Pagājušajā gadā Senāts ir strādājis pietiekami efektīvi un darba rezultāti ir adekvāti mūsu resursiem.
Senātā saņemto lietu skaits turpina samazināties – ja iepriekšējā gadā bija saņemta 2101 lieta, tad 2023.gadā – 2040 lietas. Situācija departamentos ir atšķirīga – Civillietu departamentā lietu skaits ir palielinājies par apmēram 50 lietām, bet Krimināllietu departamentā un Administratīvo lietu departamentā lietu skaits ir samazinājies par apmēram 50 lietām katrā departamentā. Kopumā tas izlīdzinās gandrīz iepriekšējā gada līmenī. Pozitīva tendence ir neizskatīto lietu krājuma samazināšanās – ja iepriekšējā gada sākumā neizskatītas bija 1252 lietas, tad šogad tās ir 1011 lietas. Tas nozīmē, ka lietu caurlaidības jeb lietu izskatīšanas koeficients ir pozitīvs – iepriekšējā gadā tas vidēji Senātā bija 111%, 2023.gadā – 109%. Visiem departamentiem tas ir apmēram iepriekšējā gada robežās, augstāks rādītājs ir Administratīvo lietu departamentam, kuram arī ir lielākais uzkrājums.
Lietu izskatīšanas termiņi Senātā atbilst lietu izskatīšanas standartiem, ko apstiprina Tieslietu padome. Administratīvo lietu departamentā lietu izskatīšanas vidējais ilgums mēnešos ir 13 mēneši, Civillietu departamentam 5 mēneši, Krimināllietu departamentam 4 mēneši. Tie ir labi rādītāji. Administratīvo lietu departamentam ir savi iemesli, kāpēc ir ilgās lietas, tas saistīts ar prejudiciālajiem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesai un pieteikumiem Satversmes tiesai.
Redzam, ka efektivitāte ir uzlabojusies arī statistiski – tiek rosināts mazāk lietu, kurās nolēmumi tiek atcelti, respektīvi, netiek rosinātas lietas, lai atstātu spēkā nolēmumus. Tas ir labs rādītājs efektivitātes kontekstā. Es teiktu, mēs esam uz laba, pareiza ceļa.
Ir lietas, kuras, protams, ir jāuzlabo – termiņi administratīvajās lietās un iekšējās efektivitātes rezerves. To arī darba gaitā darīsim.
Pozitīvi ir tas, ko esam sasnieguši departamentu sadarbības jomā. Visi departamentu priekšsēdētāji savos ziņojumos akcentēja, ka sadarbība notiek. Ja agrāk, kaut retāk, bet tas notika pārsvarā starp Civillietu un Administratīvo lietu departamentiem, tad tagad jau sadarbojas un tiesību jautājumus apspriež visi trīs departamenti. Tas ir ļoti pozitīvs rādītājs. Esam vienota tiesa, un ir jāizmanto tie resursi, kas mums ir pieejami, jo ir lietas, kas skar starpdisciplinārus jautājumus. Negribu vēl runāt par konkrētām rīcībām, bet parādās tādas domas, ka varbūt kādās lietās varētu veidot arī starpdepartamentu sastāvus. Tas ir apsverams jautājums. Vēl gan rūpīgi jāizanalizē, vai tas mums ir pieļaujams no likuma viedokļa tā striktā izpratnē. Lai gan jau ir bijuši gadījumi, kad tiesneši skata lietas citos departamentos. Jāatrod optimālais, pareizais risinājums, ja tas ir nepieciešams. Bet tendence ir ļoti pozitīva.
Šogad ir pirmais gads, kad darbojas vadlīnijas kasācijas sūdzību sagatavošanai. Nākamgad vajadzēs izvērtēt, vai un kā tās ir ietekmējušas iesniegtās kasācijas sūdzības un to kvalitāti. Mērķis bija izstrādāt vadlīnijas, kuras atbilst mūsu darba metodei, lai saņemam pēc iespējas kvalitatīvākas kasācijas sūdzības.
