SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTS
Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds SALENIEKS
Departamenta senatori 2023.gadā: Kaspars BALODIS, Dzintra BALTA, Intars BISTERS, Anita ČERŅAVSKA (līdz 30.11.), Ināra GARDA, Erlens KALNIŅŠ, Aivars KEIŠS, Ļubova KUŠNIRE, Inta LAUKA, Valerijs MAKSIMOVS, Zane PĒTERSONE, Marika SENKĀNE, Kristīne ZĪLE
1. Aktualitātes departamenta darbā
2023.gadā Civillietu departamentā īstenojām iepriekšējos gados ieviestos uzlabojumus, pilnveidojot lietu izskatīšanas procesus, tostarp uzlabojot un aprobējot kārtību, kādā senatori civillietas izskata paplašinātā sastāvā. Tāpat turpinājām vienveidīgu lietu identificēšanu un protesta lietu pirmapstrādi.
Meklēti arī jauni veidi, kā efektīvāk izskatīt civillietas. Piemēram, kopš pagājušā gada, izmantojot lietu uzskaites elektronisko tabulu, senatoriem tiek nodrošinātas labākas iespējas pārraudzīt katras konkrētā senatora referātā esošās lietas virzību un izskatīšanas termiņu atbilstību noteiktajam termiņu standartam. Izveidots un ieviests arī departamenta zinātniski analītisko padomnieku darba uzdevumu pārraudzības elektroniskais rīks, kas ļauj precīzāk pārvaldīt katra padomnieka noslodzi.
Šādi organizatoriskie pasākumi ir viens no faktoriem, kas ir palīdzējis sasniegt atzīstamus departamenta darba efektivitātes rādītājus. 2023.gadā senatori izskatījuši vairāk lietu, nekā departamentā saņemts, kas ļāvis samazināt neizskatīto lietu uzkrājumu līdz 315 lietām. Savukārt vidējais lietu izskatīšanas termiņš 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 12,5% un veidoja 154 dienas jeb 5,1 mēnesi.
Vienlaikus šie pasākumi palīdz nodrošināt departamenta darba stabilitāti, kas ir izaicinājums laikā, kad departamentā turpinās senatoru paaudžu maiņa. 2023.gada nogalē pelnītā atpūtā devās divi senatori, bet darbu uzsāka viens senators. Šā gada sākumā vēl viena senatore beigs pildīt amata pienākumus, bet viena senatore ir šomēnes uzsākusi darbu departamentā. Turklāt viena Civillietu departamenta senatora vakance uz laiku ir pārdalīta Administratīvo lietu departamentam, kas nozīmē, ka Civillietu departaments jau ilgstoši darbojas nepilnā sastāvā. Jāatzīmē, ka arvien papildu slodzi, kas samazina laiku lietu izskatīšanai, rada normatīvajos aktos senatoriem paredzētie pienākumi piedalīties dažādu koleģiālu institūciju darbā. Uzskatām, ka tā nav vēlama prakse, it īpaši, ja šādu institūciju pieņemtie lēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā.
Cits faktors, kuram ir nozīmīga loma departamenta darba stabilitātes un efektivitātes nodrošināšanā, ir senatoru atbalsta personāls. Senatoru palīgi un departamenta zinātniski analītiskie padomnieki palīdz senatoriem sagatavot kvalitatīvus, tiesību jautājumu padziļinātā izpētē balstītus nolēmumus. Turklāt liels uzsvars tiek likts uz lietas un tajā risināmo tiesību jautājumu izpēti, pirms senatori izlemj, vai ierosināma kasācijas tiesvedība. Par to liecina arī tas, ka 2023.gadā tikai 12 lietās jeb 8,3% pēc kasācijas tiesvedības ierosināšanas pārsūdzētais spriedums atstāts negrozīts.
Attiecībā uz tiesību jautājumu izpēti esam attīstījuši tādu darbības modeli, kur padomnieku veiktās izpētes rezultāts nereti ir tieši atzinums, nevis sprieduma projekts. Šādā veidā padomnieki var analizēt konkrētās tiesiskās attiecības plašāk par izskatāmajā lietā atbildamo tiesību jautājumu, kas savukārt palīdz arī senatoriem paraudzīties uz šīm tiesiskajām attiecībām sistēmiskā kontekstā un efektīvāk veidot saskaņotu judikatūru attiecīgajā tiesību nozarē. Pozitīvu ietekmi ir devusi departamenta padomnieku skaita palielināšana – departamentā ir pieci padomnieki.
2023.gadā darbu departamenta padomnieka amatā uzsāka Konstantīns Vaivods, kurš iepriekš bija senatora palīgs. Viņš specializējas darba tiesību jautājumos un citastarp ar savu pētniecisko darbu ir palīdzējis senatoriem veidot vienotu pieeju to darba lietu izskatīšanā, kurās bija jārisina ar Covid-19 pandēmiju saistītie darba tiesību jautājumi.
Ar ievērojamu slodzi, kuru veido privātpersonu un valsts iestāžu ārpus civilprocesa iesniegto sūdzību un ziņojumu izskatīšana, kas ir departamenta priekšsēdētāja kompetencē, palīdz tikt galā departamenta konsultante, kura veic saņemto sūdzību pamatotības priekšizpēti. 2023.gadā saņemtas 124 sūdzības.
