Godātie tiesneši, tiesībzinātnieki, domātāji par Eiropu un domātāji par tiesībām!
Man ir patiess prieks šodien moderēt sekciju un diskusijas par Eiropas Savienību un nacionālo identitāti. Mums ir četri lieliski runātāji, kuru es katru pieteikšu atsevišķi, dodot viņiem vārdu.
Sāksim ar kolēģi no Eiropas Savienības Tiesas – tiesnesi, doktoru Irmantas Jarukaiti. Tiesnesis Jarukaitis ir arī strādājis kā tiesnesis Lietuvas Augstākajā administratīvajā tiesā, bijis profesors Viļņas Universitātē, un viņa disertācija ir veltīta konstitucionālajiem pamatiem, kā nodrošināt Lietuvas dalību Eiropas Savienībā.
[..] Paldies tiesnesim Jarukaitis par priekšlasījumu. Mēs viņu turēsim pie vārda par solījumu priekšlasījuma turpinājumam nākamajā konferencē. Tas bija lielisks ieskats identitātē, skarot arī filozofiskos pamatus. Šogad svinam Imanuela Kanta 300 gadus, un tas, ka tiesnesis Jarukaitis savu priekšlasījumu sāka ar atsauci uz Kantu, atgādina par to, ka mums Kanta vērtības un ideāli vēl joprojām ir jāattīsta un jāstiprina.
Nākamais priekšlasījums ir Slovākijas Augstākās tiesas tiesnesis doktors Martins Holičs. Doktors Holičs ir strādājis par tiesnesi, šķiet, visos tiesu līmeņos, un viņam ir daudzpusīga pieredze tiesību piemērošanā, arī Eiropas Savienības tiesību īstenošanā. Viņa profesionālā specializācija ir saistīta ar civiltiesībām, un viņa priekšlasījuma tēma skars tiesu sistēmas izaicinājumus pēc pievienošanās Eiropas Savienībai un to risinājumus.
[..] Paldies tiesnesim Holičam par ieskatu Slovākijas pieejā, kā piemērot Eiropas Savienības tiesību normas. Man šķiet, ka tiesneša Jarukaiša un tiesneša Holiča perspektīva parādīja, ka ļoti būtiska ir juridiskā metode. Tas, kā mēs kā tiesneši strādājam ar tiesību normu, kā saskatām saikni starp nacionālo tiesību normu un Eiropas Savienības tiesību normu, droši vien būs atbilde par tiesiskās sistēmas efektivitāti un spēju risināt arvien sarežģītākas lietas. Otrs punkts, ko saklausīju, ka mums nevajadzētu būt piesardzīgiem, nevajadzētu kautrēties atzīt, ka tiesiskas valsts princips, taisnīga likuma vara ir viens no mūsu nacionālās identitātes atslēgas elementiem. Tātad nedz Eiropa kā tāda, nedz mūsu valstis bez tiesiskas valsts principiem droši vien nebūs tādas, kādas mēs tās vēlētos redzēt un kādas mēs tās izjūtam.
Turpināsim ieskatu dažādu dalībvalstu praksē, un man patiess gods un prieks, ka mēs aplūkosim arī Latvijas perspektīvu. Mana kolēģe Augstākajā tiesā – Krimināllietu departamenta senatore, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, doktore Sandra Kaija. Viņas specializācijas joma saistīta ar krimināltiesībām un kriminālprocesu. Mēs redzēsim, ka Eiropas Savienības tiesības ir klātesošas viscaur dalībvalsts tiesiskajā sistēmā, un bez tām vairs nevaram iedomāties nevienu tiesību nozari. Tātad referāts „Tiesas loma nacionālās identitātes saglabāšanā”.
[..] Paldies Kaijas kundzei par paturpinājumu par tiesiskas valsts principa nozīmīgumu, fokusējoties uz neatkarīgas tiesu varas nozīmi. Ir acīmredzami, ka neatkarīga tiesu vara un tas, cik profesionāla un taisnīga tā ir, ir viens no mūsu kopējās identitātes izpausmes elementiem gan Eiropas Savienībā, gan atsevišķās dalībvalstīs.
Beidzamais priekšlasījums mūsu panelī – Maltas Augstākās tiesas tiesnesis un Maltas universitātes vecākais vieslektors, doktors Ārons Bugedža. Dialogs un pielāgošanās – dilemma vai panaceja. Gribētu uzsvērt, ka mūsu referents ir sagatavojis priekšlasījumu ar 2004 vārdiem, un tā nav nejaušība. Tas ir apzināts veltījums šim maģiskajam gadam, kad mēs visi apvienojāmies kopā Eiropas Savienībā.
[..] Paldies tiesnesim Bugedžam par lielisko priekšlasījumu un atgādinājumu par vērtībām.
Kolēģi, esam izskatījuši visus četrus priekšlasījumus un, jāteic, mazliet esam ārpus laika. Bet, runājot par identitāti, savādāk nemaz nevar. Tās ir lietas, par kurām nevar ātri un vienkārši izrunāt. Tas man atgādināja Svēto Augustīnu, kurš kādā teoloģiskā tekstā rakstīja, ka viņš nevar nodefinēt, kas ir Dievs, uzskaitīt un precīzi pateikt pazīmju kopumu, bet vienlaikus spēj ļoti precīzi pateikt, kad notiek Dieva zaimošana. Šķiet, ar identitāti ir līdzīgi. Mēs nevarēsim precīzi uzskaitīt visus identitātes elementus, mēs redzējām dažādas perspektīvas, bet mēs uzreiz sajutīsim, kad mūsu identitāte ir aizskarta. Tas, šķiet, arī ir tas jautājums dialogā starp nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesu. Un atkal gribas citēt Svēto Augustīnu (tā nav nejaušība, man vienkārši jāraksta nodaļa tiesību filozofijas grāmatai par Augustīnu), respektīvi: „Būtiskajā vienotība, sīkajā, mazajā – brīvība. Un pāri visam mīlestība”. Ja tas mums būs, tad mēs arī Kanta 600.dzimšanas dienu svinēsim vienotā Eiropas Savienībā, vienoti dažādībā, kurā tiks garantēta arī katras dalībvalsts nacionālā identitāte. Un es jūs visus varu uzaicināt ne tikai uz Kanta 600.dzimšanas dienu, bet arī uz pusdienām.
QR