Attīstās arī mūsu komunikācija ar sabiedrību. Kā vienu no pēdējiem veiksmīgākajiem piemēriem jāuzteic Krimināllietu departamentu, kur senatore Inese Laura Zemīte komunicēja televīzijā par digitālās televīzijas lietu. Sabiedrībai ir jāsaprot, kāpēc ir tāds spriedums, kur lieta atkārtoti nonāk no Senāta apelācijas instancē. Tas ir temats, kam pieskārāmies arī plēnumā, – par lietas nebeidzamo ceļošanu starp kasācijas instanci un apelācijas instanci. Tas sabiedrībai ir jāskaidro, un šajā gadījumā tas izdevās ļoti labi. Tāpat turpinās mūsu jau ierastā komunikācija caur preses relīzēm un konkrētu lietu komentāriem.
Pagājušajā gadā lielu ieguldījumu komunikācijā ar sabiedrību veica Administratīvo lietu departaments skolu projektā. Var šķist – kāda nozīme strādāt ar skolām? Bet visā Eiropā ir novērojama problēma ar tiesnešu kandidātiem, arvien mazāk cilvēku grib kļūt par tiesnešiem. Iemesli ir dažādi. Esmu Eiropas Tieslietu padomju tīkla valdē, un mums ir izveidota darba grupa, kura risina tieši šo problēmu par tiesneša profesijas pievilcīguma attīstīšanu. Runājam par rekomendācijām, ko varētu darīt. Nevar garantēt, ka darbam ar skolēniem būs rezultāts, bet tas ir vismaz kaut kas, kas cilvēkus, bērnus varētu ieinteresēt šajā virzienā. Tas nedos pozitīvu pienesumu šodien vai rīt, tas nedos pienesumu arī pēc trīs gadiem, bet, iespējams, pēc pieciem, desmit gadiem tas var parādīties. Mums ir jāskatās uz priekšu. Protams, ir jāskata konkrētās lietas, jāveic tiešā funkcija, taču ir jāskatās arī tālāk uz priekšu, jāredz attīstība un tās tendences.
Notiek Senāta komunikācija ar zemāka līmeņa tiesām, un tas ir jāturpina, jo saprotam, ka tas ir nepieciešams zemāku instanču tiesnešiem. Caur lietām komunikācija notiek citā līmenī, bet vajag arī to cilvēcisko kontaktu, klātienes diskusiju, sarunu. Administratīvo lietu departamentam tas ir vienkāršāk, jo ir tikai trīs tiesu priekšsēdētāji, kuri var operatīvi satikties un izrunāt uzreiz visas trīs instances. Vispārējās jurisdikcijas tiesām ir sarežģītāk, jo tur ir padsmit tiesu priekšsēdētāji un kolēģiju priekšsēdētāji, bet turpinām arī to.
Šobrīd idejas līmenī ir doma attīstīt vienu virzienu šajā komunikācijā – tā sauktos metodes vēstnešus pirmās instances tiesās. Konstatējam, ka tiesnešiem ir problēmas ar lietu izskatīšanas metodi un ar argumentācijas metodi. Gan sūdzībās, gan pārsūdzētajos nolēmumos bieži ir redzams, ka tiesa neprot argumentēt. Pārāk daudz ir nolēmumu, kur argumentācijas daļa satur apmēram tādu formulējumu: izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, tiesa konstatē to un to... Kas konkrēti ir vērtēts, kādā kopsakarā, kurš apstāklis ar kuru pierādījumu, kā pierādījums ir vērtēts – tas nav norādīts. Šāds spriedums neatbilst likumam. Ir saņemts arī iesniegums no Tiesībsarga par nemotivētu lēmumu, un, pirmšķietami skatoties, viņam ir taisnība. Ir pieņemts lēmums, kurā nav vispār atrodama motivācija, kāpēc lietas rezultāts ir tāds, kāds tas ir.
Pirmās un otrās instances tiesnešiem vadām seminārus par civillietu iztiesāšanas metodi. Semināros tiek salikti kopā abi komponenti – juridiskā metode un civilprocess (ar akcentu uz metodi) – un iedots instruments, kā pareizi sagatavot lietu, lai pēc iespējas mazinātu kļūdas iespējamību. Satraucoši dzirdēt gan no palīgiem, gan no dažiem tiesnešiem, ka nav laika šādā veidā lietu sagatavot. Runa ir par tā saukto izvilkumu vai relāciju. Tas ir tiesneša pamatdarbs – sagatavot lietu. Nevis vienkārši izlasīt, bet sagatavot atbilstoši juridiskajai metodei un atbilstoši civilprocesam. Daļēji šo problēmu veicina atbalsta personāla trūkums, tiesnešu palīgu kvalifikācija, kas ir atsevišķi risināms jautājums, ko Tieslietu padome jau dara. Bet lietu sagatavošana ir viens no metodiskiem darbiem, kas ir jāveic.