Departamentam nepieciešamās izpētes un departamenta judikatūras sistematizēšanā ievērojama loma ir Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai. 2023.gadā tā ir sagatavojusi gan pētījumus, kas bija nepieciešami konkrētu civillietu izspriešanai, gan apkopojusi departamenta judikatūru lietās par negodīgas konkurences aizliegumu un zaudējumu, kas nodarīti ar konkurences pārkāpumu, atlīdzināšanu un lietās par ārpusģimenes aprūpi un adopciju. Tāpat darbā noderīgs palīgavots ir apkopojumi par Senāta un tiesību zinātnieku starpkaru laikā paustajām atziņām par prasības institūtu un sprieduma saistošo spēku. Tie ir fundamentāli tiesību jautājumi, kuri saglabā aktualitāti tiesu praksē un tiesību zinātnē arī mūsdienās un kuru izpēte tādēļ jāturpina.
Turpinājās ciešā un veiksmīgā sadarbība ar kolēģiem no Administratīvo lietu departamenta un Krimināllietu departamenta. Pēc kolēģu lūguma esam snieguši savus viedokļus un arī sagatavojuši atzinumus par starpdisciplināriem tiesību jautājumiem, vienlaikus saņemot operatīvu atbalstu no kolēģiem par šāda veida tiesību jautājumiem, kas ir aktuāli Civillietu departamenta senatoru izskatīšanā esošajās lietās. Pozitīvi vērtējama visu Senāta padomnieku sadarbības platforma, kas izveidota 2022.gadā – visu departamentu un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieku regulārās kopīgās diskusijas ir stiprinājušas struktūrvienību savstarpējo sadarbību.
Kā veiksmīgu sadarbības projektu vērtējam kasācijas sūdzības sagatavošanas vadlīniju izstrādi. Darbam vadlīniju izstrādes komandā Civillietu departaments bija deleģējis zinātniski analītisko padomnieku Rihardu Gulbi, taču vadlīniju izstrādē līdzdarbojās arī visi pārējie departamenta padomnieki un senatoru palīgi, kā arī senatori. Ceram, ka ilgtermiņā šīs vadlīnijas pozitīvi ietekmēs kasācijas sūdzību kvalitāti, ļaujot lietu dalībniekiem labāk izprast kasācijas tiesvedības būtību un palīdzot sagatavot labi argumentētas kasācijas sūdzības.
Arī citādi cenšamies vairot sabiedrības izpratni par kasācijas instances tiesas funkcijām un informēt par nozīmīgākajiem nolēmumiem civillietās. Nolēmumi, kuros ir paustas atziņas ar judikatūras nozīmi, kā arī citi nolēmumi, kas var būt vērtīgi tiesu prakses un juridiskās domas attīstībai, tiek ievietoti Augstākās tiesas tīmekļvietnē. 2023.gadā ievietoti 78 Civillietu departamenta nolēmumi. Nolēmumu tēzes pirms to publiskošanas tiek apspriestas departamenta senatoru sapulcēs. Sadarbībā ar Komunikācijas nodaļu sagatavojam paziņojumus presei par nozīmīgākajiem nolēmumiem.
Departamenta senatori, senatoru palīgi un padomnieki aktīvi līdzdarbojās skaidrojoša videomateriāla par civillietas izskatīšanu Senātā izstrādē. Šāds audiovizuāls materiāls var palīdzēt uzlabot sabiedrības izpratni par Senāta, proti, kasācijas instances tiesas, darba būtību.
Vairāki senatori un padomnieki ar saviem priekšlasījumiem piedalās dažādās konferencēs un semināros. Piemēram, senatores Zane Pētersone un Kristīne Zīle un padomniece Viktorija Soņeca ar saviem priekšlasījumiem uzstājās 81. Latvijas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē.
Dialogs ar pirmās un otrās instances tiesām
2023.gadā aktīvi turpinājām dialogu ar pirmās un otrās instances tiesu kolēģiem.
Izbraucot uz reģioniem, departamenta priekšsēdētājs tikās ar Zemgales, Latgales un Kurzemes tiesu apgabalu pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem un pārrunāja aktualitātes departamenta judikatūrā, kā arī tiesnešu uzdotos jautājumus. Pirms katras tikšanās tiek saņemti attiecīgo tiesu tiesnešu jautājumi par Senāta judikatūru un aktuālajiem tiesību jautājumiem. Ja nepieciešams, departamenta padomnieki veic papildu izpēti par šiem jautājumiem, tie tiek apspriesti departamenta senatoru sapulcē. Tikšanās ar pirmās un otrās instances tiesnešiem ir viens no rīkiem, kas, no vienas puses, palīdz skaidrot departamenta judikatūru un sekmēt tās vienotu izpratni tiesās, kuras izskata civillietas pēc būtības, bet, no otras puses, nodrošina departamentam atgriezenisko saiti par tā judikatūru. Plānojam turpināt šo praksi, tiekoties ar kolēģiem no pirmās un otrās instances tiesām.
