Mehānismi, kā novērst pretrunas dažādu nacionālo tiesu, kā arī EST un ECT praksē

Augstākā tiesa ir ACA-Europe (Association of the Councils of State and Supreme Administrative Jurisdictions of the European Union) dalībniece. 

Semināra nolūkiem katrai ACA-Europe dalībniecei vajadzēja aizpildīt organizatoru sagatavotu jautājumu anketu. Anketās sniegtā informācija tika apkopota semināra vispārējā ziņojumā, kas tika prezentēts semināra laikā.

Semināra mērķis bija apspriest mehānismus, kādā veidā novērst pretrunīgus dažādu nacionālo tiesu nolēmumus, kā arī pretrunīgus nacionālo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus. Semināra ziņojumos padziļināti tika aplūkota dažādu valstu pieeja šiem jautājumiem (Horvātija, Somija, Vācija, Zviedrija, Austrija, Igaunija un Serbija), kā arī raksturotas vispārējās tendences, kuras uzrādīja ACA-Europe dalībnieču sniegtās atbildes.

Semināru atklāja Horvātijas Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāja un Horvātijas Tieslietu un publiskās pārvaldes ministrijas valsts sekretārs. Pēc ievada priekšlasījuma diskusijas notika trīs sēdēs, kurās prezentācijas skāra (1) mehānismus pretrunu novēršanai starp dažādām nacionālajām augstākajām tiesām; (2) mehānismus pretrunu novēršanai ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem; un (3) mehānismus pretrunu novēršanai ar konstitucionālo tiesu nolēmumiem.

Semināra pirmajā sesijā uzmanība tika veltīta pretrunu novēršanai starp dažādiem nacionālo augstāko tiesu nolēmumiem. Vispārējais ziņojums uzrādījis tendenci, ka Eiropas Savienībā dominējošais modelis ir divas nacionālās augstākās tiesas (Augstākā tiesa, kas izspriež civillietas un krimināllietas, un Augstākā administratīvā tiesa (jeb Valsts padome), kas izspriež administratīvās lietas). Horizontālās pretrunas starp nacionālajām augstākajām tiesām var izpausties atšķirīgā tiesību normu (tostarp arī vispārējo tiesību principu, Eiropas Savienības tiesību un cilvēktiesību) interpretācijā un piemērošanā, kā arī kompetenču strīdos par lietu piekritību (gadījumi, kad lieta varētu būt piekritīga divām jurisdikcijām, vai gadījumi, kad lieta nav piekritīga nevienai jurisdikcijai). Lai arī atsevišķu valstu procesuālajos regulējumos ir ietverti dažādi instrumenti šo pretrunu risināšanai, lielākoties tika uzsvērta nepieciešamība pēc savstarpējā dialoga par risināmajiem tiesību jautājumiem un sekošana līdzi otras tiesas jaunākajai judikatūrai. Tāpat iezīmējās, ka valstīs, kur pastāv formāli procesuāli mehānismi pretrunu risināšanai, tie tiek pielietoti ļoti retos gadījumos.

Semināra otrajā sesijā uzmanība tika pievērsta iespējamām pretrunām ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem. Norādot uz vairākām Eiropas Savienības Tiesas lietām, tika uzrādīta tendence, ka sadursmes gadījumā Eiropas Savienības Tiesa lielāku svaru piešķir res iudicata principam un uzticēšanās vairošanai tiesu sistēmai, nevis tikai šauri efektīvai Eiropas Savienības tiesību piemērošanai. Tādā veidā tiek radīta lielāka tiesiskā stabilitāte un mazināts nebeidzamas tiesāšanās risks. Vienlaikus Eiropas Savienības kompetenču paplašināšanās un cilvēktiesību ietekme radījusi iespēju sadursmēm starp Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lemto. Šajā ziņā tika uzsvērts, ka abas tiesas ir neatkarīgas un nav padotas viena otrai. Pretrunas tiesību jautājumos abām tiesām Eiropas līmenī esot jārisina, kā to dara nacionālās augstākās tiesas, savstarpējā dialogā, kas arī faktiski tiekot darīts. Diskusijās kā nacionālajām tiesām noderīgs instruments tika izcelts Cilvēktiesības konvencijas 16.protokols, kas dod iespēju nacionālajām tiesām lietas ietvaros vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā pēc atzinuma. Vienlaikus liela daļa Eiropas Savienības dalībvalstu nav pievienojušās šim protokolam (no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm protokolu ratificējušas 11, no 46 Eiropas Padomes valstīm – 22 valstis). 

Semināra trešajā sesijā diskusijās tika skartas nacionālo augstāko tiesu attiecības ar konstitucionālajām tiesām. Skatot atsevišķu valstu prakses piemērus, tika uzrādīti vairāki atšķirīgi tiesību jautājumu interpretācijas gadījumi, kurus risinājušas dalībvalstu konstitucionālās tiesas. Tāpat tik izcelta viena interesanta procesuālā regulējuma nianse – kasācijas instances tiesa var risināt tikai tiesību jautājumus, procesuāli esot ierobežota lietas faktisko apstākļu pārvērtēšanā, savukārt konstitucionālā tiesa šādi nav ierobežota – līdzās konstitūcijas piemērošanai tā pati var noskaidrot visus lietas būtiskos faktiskos apstākļus.  

Semināra ietvaros Baltijas valstis neformāli tika uzrunātas apsvērt iespēju kandidēt uz ACA-Europe prezidentūru no 2027.gada līdz 2029.gadam (šobrīd Somija ir prezidējošā valsts, nākamā prezidentūra no 2025.gada līdz 2027.gadam būs Grieķijai). Neviena no Baltijas valstīm iepriekš nav bijusi ACA-Europe prezidentūrā.