Metodes vēstnešu doma ir tāda, ka Senāts varētu izstrādāt programmu, kurā informē pirmās instances tiesnešus, kā metodiski pareizi sagatavot lietu. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Tas neatvieglos mūsu darbu šodien vai rīt, bet nedaudz ilgākā – gada, divu, triju gadu termiņā tas varētu ļoti pozitīvi atsaukties uz Senātā saņemtajām lietām.
Meklējam risinājumus kasācijas procesa pilnveidošanai visos departamentos. Plēnumā dzirdējām ģenerālprokurora idejas, kas ir apspriežamas. Izskanēja arī Civillietu departamenta priekšsēdētāja tēzes, piemēram, par zemāku instanču tiesu prejudiciālajiem jautājumiem Senātam, kas varētu būt viens no risinājumiem. Taču ir jautājums, vai Senātam pašreizējā kapacitātē šāda papildu slodze ir iespējama. Resursu jautājums vienmēr būs izšķirošs. Prejudiciālais jautājums dažās valstīs ir kā risinājums, piemēram, Itālijā. Taču nevar vienkārši kaut ko pārņemt, nesaprotot kontekstu. Itālija gadu desmitiem ir bēdīgi slavena ar garajiem lietu iztiesāšanas termiņiem. Varbūt prejudiciālais jautājums ir kā viens no risinājumiem, lai uzlabotu lietu izskatīšanu pirmajā instancē un tādā veidā paātrinātu procesu? Mums šādas sistēmiskas problēmas nav, mums ir problēma ar atsevišķām lietām, arī ģenerālprokurors norādīja pāris kliedzošus gadījumus, bet tas lielākoties ir saistīts ar lietas vairākkārtēju atgriešanos apelācijā, kam var būt dažādi cēloņi. Prejudiciālo jautājumu var apskatīt kā opciju, bet tā nav panaceja. Bet esam atvērti diskutēt par jebkādiem risinājumiem, ja tas palīdz uzlabot procesa efektivitāti un aizsargāt cilvēka tiesības uz tiesvedību normālā, saprātīgā termiņā.
Ir jāmeklē risinājumi termiņu samazināšanai Administratīvo lietu departamentā, jāpabeidz vecās lietas. Jāuzteic Krimināllietu departaments, kam vairs nav 2022.gada lietu, tas ir ļoti labs sasniegums. Taču, kā jau minēju, mums ļoti nopietni jāanalizē spriedumu atkārtotas atcelšanas iemesli. Kasācijas sistēmā, protams, nevar pilnībā izslēgt, ka lieta kādreiz nonāk kasācijas instancē atkārtoti, jo katrā skatīšanas reizē apelācija var pieļaut katrreiz jaunu procesuālu pārkāpumu, kas noved pie sprieduma atcelšanas. Bet tam ir jābūt citam pamatam. Ja lieta nonāk Senātā otro reizi, trešo vai ceturto reizi uz tā paša pamata, tur kaut kas nav normāli. Tas tā nedrīkst būt. Ir jāskatās cēloņi, bet šobrīd hipotētiski gribu teikt, ka ir jārunā gan par kasācijas robežām, gan par apelācijas robežām, gan par apelācijas instances tiesas kompetenci un robežām, atkārtoti skatot lietu. Piekrītu ģenerālprokuroram, ka kaut ko noteikti varam atrisināt caur interpretāciju, likuma grozījumi varbūt nav nepieciešami. Piemēram, man vienmēr ir jautājums, kad skata lietu no jauna, atkārtoti – vai no jauna nozīmē pilnīgi no jauna, no nulles, ignorējot pilnīgi visu iepriekšējo? Taču nē! Lietu nevar skatīt pilnīgi no jauna, it kā tā lieta nekad nebūtu bijusi Senātā. Tad ir jautājums, ko nozīmē civilprocesā „atkārtoti izskatīt lietu pēc būtības”? Vai tas nozīmē atkal no nulles, pilnīgi neņemot vērā to, kas ir noticis pirmo reizi apelācijas instancē? Vai var mainīt tos atceltā sprieduma aspektus, kuros Senāts nav atradis kļūdas? Šis robežu jautājums ir tīrs interpretācijas jautājums, un mums jāizpēta, vai varam vai nevaram tikt galā šādā aspektā. Piemēram, digitālās televīzijas lietā tā bija problēma, ka apelācijas instance, otrreiz skatot lietu pēc pirmās atcelšanas, bija pilnībā pretēji pirmajā skatīšanas reizē izmantotajai pieejai pagriezusi izskatīšanas pamatprincipu par apsūdzības raksturu, kas radīja jaunu pamatu spriedumu atkārtoti atcelt. Jautājums, vai apelācijas instance, atkārtoti skatot lietu, vispār drīkst radikāli atkāpties no tā, kā tā lieta tika skatīta pirmo reizi apelācijas instancē, mainot konceptuālās pieejas ārpus kasācijas sprieduma norādījumiem? Tas ir sarežģīts jautājums, kas nav vienkārši atbildams, bet par to mums ir jārunā. Ģenerālprokurora minētie gadījumi, kad cilvēki ir apcietinājumā bez sprieduma vairāk nekā 10 gadus, ir kliedzoši gadījumi, tas ir absolūti nenormāli.