Ņemot vērā būtisko pēdējos gados notikušo Civillietu departamenta judikatūras attīstību attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumiem, departamenta padomnieks Rihards Gulbis ar referātu „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskās attiecības. Senāta aktuālā judikatūra un ieskats nākotnes regulējumā” piedalījās Kurzemes apgabaltiesas un Kurzemes rajona tiesas tiesnešu seminārā. Ar prezentāciju par Senāta aktuālo judikatūru attiecībā uz pārvaldīšanas izdevumu, uzkrājuma līdzekļu un komunālo maksājumu parādu piedziņu padomnieks piedalījās arī Rīgas pilsētas tiesas tiesnešu sapulcē. Tāpat par šo tēmu vadīja nodarbības tiesnešiem Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Arī šogad sadarbībā ar Latvijas Tiesnešu mācību centru ir paredzēts nodrošināt šādas mācības divām tiesnešu grupām.
Jāuzsver divu dienu starptautiskais seminārs tiesnešiem „Deliktu tiesību aktualitātes: vaina kā civiltiesiskās atbildības priekšnoteikums”, kas notika 30.novembrī un 1.decembrī. Šī starptautiskā semināra saturisko organizēšanu nodrošināja un semināra moderatore bija senatore Zane Pētersone. Savukārt ar referātu par pierādīšanas nastas pārnešanas jautājumiem uzstājās padomnieks Rihards Gulbis. Starptautisku semināru par fundamentāliem deliktu tiesību jautājumiem paredzēts organizēt arī šogad. Senatore Zane Pētersone arī uzstājās ar lekciju „Latvijas tiesu prakses aktualitātes intelektuālā īpašuma tiesību lietās” Patentu valdes, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas rīkotajā starptautiskajā seminārā tiesnešiem par intelektuālā īpašuma tiesību aktuālajiem jautājumiem.
2023.gadā turpinātas mācības civillietu iztiesāšanas metodoloģijā, kuras padomnieki Rihards Gulbis un Reinis Odiņš sadarbībā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju pasniedza gan pirmās un otrās instances tiesu tiesnešu grupai, gan jaunajiem tiesnešiem, gan arī pirmās un otrās instances tiesu tiesnešu palīgiem. Mācības, kuras sāktas pasniegt 2020.gadā, plānots turpināt arī šogad, dodot iespēju visiem pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem un tiesnešu palīgiem apgūt metodes, kas nepieciešamas civillietu izskatīšanai pēc būtības.
Veiksmīgi turpināta pirmās un otrās instances tiesu tiesnešu stažēšanās programma – no 2023.gada septembra sešus mēnešus Civillietu departamentā stažējas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Ramane.
Dialogs ar Satversmes tiesu
Stiprinot dialogu ar Satversmes tiesu, departamenta senatori tikās ar Satversmes tiesas tiesnesi Artūru Kuču. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par goda un cieņas un privātās dzīves jēdzienu nošķīrumu Satversmē.
Departamenta senatoru kopsapulces lēmumi
Lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Civillietu departaments 2023.gadā taisīja arī vienu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta kārtībā. Senatoru kopsapulce izskaidroja, ka lēmums, ar kuru, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 2.punktu, atteikts pieņemt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, ir pārsūdzams.
Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, kopumā var secināt, ka likuma „Par tiesu varu” 49.1 pantā paredzētās tiesības ar departamenta senatoru kopsapulces lēmumu sniegt skaidrojumu par tiesību normas interpretāciju un piemērošanu ir efektīvs instruments vienotas prakses nodrošināšanai, it īpaši tad, ja attiecīgais tiesību jautājums nevar nonākt Senātā parastajā nolēmumu pārsūdzības kārtībā. Taču nepieciešams diskutēt par šī instrumenta piemērošanu gadījumos, kad par konkrēto tiesību jautājumu jau ir izveidojusies Senāta judikatūra vai arī attiecīgais jautājums var nonākt Senātā parastajā nolēmumu pārsūdzības kārtībā. Vismaz pirmšķietami šādos gadījumos skaidrojumu likuma „Par tiesu varu” 49.1 pantā norādītajā kārtībā varētu sniegt izņēmuma gadījumos, kā vispārīgo risinājumu saglabājot tiesību normu iztulkošanu Senāta nolēmumos.
Līdzdarbība likumdošanas procesā
Civillietu departaments aktīvi iesaistās Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā, lai savas kompetences ietvaros palīdzētu novērst normatīvajos aktos sistēmiskas problēmas, kas identificētas tiesu praksē, un palīdzētu novērst trūkumus iespējamajā nākotnes regulējumā. Piemēram, departaments norādīja uz virkni nepilnību plānotajā tiesāšanās izdevumu, tostarp to atlīdzināšanas, regulējuma reformā, kā arī izteica priekšlikumus tās pilnveidošanai.
Pilotlietu risinājuma izpēte
Iepriekšējā gada pārskata plēnumā 2023.gada sākumā kā vienu no departamenta mērķiem norādījām priekšlikumu izstrādāšanu pilotlietu mehānisma ieviešanai civilprocesā.
Ar pilotlietu mehānisma palīdzību bija paredzēts risināt gadījumus, kad pirmās instances tiesās tiek ierosināts liels daudzums lietu, kuru pareiza izspriešana atkarīga no atbildes uz identisku vai līdzīgu tiesību jautājumu, un kad pastāv risks, ka Senātam, vēlāk atzīstot pirmās un otrās instances tiesu piemēroto tiesību jautājuma risinājumu par kļūdainu, būs jāatceļ liels daudzums nolēmumu. Tas savukārt būtiski pagarinātu gan tiesvedības ilgumu katrā konkrētajā procesā, gan nevajadzīgi noslogotu tiesu sistēmu, kā arī radītu nepamatotus izdevumus lietu dalībniekiem.
