud, No. 451/2019, ASV nolēmums lietā Int’l Dairy Foods Ass’n v. Interprofession du Gruyère, 2020 USPQ2d 10892, kā arī EUIPO Piektās Apelācijas padomes lēmums lietā Torta del Casar v Queso de La serena, No. R 696/2018-5. 

4. Intelektuālā īpašuma un konkurences jautājumi. Sesijas laikā tika runāts par intelektuālā īpašuma īpašnieka tiesībām atteikt licencēt produktu un šo tiesību ierobežojumiem, salīdzinošo reklāmu, dominanci tirgū un cenu politiku. 

Visinteresantākās diskusijas raisījās par konkurences jautājumiem, kas rodas reklāmā digitālajā pasaulē, proti, personai izmantojot trešo personu preču zīmes kā Google atslēgvārdus (adwords) maksas reklāmā, lai iegūtu pēc iespējas lielāku tīmekļvietnes apmeklētāju skaitu. Šajā sakarā atklājās atšķirīga pasaules valstu prakse attiecībā uz starpnieku atbildību. Brazīlijas tiesa šādu rīcību atzina par negodīgu konkurenci, kas ir pretēja preču zīmju tiesību mērķim aizsargāt preču zīmju īpašniekus no citu personu parazītisma un klientu nelikumīgas novirzīšanas, kā arī no tā, ka patērētāji sajauc preces izcelsmi (Brazīlijas Augstākās tiesas 2023.gada spriedums lietā Esperança Holding Ltda. and Hope Do Nordeste Ltda. v Loungerie S/A and Google Brasil Internet Ltda. Tomēr šī pieeja kontrastēja ar prezentēto Eiropas pieeju – Eiropas Savienības Tiesas nospriesto, ka starpnieks (Google) šādā situācijā nav atbildīgs. Tas, ka persona reklāmas nolūkiem nopērk trešajai personai piederošu preču zīmi kā savu atslēgvārdu, netiek automātiski uzskatīts par pārkāpumu, ja ir skaidrs, kurš ir reklāmdevējs un ka tas nav saistīts ar preču zīmes īpašnieku. 

5. Radošais mākslīgais intelekts, Metaverss un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi. Sesijā tika apspriesti preču zīmju jautājumi, kas varētu rasties kontekstā ar Metaversu, preču zīmju izmantošana Metaversā, pārkāpuma lokalizācija Metaversā, autortiesības uz mākslīgā intelekta radītu saturu, iespējamās tiesvedības attiecībā uz mākslīgo intelektu un Metaversu. Mūsdienu pasaulē arvien plašāk cilvēki visur pasaulē izmanto Metaversu kā paralēlu realitāti, un tajā rodas jauni izaicinājumi intelektuālā īpašuma aizsardzības sfērā, kas būs aktuāli visu pasaules valstu tiesnešiem. 

6. Noteikumi par pierādījumiem intelektuālā īpašuma lietu iztiesāšanā. Šajā sesijā tika runāts par pierādījumu izmantošanas iespējām dažādās jurisdikcijās, tostarp ekspertu pieaicināšanu, elektroniskajiem pierādījumiem, pārkāpuma preču kontrolpirkumiem, aptauju izmantošanu preču zīmju lietās, pierādījumu nodrošināšanu un pierādījumu iegūšanu ārvalstīs.

7. Vienkāršotās vai ātrās procedūras atsevišķām prasībām intelektuālā īpašuma tiesību lietās. Šajā sesijā tika diskutēts par dažādām paātrinātām procedūrām intelektuālā īpašuma lietu izskatīšanai tajās valstīs, kurās tādas pastāv (piemēram, Indijā, Singapūrā, ASV).  

