Ievads
Man ir patiess prieks jūs sveikt pirmajā panelī, kura nosaukums ir „Eiropas Savienības vērtības un tiesnesis”. Eiropas Savienības galvenās vērtības ir cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības. Eiropas Savienības vērtības ir Latvijas vērtības, un mēs visi esam iesaistīti šo vērtību iedzīvināšanā.
Eiropas tiesnesim ir unikāla loma – viņš ir Eiropas Savienības kopējo vērtību piemērotājs. Šī atbildība padara Eiropas tiesnešus par svarīgiem tiltiem starp nacionālajām tiesību sistēmām un kopējo Eiropas tiesību telpu.
Varbūt mana loma kā tieslietu ministrei moderēt šo paneli ir arī rādīt ceļu, kā dažādi valsts varas atzari – izpildvara, likumdevējs un tiesu vara, kopīgi īstenojot Eiropas vērtības un tiesiskumu Eiropā, savstarpējā, lojālā varas dialogā nodrošina to, ka šīs vērtības katrs cilvēks var arī sajust savā ikdienā, izjust piederību šīm vērtībām, un tās ir dzīvas arī šo varu dialogā.
Tieslietu ministrija ir ciešā sinerģijā un dialogā ne tikai ar tiesu varu Latvijā, bet arī ar tiesu varu Eiropā – Eiropas Savienības Tiesu Luksemburgā un Eiropas Cilvēktiesību tiesu Strasbūrā. Tieslietu ministrija īsteno valsts un valdības pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā, kas ir būtiska, jo palīdz Eiropas Savienības Tiesai izprast valsts nostāju Eiropas Savienības tiesību piemērošanā.
Tieslietu ministrija arīdzan ar likumdošanas iniciatīvām piedalās tiesu neatkarības nostiprināšanā un dažādu citu tiesiskumam nozīmīgu jautājumu virzīšanā likumdevējam pieņemšanai. Latvijas modelī tieslietu ministrs ir arī viens no Tieslietu padomes locekļiem, piedaloties šajā tiesiskuma dialogā visdažādākajos tiesu varai un Latvijai nozīmīgos tiesiskuma jautājumos.
Kopā esam daudz paveikuši tiesiskuma stiprināšanā gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī, bet daudz vēl darāmā.
Mums ir ļoti augsti novērtēts panelis – tā runātāji ir cilvēki, kas ir bijuši klāt Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību Eiropas Savienības Tiesā un nacionālajās tiesās.
Ingrīda Labucka, bijusī tieslietu ministre laikā, kad Latvija vēl pildīja mājasdarbus, priekšuzdevumus, lai iestātos Eiropas Savienībā, un Labuckas kundze bija pirmā Eiropas Savienības Tiesas tiesnese no Latvijas.
Profesore Sanita Osipova, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, šobrīd Augstākās tiesas senatore un profesore Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Visiem labi zināmā, augsti godājamā profesore Ineta Ziemele, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese, iepriekš Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese.
Un visbeidzot Aigars Strupišs, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Kopsavilkums
Sirsnīgs paldies visiem runātājiem. Šodienas panelī mēs aptvērām nacionālo tiesu izaicinājumus, pievienojoties Eiropas Savienībai, aplūkojām izaicinājumus jau pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, piemērojot kopējās vērtības, kā arī izklāstījām tiesu neatkarības principu un dzimumu līdztiesību.
Noslēgumā gribu uzsvērt, ka Eiropas Savienības vērtības ir stūrakmens, uz kura balstās mūsu tiesu sistēma un sabiedrība kopumā. Šīs vērtības ir ne tikai nacionālas, bet arī dziļi iesakņotas mūsu dalībā Eiropas Savienībā un Eiropas Padomē. Vērtības – tiesiskums, neatkarība, dzimumu līdztiesība – palīdz mums virzīties uz priekšu un attīstīties par modernu valsti. Valsti, kurai uzticas gan mūsu iedzīvotāji, gan sabiedrotie. Mēs esam šeit, lai kopīgi strādātu pie šo vērtību īstenošanas un aizsardzības.
Saredzu vairākus uzdevumus visām varām. Arī tiesu varai ir būtiska loma, piemēram, rast atbilstošu reakciju mākslīgā intelekta radīto iespēju izmantošanā un risku novēršanā. Tāpat tiesu sistēmai noteikti būs izšķiroša loma tādu strīdu risināšanā, kas saistīti ar klimata pārmaiņu fizisko ietekmi un uzņēmējdarbības atbilstību ilgtspējas prasībām. Topošā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas direktīva vēl vairāk pilnvaros mūsu tiesas uzraudzīt uzņēmumu darbību un tās ietekmi uz vidi.
Un protams, kā mūsu viesis – Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs – mūs ievadrunā uzrunāja: militārais drauds, ko rada Krievija, īpaši tās militārā agresija Ukrainā un kara noziegumi, joprojām ir nozīmīgs izaicinājums likumos balstītai pasaules kārtībai. Tiesnešiem jābūt zinošiem un modriem nacionālās drošības aizstāvjiem un jāievēro labticības un starpinstitucionālās lojalitātes principi. Tiesnešu drosme un modrība ir nepieciešama, lai aizsargātu pilsoniskās brīvības ilgtspējīgi, īpaši šajos izaicinošajos laikos.
Mūsdienu tiesiskums prasa atbildības uzņemšanos, nevis slēpšanos aiz likuma esamības vai neesamības. Tiesiskumam ir jābūt dzīvam, jāspēj reaģēt uz aktuāliem sabiedrības izaicinājumiem un varbūt jābūt pat soli tālāk, jāspēj paredzēt iespējamās sekas, balstoties nevis uz arvien jauniem instrukciju veida tiesību aktiem, labiem vai sliktiem politiķiem, kas tos rada, bet gan tiesību principos un to piemērošanā.
Uzskatu, ka aktīva līdzdalība dialogā starp varas atzariem un starp tiesām nacionālajā un starptautiskajā līmenī būs ļoti svarīga. Tiesu pieteikumu iesniegšana Satversmes tiesā un prejudiciālu jautājumu uzdošana Eiropas Savienības Tiesai un, iespējams nākotnē arī Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kad Latvija būs pievienojusies šim regulējumam, stiprinās kopējās vērtības. Tiesu varas ieguldījums Tieslietu ministrijas darba grupās vēl vairāk uzlabos mūsu tiesisko regulējumu. Izsaku pateicību visiem, kas piedalās šajās darba grupās.
Esmu pārliecināta, ka tiesiskums uzvarēs šajos sarežģītajos laikos, kā to mums novēlēja Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Taču tas prasa mūsu kopīgu piepūli.
QR