Runa ir par gadījumu, kad daudzas līdzīgas lietas tiek ierosinātas pirmās instances tiesās un neviena no tām vēl nav nonākusi Senātā, jo gadījumus, kad Civillietu departaments saņem daudzas līdzīgas kasācijas sūdzības, praksē jau veiksmīgi risinām. Atbilstoši lietu sadales plānam šādas lietas tiek izskatītas prioritārā kārtībā. Tiek izvēlēta viena no līdzīgajām lietām un paplašinātā sastāvā senatori izspriež tajā risināmos tiesību jautājumus. Attiecīgais risinājums jau kalpo par judikatūras avotu pārējo līdzīgo lietu izspriešanā.
Atšķirīgi izaicinājumi ir gadījumā, kad līdzīgās lietas tikai uzsāk virzību pa tiesu instancēm. Šeit aktuāls ir gan jautājums par lietas apstākļu pienācīgu nodibināšanu, gan tiesību jautājuma pareizu identificēšanu, gan tiesu un tiesu sastāvu savstarpējo koordinēšanu, lai konstatētu nepieciešamību konkrētā lietā ārpus kārtas saņemt tiesību jautājuma risinājumu kasācijas instances tiesā.
Departamenta zinātniski analītiskajai padomniecei Viktorijai Soņecai tika uzdots izpētīt gan ārvalstu pieredzi salīdzinošu mehānismu izmantošanā, gan aplūkot iespējamo risinājumu priekšrocības un trūkumus. Sākotnēji padomniece izpētīja divus iespējamos pilotlietu mehānismus:
1) tiesas nolēmuma pārsūdzēšana, izlaižot apelācijas instanci, proti, pirmās instances tiesas nolēmums konkrētā lietā tiek pārsūdzēts kasācijas kārtībā, izlaižot apelācijas instances tiesu;
2) prejudiciālā jautājuma uzdošana Senātam, proti, pirmās vai otrās instances tiesa var vērsties ar tiesību jautājumu kasācijas instances tiesā.
Izpētot ārvalstu civilprocesuālos regulējumus, tika konstatēts, ka šādi mehānismi pastāv atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tiesas nolēmuma pārsūdzēšana, izlaižot apelācijas instanci, ir paredzēta Vācijas, Portugāles, Īrijas un Somijas procesuālajos regulējumos. Savukārt prejudiciālā jautājuma uzdošana augstākajai tiesai paredzēta Nīderlandē, Rumānijā un Slovēnijā, šādu mehānismu plānots ieviest Itālijā. Taču jāņem vērā, ka šie mehānismi ārvalstu procesuālajos regulējumos ne vienmēr ir ietverti, lai risinātu daudzu līdzīgu lietu problēmu, bet gan var kalpot arī vienīgi konkrētās lietas dalībnieku interesēm vai arī lai iespējami ātri sniegtu atbildi uz tiesību jautājumiem, kas var būt aktuāli citās lietās, kuras vēl tikai tiks ierosinātas nākotnē. Lai arī šādi mērķi ir leģitīmi, tomēr ir piesardzīgi jāizvērtē nepieciešamība paredzēt atkāpes no parastās kārtības, kad lieta vispirms tiek pilnībā izskatīta gan pirmās, gan apelācijas instances tiesā.
Katra iepriekšminētā modeļa priekšrocības un trūkumi tika apspriesti departamenta senatoru sapulcē. Senatori uzdeva padomniecei papildus izpētīt iespējamo trešo mehānismu, kur pēc pirmās instances tiesas motivēta lūguma Senāts piešķir atļauju kādu no daudzajām līdzīgajām lietām izskatīt prioritārā kārtībā pirmajā un otrajā tiesu instancē, apturot tiesvedību pārējās līdzīgās lietās. Arī šī mehānisma priekšrocības un trūkumi tika apspriesti departamenta senatoru sapulcē.
Apsverot iespējamos ieguvumus un riskus, ieviešot katru no iespējamajiem pilotlietu mehānismiem, departamentā šobrīd nav gūta pārliecība par to, ka jebkura no minēto mehānismu normatīva nostiprināšana ir vēlama. Izpētē un diskusijās iegūtās atziņas vēl ir pārrunājamas ar pirmās un otrās instances tiesu kolēģiem un arī plašākā lokā – Pastāvīgajā darba grupā grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā.
Amicus curiae institūta ietveršana Civilprocesa likumā
Jau iepriekšējā pārskata plēnumā norādījām, ka būtu apsverama pieaicinātās personas (amicus curiae) institūta ieviešana civilprocesā līdzīgi kā administratīvajā procesā. 2023.gadā Civillietu departamentā tika veikta šī jautājuma priekšizpēte, identificējot atšķirīgos šā tiesību institūta modeļus dažādās tiesību sistēmās. Šogad plānojam šo tiesību institūtu pētīt plašāk un par konkrētiem risinājumiem diskutēt padziļināti, kā arī ierosināt tiesību politikas veidotājiem tā normatīvu nostiprināšanu.