8. Tiesas ieteiktās mediācijas mehānismi intelektuālā īpašuma tiesību lietās. Šajā sesijā savā priekšlasījumā „Lietu piemērotība mediācijai” iepazīstināju foruma dalībniekus ar četrām pasaulē pastāvošajām mediācijas organizācijas pamatsistēmām: brīvā mediācija, tiesas atvasinātā (tostarp Latvijā pastāvošā tiesas ieteiktā) mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija, pēc tam plašāk pastāstot par Latvijas sistēmu. Arī par Latvijas tiesnešu un tiesu darbinieku apmācības modeli par mediāciju un mediācijas ieteikšanu, apskatīju pušu izvēles iespējas strīdu risināšanā, mediācijas ieteikšanas iemeslus, ieteikšanas sarunas etapus un to, kā pārbaudīt lietas piemērotību mediācijai un kā mediāciju labāk ieteikt, fokusējoties uz mediācijas priekšrocībām un trūkumiem, salīdzinot ar citiem strīdu risināšanas veidiem.

Citi sesijas runātāji dalījās ar savu valstu pieredzi par mediāciju intelektuālā īpašuma tiesību lietās: par Korejas Republikā, Kanādā, Paragvajā un Francijā funkcionējošām sistēmām, tiesnešu apmācību par mediāciju, tiesnešu lomu mediācijas ieteikšanā, lietu piemērotību mediācijai un konkrētiem intelektuālā īpašuma lietu mediācijas piemēriem. 

Forumā uzstājās arī īpašais viesrunātājs – ASV Prinstonas Universitātes datorzinātņu profesors un Informācijas tehnoloģiju politikas centra direktors Arvinds Narajanans (Arvind Narayanan). Viņš runāja par mākslīgā intelekta potenciālo lomu tiesas nolēmumu pieņemšanā un rakstīšanā, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanas izaicinājumiem, spējām pārveidot un apkopot informāciju. Uzmanība vērsta uz nepieciešamību precīzi formulēt uzdevumus mākslīgajam intelektam un uz tā pieļautajām kļūdām, spējām izdomāt neesošus faktus un apstākļus. Gala secinājums bija tāds, ka mākslīgais intelekts ir un paliek darbarīks, kas neradīs revolūciju pašā tiesas spriešanā.

WIPO Tiesnešu institūta direktore Un-Džo Mina (Eun-Joo Min) pastāstīja par jaunumiem WIPO darbā ar tiesnešiem un viņu kapacitātes celšanā. Viņa iepazīstināja ar WIPO izveidoto WIPO Lex datubāzi, kas piedāvā brīvu pieeju informācijai par intelektuālā īpašuma tiesībām dažādu valstu jurisdikcijās, tostarp normatīvajiem aktiem un atlasītai judikatūrai. WIPO Lex datubāze atrodama: https://www.wipo.int/wipolex/en/index.html. 

Tāpat Tiesnešu institūta direktore informēja par 2023.gada aprīlī publicēto grāmatu „An International Guide to Patent Case Management for Judges”, kurā apkopota tiesnešiem noderīga informācija par patentu lietu izskatīšanu 10 pasaules valstu jurisdikcijās, kurās ir liels patentu lietu skaits: Austrālijā, Brazīlijā, Ķīnā, Vācijā, Indijā, Japānā, Korejas Republikā, Apvienotajā Karalistē, ASV, kā arī Eiropas Patentu biroja (EPO) Apelācijas padomēs. Šī grāmata elektroniski pieejama: https://www.wipo.int/about-patent-judicial-guide/en/.

Plašāks ziņojums par forumu un tā sesijām, tostarp tēmām, runātājiem un saitēm uz sesijās aplūkotajiem nolēmumiem pieejams: https://www.wipo.int/edocs/mdocs/mdocs/en/wipo_ip_ju_ge_2_23/wipo_ip_ju_ge_2_23_2.pdf.

Dalība forumā deva iespēju papildināt zināšanas par vairākiem intelektuālā īpašuma lietu izskatīšanā būtiskiem jautājumiem, un šoreiz ne tikai Eiropas Savienības, bet arī citu pasaules valstu jaunākajām tendencēm.

Gūtās zināšanas un pieredze tiks izmantotas ikdienas darbā, izskatot intelektuālā īpašuma tiesību lietas, kā arī palīdzot Latvijas Tiesnešu mācību centram, Tieslietu akadēmijai un Patentu valdei veidot tiesnešu mācību programmas.