Esmu ļoti pagodināta, ka esmu uzaicināta moderēt šo pēcpusdienas diskusiju, kuras tēma ir „Eiropas Savienības tiesības tiesneša ikdienas darbā”. Domāju, tas ir labs bloks sarunai pēc tam, kad pirmajās divās diskusijās ir parādījušās gan konceptuālas, gan arī filozofiskas tēmas.
No savas puses gribētu uzsvērt divas lietas. Pirmkārt, šī pēcpusdienas diskusijas tēma, protams, vistiešākajā veidā atspoguļo arī konferences virstēmu par katra nacionālā tiesneša atbildību par Eiropas Savienības vērtībām, jo, un tas daudzreiz uzsvērts gan šodienas konferencē, gan visu šo mēnesi dažādos pasākumos par godu dalības Eiropas Savienībā 20-gadei – ikviens Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālais tiesnesis vienlaikus ir arī Eiropas Savienības tiesnesis un Eiropas Savienības tiesību normu piemērotājs. Citiem vārdiem, Eiropas Savienības tiesības sākas Rīgā, Tallinā, Prāgā, Ļubļanā, un, kā konferences ievadā teica Eiropas Savienības Tiesas prezidents, – nacionālās tiesas ir svarīgākās Eiropas Savienības tiesas.
Otra tēze, kas man ir radusies, klausoties šodienas diskusijas, – vēlreiz par to mantru, ko visu diskusiju laikā atgādinām, ka Eiropas Savienības tiesības ir katra nacionālā tiesneša atbildība. Man šķiet, ka šī mantra izpilda trīs funkcijas.
Pirmkārt, tā joprojām mums atgādina, ka Eiropas Savienības tiesības nav no nacionālajām tiesībām atrauta tiesību sistēma, tā ir neatņemama nacionālo tiesību daļa. Mēs nevaram runāt, ka izspriedīšu lietu pēc nacionālajām tiesībām un tad paskatīšos, vai tas atbilst Eiropas Savienības tiesībām. Tas viss ir vienots veselums un nesaraujami saistīts.
Otra funkcija, ko šī mantra, manā ieskatā, izpilda, ir tas, ko iepriekšējā diskusijā minēja Maltas tiesnesis – tas ir apliecinājums, ka Eiropas tiesības ir tiesību sistēma, kurai mēs esam pievienojušies labprātīgi. Tā ir mūsu izvēle, un tādēļ dēļ šīs izvēles mēs esam gatavi arī savas interpretācijas un savas vēlmes vajadzības gadījumā pakārtot Eiropas Savienības tiesību sistēmai.
Trešā funkcija, ko šī mantra, manuprāt, izpilda, ir apliecinājums, ka mēs esam gatavi uzņemties atbildību par to, kas notiek ar Eiropas Savienības tiesībām. Jo tās ir mūsējās, un mēs neesam tikai patērētāji, mēs esam to veidotāji, tai skaitā caur prejudiciālajiem jautājumiem un caur neformālo tiesu dialogu.
Citiem vārdiem, es atgriežos pie domas, ka Eiropas Savienības tiesības sākas Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un domāju, ka turpmākās stundas laikā visi četri priekšlasījumi sniegs atšķirīgu, bet tomēr konceptuāli vienotu skatu uz to, kāda var būt Eiropas Savienības tiesneša, ar to es domāju nacionālā tiesneša, ikdiena no vairākiem aspektiem.
Pirmais runātājs mums ir pieslēdzies attālināti. Priecājos redzēt Mihalu Bobeku, Čehijas Augstākās administratīvās tiesas tiesnesi un bijušo Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokātu. Viņš piedāvās palūkoties uz Eiropas Savienības tiesību sistēmu un nacionālo tiesnešu mijiedarbību no citreiz mazāk apspriesta aspekta, proti, no tā, kā nacionālie tiesneši, kā Centrālās un Austrumeiropas valstis un Baltijas valstis ir ietekmējušas Eiropas Savienības tiesības. No rīta jau dzirdējām vairākus piemērus par nozīmīgiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, kas ir sekojuši prejudiciāliem jautājumiem no Latvijas, un šī diskusija varētu būt labs turpinājums.