Vienlaikus plānojam turpināt izpēti un diskusijas par nepieciešamību lietas apstākļu pilnvērtīgākai noskaidrošanai, izskatot civillietu pēc būtības, paredzēt iespēju tiesai pēc savas iniciatīvas pieaicināt attiecīgās nozares lietpratēju.
Saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā pilnveidošana
Lai arī Senāta uzdevums nav izskatīt lietas pēc būtības, tam kasācijas kārtībā nereti nākas pārbaudīt, vai šis uzdevums ir pienācīgi izpildīts pirmās un otrās instances tiesā. Diemžēl arvien nākas konstatēt trūkumus lietas apstākļu noskaidrošanā, kas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.
Ir vairāki šādu kļūdu iemesli, un to analīze ir atsevišķas diskusijas vērta, taču kā viens no būtiskākajiem iemesliem ir minama tiesnešu lielā noslodze un nepieciešamība līdzās pušu strīda izspriešanai pēc būtības ātri izlemt dažādus procesuālus jautājumus, tostarp par prasības nodrošināšanu un pagaidu aizsardzību. Šādos apstākļos ir saprotama tiesnešu vēlme atteikties no šķietami liekām darbībām, tostarp no tiesas sēžu rīkošanas gadījumos, kad atbildētājs aktīvi neiebilst pret prasības pieteikumā apgalvoto. Kā risinājums šādā gadījumā tiek saskatīta rakstveida procesa plašāka izmantošana. Tomēr rakstveida process nepaātrina strīda izskatīšanu, ja starp pusēm ir strīds par lietas apstākļiem vai to juridisko novērtējumu un ja rakstveida procesā pusēm tiek nodrošinātas tās pašas procesuālās tiesības, kas tiek nodrošinātas mutvārdu procesā.
Civillietu departamenta ieskatā ir būtiski nodrošināt, lai prasības tiesvedības kārtībā netiktu risināti tādi strīdi, kuros faktiski nav strīda nedz par lietas apstākļiem, nedz par to juridisko novērtējumu. Nozīmīgs procesuālais mehānisms, lai atsijātu strīdus, kuri nebūtu izskatāmi prasības tiesvedības kārtībā, ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā. Šis Civilprocesa likumā paredzētais mehānisms, kā to apliecina ārvalstu pieredze, var būtiski samazināt to lietu skaitu, kas tiek izskatītas prasības tiesvedības kārtībā un kurās ir nepieciešama tiesneša pilnvērtīga iesaiste. Diemžēl Latvijā šis mehānisms praksē nav efektīvs – kā liecina Tiesu administrācijas statistika, 2022.gadā 51 832 pieteikumi par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā jeb 60% no visiem šāda veida pieteikumiem ir atstāti bez izskatīšanas. Iemesls tam ir tas, ka brīdinājumus nav izdevies piegādāt parādniekiem. Tādējādi likumā paredzētais mehānisms, kuram vajadzētu atslogot tiesas no lietām, kurās reāla strīda par maksājuma saistības pamatotību nav, praksē lielākoties nefunkcionē. Šāda situācija ir arī signāls uzņēmējiem, ka nav vērts mēģināt panākt saistību izpildi, izmantojot šo salīdzinoši vienkāršo un pieejamo mehānismu, bet gan jāceļ prasība tiesā.
Esam aicinājuši tiesību politikas veidotājus šo situāciju risināt, tostarp esam norādījuši uz iespēju pilnveidot regulējumu par brīdinājumu piegādi parādniekam, proti, paredzot, ka brīdinājums atzīstams par piegādātu, ja tas ir nosūtīts uz parādnieka adresi. Pēc nepieciešamības apsverami papildu drošības mehānismi parādnieka tiesību aizsardzībai tajos gadījumos, kad brīdinājuma piegāde nav notikusi kreditora vainas dēļ.
Plānojam šo jautājumu atkārtoti aktualizēt, tostarp ar izpētē balstītiem argumentiem, lai mazinātu negatīvās sekas, ko šī jautājuma nesakārtošana nodara tiesu sistēmai, proti, nevajadzīgi palielina tiesu noslodzi un mazina tiesas resursu pieejamību tādu lietu izskatīšanai, kurās starp prāvniekiem ir strīds par lietas apstākļiem un to juridisko novērtējumu. Šī jautājuma sakārtošana arī labvēlīgi ietekmētu Latvijas tautsaimniecību.
Vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtības pilnveidošana
Vēl viens sistēmisks jautājums, kuram plānojam plašāk pievērsties, ir iespējamie uzlabojumi vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtībā. Ir indikācijas, ka jau šobrīd šīs kategorijas lietās, kas nenonāk Senātā, ne vienmēr tiek nodrošināta Senāta judikatūrai atbilstoša tiesu prakse un ka atsevišķi tiesību jautājumi, par kuriem būtu jālemj kasācijas kārtībā, nenonāk Senātā, jo galvenais parāds nepārsniedz likumā noteikto slieksni – 2500 euro.
Nenoliedzami, vienkāršotās procedūras kārtība atslogo Senātu no pārmērīga lietu pieplūduma, taču izvērtējams, vai nav jāievieš papildu aizsardzības mehānismi, lai efektīvāk nodrošinātu indivīdu tiesības uz taisnīgu tiesu un vienotu tiesu praksi.