Tieslietu padomē ir aktualizēts jautājums par Kriminālprocesa likuma 14.pantu par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Izstrādājam vadlīnijas tiesu priekšsēdētājiem, kā monitorēt ilgās lietas, un 14.pants ir viens no kritērijiem šajā monitorēšanas sistēmā. Tas gan neattieksies uz Senātu, bet uz pirmās un otrās instances tiesām.
Senāts strādā pie padomnieku korpusa izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas. Pagājušā gada nogalē veicām aptauju par to, kā tiek izmantots padomnieku resurss. Rezultātus analizēsim un mēģināsim optimizēt padomnieku ieguldījumu, jo padomnieki ir ļoti augsti kvalificēti speciālisti, kuru darbs ir jāizmanto maksimāli Senāta funkciju kontekstā.
Esam sagatavojuši aptauju par Senāta darbu, ar ko vēlamies iegūt informāciju tieši no lietu dalībniekiem, kam ir bijušas lietas Senātā. Sabiedrības aptaujās, kuras tiek veiktas plašākā nozīmē, vienmēr tiek konstatēts, ka no kopējā aptaujas dalībnieku skaita tikai 10–11% ir bijusi tieša saskarsme ar tiesu. Pārējie 89–90% informāciju par tiesu iegūst no sociālajiem tīkliem un masu medijiem, kur parādās ne tās labākās atsauksmes. Reizēm varbūt tas tiek darīts apzināti hibrīdkara ietekmē, lai Latvijas valsti tādā veidā nomelnotu. Iniciatīva par tiesas klientu aptauju radās no Tieslietu padomes iniciētās aptaujas par pirmās un otrās instances tiesām, ko veica sabiedriskās domas centrs „Providus”. Aptaujājot tieši tiesu klientus, rezultāti bija ļoti labi – 5 ballu sistēmā nevienā no rādītājiem vērtējums nebija zemāks par 4,3. Lielākā daļa novērtējumu bija 4,5 un augstāk, kas ir ļoti labs rādītājs tiesu sistēmai. Augstākajai tiesai gan ir problemātiskāk nokļūt pie respondentiem, jo mums nav klātienes sēžu. Taču „Providus” ir plāns, kā šo pētījumu veikt arī attiecībā uz Senātu.
Visbeidzot par sadarbību un dialogu ar citiem valsts orgāniem. Varu pilnībā apstiprināt tieslietu ministres plēnumā teikto, ka mums ir ļoti laba sadarbība gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Saeimu, gan ar Valsts prezidentu. Esmu patīkami pārsteigts par Valsts prezidenta izpratni par tiesu sistēmu. Arī viņa iepriekšējā pieredze kā ārlietu ministram devusi unikālu iespēju redzēt un saprast tiesu problēmas starptautiskā mērogā, piemēram, Polijas problēmu ar tiesu neatkarību.
Paldies visiem senatoriem, departamentu priekšsēdētājiem par labu darbu, par tiesiskuma stiprināšanu un ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzībā. Paldies arī visiem Augstākās tiesas darbiniekiem, Administrācijai, struktūrvienību vadītājiem. Mēs esam komanda, kas darbojas kopā, un tikai kopā mēs varam sasniegt mērķus!
QR