[..] Paldies Bobeka kungam par prezentāciju un vielu pārdomām. Jautājums, ko sev pierakstīju, – cik tālu Centrāleiropas un Baltijas valstu pieredze ir ietekmējusi to, kādus jautājumus mēs uzdodam. Un vai tie jautājumi, ko mēs uzdodam, Eiropas Savienības institūcijām liek vēlreiz paskatīties uz tēmām, kas varbūt šķita jau izlemtas, jo īpaši pamattiesību jautājumi. Pieņemu, ka šie jautājumi turpinās mūs nodarbināt un šī nav pēdējā reize, kad mēs par to diskutējam.
Otrs runātājs būs Slovēnijas Augstākās tiesas tiesnesis Andrejs Kmecls, kurš dalīsies pieredzē par Slovēnijā īstenoto projektu „IQ Justice”, kas bija mērķēts justīcijas sistēmai, justīcijas uzlabošanai.
[..] Paldies par šo stāstījumu un par iespaidīgo projektu, kas ir ieguldījis tik lielus resursus tiesu sistēmas labbūtībā, tā es varētu to teikt. Un tas acīmredzami, kā minējāt, ļāvis gan pašiem tiesnešiem justies komfortabli tiesu sistēmā, gan, kā saprotu, arī sabiedrība labāk uztver tiesu sistēmu. Lieki teikt, ka sistēmu, kuru cilvēki saprot, viņi ir gatavi paklausīt un arī uzticēties. Paldies, ļoti vērtīga informācija.
Pēdējie divi runātāji pievērsīsies šodienas konferencē daudzkārt pieminētai tēmai, proti, prejudiciālajiem jautājumiem. Latvijas Augstākās tiesas tiesnese Anita Kovaļevska šo tēmu aplūkos, mēģinot izšķirt, vai prejudiciālie jautājumi ir „tiesneša nezināšana vai pienākums”.
[..] Paldies tiesnesei Kovaļevskai gan par atbildi uz pašas uzdoto jautājumu, proti, ka vēršanās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālo jautājumu patiesībā ir zināšanu apliecinājums, gan par prasmi izmantot šo instrumentu un par Eiropas Savienības tiesību zināšanām.
Ļoti vērtīga ir piezīme par to, ka prejudiciālie jautājumi patiesībā ir sava veida instruments dažādības konstruktīvai pārvaldībai. Eiropas Savienības tiesību interpretācijas jautājumiem sanākot kopā vienviet, tiek saglabāta nepieciešamā vienveidība. Tāpat vērtīga ir piezīme, ka no Latvijas tiesām jautājumi ir bijuši visu līmeņu tiesām, jo tas nozīmē, ka Eiropas Savienības tiesības un izpratne par tām nekoncentrējas tikai Augstākajās tiesās, bet ir visos tiesu līmeņos.
Savukārt Igaunijas Augstākās tiesas padomnieks un arī Tallinas apriņķa Administratīvo lietu palātas tiesnesis Janars Jētma runās par Igaunijas Augstākās tiesas jaunāko judikatūru saistībā ar prejudiciālajiem nolēmumiem.
[..] Paldies Jētmas kungam par ļoti godīgo prezentāciju, identificējot tās jomas, kam jāpievērš uzmanība, lai, pirmkārt, prejudiciālais jautājums nepārvērstos par atbildības novelšanu uz citu tiesu, bet lai tas nepārvērstos arī, iespējams, par tādu instrumentu, kas nav īsti piemērots nacionālajai tiesību sistēmai.
Atļaušos vēl pēdējo tēzi. Pirms vairākiem gadiem kādā pasākumā, kas arī bija veltīts dialogiem, tā laika Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs tiesu dialogu Eiropā un saikni starp Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu un nacionālajām tiesām kopumā nosauca par kinētisko skulptūru. Tā sastāv no ļoti daudziem elementiem, kas savā starpā ir savienoti, un tiklīdz kāds elements pakustas, tas ietekmē visus pārējos. Gan starptautiski, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa skatās, ko dara Eiropas Savienības Tiesa, gan otrādi, gan starp nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesu. Domāju, ka šodienas diskusijās redzējām labu ilustrāciju šai līdzībai, un tā noteikti turpināsies. Tiesu dialogs un tiesu mijiedarbība tikai stiprinās gan nacionālās tiesības, gan Eiropas Savienības tiesības.
QR