Plānojam vairāk uzmanības pievērst šim jautājumam, it īpaši iespējamo problēmu identificēšanai un izvērtēšanai, kā arī iespējamo aizsardzības mehānismu apsvēršanai.
E-lietas ieviešana
Tiesvedības process Civillietu departamentā ir pielāgots e-lietai. 2023.gadā izskatītas septiņas e-lietas un viena atrodas izskatīšanā (ierosināta kasācijas tiesvedība). Visi nolēmumi un izejošie dokumenti tiek parakstīti ar elektronisko parakstu.
Tomēr arvien raisa bažas tas, ka trūkst pietiekamas un pārskatāmas informācijas par plānoto TIS-2 funkcionalitāti un to, vai un cik lielā mērā tiks ņemti vērā Senāta iepriekš izteiktie priekšlikumi, tostarp par TIS-2 sazobi ar citām informācijas sistēmām un datubāzēm. Bažas raisa arī sistēmas stabilitāte un ātrdarbība, kā arī tās lietošanas ērtums tiesneša ikdienas darbā.
2. Nozīmīgi Civillietu departamenta nolēmumi 2023. gadā
Turpinājumā tiks izcelti atsevišķi nolēmumi un tiesību jautājumi, par kuriem Civillietu departaments 2023.gadā ir paudis judikatūras atziņas.
Bērnu labāko interešu nodrošināšana
Vairākos nolēmumos lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, departaments uzsvēra nepieciešamību tiesai izvērtēt un spriedumā pamatot vecāku rīcības ietekmi uz bērna interesēm pēc būtības, neaprobežojoties ar vispārīgiem apgalvojumiem vai hipotētiskiem pieņēmumiem. Senāts arī uzsvēra, ka šajā lietu kategorijā ir īpaši svarīgi ievērot tiešuma un mutiskuma principu, kas ir viens no civilprocesa pamatprincipiem.
Lietā SKC-[E]/2023 Senāts atzina, ka vecāku nesaskaņas, konflikti vai domstarpības, tāpat arī viena vecāka destruktīva rīcība pati par sevi nevar veidot pamatu viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanai, ja vien minētie faktori būtiski neiespaido bērna interešu nodrošināšanu. Gadījumi, kad vecāki paši vai arī ar bāriņtiesas atbalstu spējuši panākt konfliktsituācijas noregulējumu, nerada pamatu atsevišķas aizgādības nodibināšanai. Konkrētajā gadījumā, nosakot atsevišķu aizgādību vienam no vecākiem, apelācijas instances tiesa vispārīgi norādīja, ka vecāku konfliktējošu attiecību dēļ cieš bērnu intereses, jo vecāki nespēj kopīgi (patstāvīgi) izlemt bērniem svarīgus jautājumus. Tomēr apelācijas instances tiesas spriedumā nebija norādīts, kuras bērna intereses ir reāli apdraudētas vai jau cietušas un kādi ar pierādījumiem nodibinātie fakti to apliecina. Proti, vai ir pierādīts, ka vecāku konfliktu dēļ bērni netiek pienācīgi aprūpēti, vai arī tika aizkavētas vai pēc būtības liegtas skolas un ārpusskolas nodarbības, radušies draudi bērnu drošībai, netika nodrošināta bērniem nepieciešamā medicīniskā aprūpe, nav nodrošināti apstākļi veselīgam dzīvesveidam utt. Citiem vārdiem, tiesas secinājums par negatīvu ietekmi uz bērna interesēm nevar būt deklaratīvs vai balstīts hipotētiskos pieņēmumos.
Lietā SKC-[C]/2023 Senāts norādīja, ka nebija pieļaujams juridiski sarežģītu strīdu par saskarsmes tiesības izmantošanu divās tiesu instancēs izskatīt rakstveida procesā. Šādi tika pārkāpts Civilprocesa likuma 15.pantā noteiktais regulējums par civillietu izskatīšanu tiešā mutvārdu procesā kopsakarā ar Civilprocesa likuma 244.4 panta pirmās daļas prasībām par pušu obligātu piedalīšanos tiesas sēdē lietās, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Senāts uzsvēra, ka īpaši lietās, kas skar bērnus, iztiesāšanas tiešums ir svarīgs nosacījums ne tikai pierādījumu pareizai novērtēšanai, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, bāriņtiesas viedokli par tās doto atzinumu, izmantojot tiesības uzklausīt bērnus, vispusīgi noskaidrojot visus lietas apstākļus, bet arī izlīguma veicināšanai, izpildot likumā noteikto pienākumu tiesai pašai tieši, personīgi uzrunājot puses, vai ar mediatora palīdzību.
Lietā SKC-[A]/2023 Senāts atzina, ka bērna vecāka rīcība, veicot dzimuma maiņu, pati par sevi nevar būt pamats saskarsmes tiesības ierobežošanai ar bērnu. Bērna vecāka dzimuma maiņas fakts neizraisa pierādāmu kaitējumu bērna tiesībām vai interesēm, no kā izriet, ka Civillikuma 181.pantā minēto bērna tiesību uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem ierobežojumu nevar pamatot tikai ar bērna vecāka dzimuma maiņas faktu. Vienlaikus Senāts norādīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņu, ka, ja pierādījumi lietā norāda uz dzimumu mainījušā bērna vecāka īslaicīgu emocionālo nestabilitāti, bērna interešu nodrošināšanai tiesa var lemt uz laiku noteikt ierobežojumus saskarsmes tiesības īstenošanā, kas bērnam ļautu pakāpeniski pielāgoties arī vecāka dzimuma maiņas apstākļiem.
Patērētāju tiesību aizsardzība
Civillietu departaments pauda arī vairākas būtiskas atziņas par patērētāju tiesību tvērumu.
Lietā SKC-46/2023 Senāts izskaidroja patērētāja tiesības prasīt cenas samazinājumu, iegādājoties lietotu automašīnu ar trūkumiem. Senāts norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pārdevējam noteiktā prasība nodrošināt preces atbilstību līguma noteikumiem attiecas arī uz lietotām precēm. Protams, ka kvalitāte, ko patērētāji var sagaidīt, ir citstarp atkarīga no tā, vai preces ir jaunas vai lietotas, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais.
Senāts spriedumā konkretizēja, kādiem apstākļiem var būt nozīme, izvērtējot tieši lietotas automašīnas atbilstību līguma noteikumiem. Senāts arī norādīja, ka, lai piemērotu likumā paredzēto patērētājam labvēlīgo prezumpciju (ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas noteiktā laikā pēc preces iegādes, uzskatāms, ka tā eksistēja preces iegādes dienā), patērētājam jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem un ka neatbilstība atklājās likumā noteiktajā laikā pēc preces iegādes. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī pārdevēja vaina. Šo prezumpciju pārdevējs var atspēkot, pierādot, ka preces piegādes brīdī neatbilstība nepastāvēja. Šobrīd likums paredz, ka prezumpcija piemērojama, ja neatbilstība atklājas gada laikā pēc preces piegādes.
Lietā SKC-106/2023 Senāts norādīja: ja apdrošināšanas līgumā ietverts noteikums, kas paredz termiņu, kādā piesakāmi trešo personu prasījumi atlīdzināt apdrošinātā radītos zaudējumus, tiesai ir jāizvērtē šī noteikuma taisnīgums saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, citastarp apsverot, vai tas nav pretrunā apdrošināšanas līguma mērķim un jēgai un vai apdrošinātais to faktiski var izpildīt.
Konkrētajā gadījumā starp patērētāju un apdrošināšanas sabiedrību bija noslēgts ceļojumu apdrošināšanas līgums, apdrošinot arī civiltiesisko atbildību slēpojot un snovojot. Atbilstoši līgumam apdrošinātā izraisītajā negadījumā cietušajai trešajai personai bija pienākums rakstiski iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību 30 dienu laikā pēc apdrošināšanas perioda pēdējās dienas. Senāts norādīja, ka, izskatot lietu atkārtoti, apsverams, vai vispār ir saprātīgi un ticami sagaidīt, ka cietusī trešā persona pieteiks zaudējumu atlīdzību 30 dienu laikā no negadījuma dienas, ņemot vērā, kāda veida un smaguma traumas var un arī tiek gūtas slēpojot un snovojot. Proti, vai strīdus noteikums vispār nav pretrunā pašam apdrošināšanas līguma mērķim un jēgai un nepadara apdrošināšanu par bezjēdzīgu, un līgumu – par faktiski neizpildāmu no apdrošinātā puses.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskās attiecības
Pēdējos gados ir būtiski attīstījusies Senāta judikatūra lietās, kas saistītas ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Arī 2023.gadā šīs kategorijas civillietās Senāts paudis vairākas nozīmīgas atziņas.
Lietā SKC-53/2023, kas tika izskatīta paplašinātā sastāvā, Senāts precizēja dzīvokļu īpašnieku kopības kompetences tvērumu, stiprinot kopības tiesības aizsargāties pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri aizskar kopības mantiskās intereses. Senāts atzina, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga ar lēmumu noteikt un līgumos ar trešajām personām, tostarp pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pielīgt nokavējuma procentus, kas pārsniedz likumiskos procentus, vai līgumsodu par saistību neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā). Savukārt dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt finansējumu minēto līgumisko nokavējuma procentu un līgumsoda samaksai. Turklāt, ja dzīvokļa īpašnieks ir personiski atbildīgs pret kopības kreditoru par attiecīgā pakalpojuma maksas samaksu, tad viņš ir arī personiski atbildīgs pret kopības kreditoru par līgumisko nokavējuma procentu un līgumsoda samaksu. Kopība ir arī tiesīga ar lēmumu noteikt tās biedriem pienākumu maksāt nokavējuma procentus vai līgumsodu par dzīvokļa īpašnieka saistību pret kopību, tostarp maksājumu uzkrājumu fondā, izpildes nokavējumu.
Ar šo Senāta spriedumu tiek stiprinātas dzīvokļu īpašnieku kopības iespējas sekmēt pārvaldīšanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksai nepieciešamo līdzekļu samaksas obligātumu.
Lietā SKC-535/2023 risināts jautājums par dzīvokļu īpašnieku kopības un atsevišķu dzīvokļu īpašnieku atbildības norobežošanu gadījumos, kad zaudējumi nodarīti dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju bojājumu dēļ. Lieta bija par zaudējumiem, kas bija nodarīti bojāta karstā ūdens ievadventiļa dēļ. Lai arī ventilis atradās konkrētā dzīvokļa ievadā, Senāts norādīja, ka tas ir nedalāmi saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, proti, veido daļu no dzīvojamās mājas kopējās ūdens apgādes sistēmas. Savukārt par zaudējumiem, kuru cēlonis ir bojājumi kopīpašumā esošajos inženiertīklos, jāatbild dzīvokļu īpašnieku kopībai vai arī pārvaldniekam, ja bojājuma cēlonis ir apstāklis, ka pārvaldnieks nav pienācīgi pildījis savus pienākumus. Jāatzīmē, ka par konkrētā ūdensapgādes sistēmas elementa juridisko statusu pirmās un otrās instances tiesās bija izveidojusies atšķirīga tiesu prakse.
Lietās SKC-26/2023 un SKC-27/2023 Senāts konkretizēja pārvaldnieka pienākumu, izbeidzoties pārvaldīšanas attiecībām, nodot dzīvokļu īpašnieku kopībai ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītos dokumentus un sniegt atskaiti.
Senāts atzina, ka iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) informācija par saistībām, kuras skar vai var skart dzīvokļu īpašnieku kopības mantiskās intereses, un tas jādara tādā apjomā un veidā, kas nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību, tostarp iespēju turpināt uzsāktās darbības parādu piedziņai, un nodrošina dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) iespēju pārbaudīt iepriekšējā pārvaldnieka darbību, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu.
Attiecībā uz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku neizpildītajām saistībām iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz informācija dzīvokļu īpašnieku kopībai ne vien par laiku līdz nodošanas-pieņemšanas aktā norādītajai dienai, bet arī par laika posmu pēc akta parakstīšanas, ja dzīvokļu īpašnieki ir devuši savu saistību izpildījumu iepriekšējam pārvaldniekam vai arī notikusi piespiedu izpilde iepriekšējā pārvaldnieka labā. Arī tad, ja iepriekšējais pārvaldnieks pēc pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanas saņēmis kopībai piekritīgus maksājumus no citiem kreditoriem, viņam ir pienākums par tiem informēt kopību.
Lietā SKC-393/2023, kas Senātā nonāca atkārtoti, Senāts uzturēja 2021.gadā paplašinātā sastāvā paustās atziņas par atbildību par komunālo pakalpojumu maksājumu parādiem, proti, ka dzīvokļu īpašnieku kopība neatbild par dzīvokļu īpašnieku individuālajam patēriņam izmantotu pakalpojumu maksas parādiem. Senāts arī norādīja vairākus papildu argumentus iepriekšminētās atziņas pamatošanai.
Savukārt jaunu atziņu Senāts šajā lietā pauda attiecībā uz strīdu par izmaksām, kas komunālo pakalpojumu sniedzējam rodas, dzīvokļu īpašniekiem tieši norēķinoties par šo pakalpojumu sniegšanu. Senāts atzina, ka šāds strīds tiesai jāizšķir pēc būtības, proti, tiesai jāpārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs ir noteicis ekonomiski pamatotu šādu izmaksu lielumu.
Lietā SKC-266/2023 Senāts apturēja tiesvedību un vērsās Satversmes tiesā, jo uzskatīja, ka tāds Ministru kabineta noteikumu regulējums, kurš faktiski uzliek dzīvokļa īpašniekam pienākumu samaksāt visas mājas neuzskaitītā ūdens starpību no saviem personīgajiem līdzekļiem, nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras aizsargā Satversmes 105.pants. Satversmes tiesa lietu ir ierosinājusi.
Saistību pastiprināšanas un zaudējumu atlīdzības jautājumi
Vēl viens nozīmīgs Senāta nolēmums, kas attiecas uz saistību pastiprināšanas un zaudējumu atlīdzības jautājumiem līgumu pārkāpšanas gadījumā, tika taisīts lietā SKC‑3/2023.
Šajā lietā Senāts atzina, ka Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts, proti, puses nevar vienoties par to, ka līguma pārkāpuma gadījumā pusei būs pienākums maksāt līgumā paredzētu konkrētu zaudējumu atlīdzības summu bez nepieciešamības pierādīt Civillikumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus.
Ja līdzēji vēlas pielīgt naudas summu, kas pusei būs jāmaksā par saistību neizpildi un kas nav aprobežota ar līguma neizpildes rezultātā nodarīto zaudējumu lielumu, tad puses var vienoties par līgumsodu. Tomēr arī līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, un arī tam ir likumā imperatīvi paredzēti noteikšanas un piedziņas speciāli noteikumi, tostarp Civillikumā noteikti tā apmēra ierobežojumi.
Noslēgums
Paldies visiem departamenta senatoriem, kuru intensīvais un profesionālais darbs ir galvenais faktors, kas ļāva 2023.gadā departamentam sasniegt augstus darba efektivitātes rādītājus un rast risinājumus sarežģītiem tiesību jautājumiem, kuri ietekmē daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīvi.
Tāpat paldies visiem departamenta darbiniekiem, kuri sniedz būtisku atbalstu senatoru darbā un palīdz nodrošināt mūsu nolēmumu augstu kvalitāti.
Paldies visiem pārējiem kolēģiem par lielisku sadarbību un komandas darbu.
QR
