Vispirms gribu izteikt pateicību sava departamenta kolēģiem par izvirzīšanu departamenta priekšsēdētāja amatam un par uzticēšanos.
Runājot par Senāta Administratīvo lietu departamenta darba turpmāko virzību, jāsāk ar to, ka Senātam ir darbības stratēģija 2021.–2025.gadam, un Administratīvo lietu departamenta turpmākā darbība neapšaubāmi notiks saskaņā ar šo stratēģiju. Līdz ar to departamenta prioritārie darbības virzieni sakritīs ar šajā stratēģijā norādīto (stabilas judikatūras veidošana, efektīva kasācijas procesa nodrošināšana, resursu izmantošanas un iekšējo procesu efektivizēšana, sadarbība un dialogs, sabiedrības informēšana un izglītošana). Ņemot vērā minēto, šobrīd nerunāšu detalizēti par visiem darbības virzieniem. Vēlos vien pavisam īsi uzsvērt, ka, manuprāt, ir ļoti svarīgi turpināt attīstīt un stiprināt sadarbību starp Senāta departamentiem, tostarp arī sekmējot procesuālo regulējumu un tā piemērošanas vienveidību Senātā. Tāpat, manuprāt, ir ļoti svarīgi turpināt attīstīt un stiprināt sadarbību ar zemāko instanču tiesām, it īpaši, lai mazinātu to lietu skaitu, kas Senāta Administratīvo lietu departamenta izskatīšanā nonāk trešo reizi vai pat ceturto un piekto reizi. Departaments arī iespēju robežās turpinās piedalīties sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumos.
Taču visaugstākā prioritāte tuvākā gada laikā būs lietu izskatīšanas termiņu uzlabošana un veco lietu uzkrājuma samazināšana. Tam, ka Administratīvo lietu departamentā ir samērā liels veco lietu uzkrājums, pamatā ir objektīvi apstākļi, par ko daudz runāts arī iepriekšējos gados – nepārdomāti grozījumi likumos, nepietiekams izvērtējums tam, kurā instancē kādā brīdī tiek palielināts tiesnešu skaits utt. Neskatoties uz to, mums ar šo izaicinājumu jātiek galā. Tāpēc mēs departamentā esam to pārrunājuši un vienojušies, ka lietu izskatīšanas termiņu uzlabošana un veco lietu uzkrājuma samazināšana būs prioritāte ikviena departamentā strādājošā darbā: gan tiesneša, gan padomnieka, gan palīga darbā. Retos izņēmuma gadījumos varētu notikt lietu pārdale, jo viena gada ietvaros saņemto lietu skaits, kurās ir ierosināta kasācijas tiesvedība, nav vienmērīgs visiem senatoriem.
Domājot par citiem pasākumiem un instrumentiem, ar ko varētu sekmēt lietu izskatīšanas termiņu uzlabošanu un veco lietu uzkrājuma samazināšanu, viens no maniem piedāvājumiem būtu veikt padziļinātu analīzi par iespēju samazināt ierosināto lietu skaitu un attiecīgi arī gada laikā sastādīto spriedumu skaitu. Salīdzinot statistiku Administratīvo lietu departamentam un Civillietu departamentam, ar ko procesuālais regulējums ir tuvāks, var redzēt, ka ierosināto lietu skaits un līdz ar to spriedumu skaits pēdējos gados Administratīvo lietu departamentam ir bijis lielāks. Piemēram, 2023.gadā mums bijis 1,5 reizes vairāk spriedumu nekā Civillietu departamentam. Iepriekšējos gados tas bijis aptuveni 1,25 reizes lielāks, arī šogad līdz šim mums spriedumu skaits ir 1,5 reizes lielāks. Vienlaikus arī to spriedumu skaits, kuros pārsūdzētais rezultāts nemainās un pārsūdzētais spriedums tiek atstāts negrozīts, ir diezgan liels – pēdējos gados tie bijuši 40–50 procenti. Manuprāt, būtu nepieciešama padziļināta analīze, lai saprastu, vai tā pamatā ir objektīvi apstākļi (piemēram, iespējams, administratīvajās lietās biežāk parādās jaunas lietu kategorijas un biežāk mainās regulējums, vai biežāk ir nepieciešamība vērsties Eiropas Savienības Tiesā) vai tomēr ir iespējams samazināt ierosināto lietu skaitu un strādāt arī pie tā, lai darbs ar atteikumiem prasītu mazāk laika. Tas varētu dot resursu ekonomiju un līdz ar to palīdzēt samazināt lietu uzkrājumu.
Otrs pasākums būtu turpināt strādāt departamentā pie tā, lai mūsu nolēmumi ir lakoniski. Mēs paturam prātā, ka šogad „Providus” veiktā aptauja parādīja, ka tiesu procesos iesaistītie profesionāļi ļoti augstu novērtēja Administratīvo lietu departamenta atteikumu saprotamību. Mēs negribam zaudēt šo augsto novērtējumu, bet vienlaikus departamentā nav arī domstarpību par to, ka joprojām ir iespējams uzlabot izteiksmes lakonismu mūsu nolēmumos. To varētu darīt, izmantojot gan iekšējos resursus, tas ir, pārņemot pieredzi no tiem kolēģiem, kuriem jau šobrīd izdodas rakstīt īsāk un lakoniskāk, gan arī apgūstot pieredzi no ārpuses. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesā darbiniekiem bija speciālas apmācības par to, kā spriedumus rakstīt īsāk. Būtu nepieciešams iepazīties ar šo pieredzi un to arī pārņemt.
Vēl viens pasākumu kopums būtu vērsts uz darba pilnveidošanu ar kasācijas sūdzību argumentiem par procesuāliem pārkāpumiem pierādījumu vērtēšanā un objektīvās izmeklēšanas principa pārkāpumu. Darbs ar šādiem argumentiem parasti aizņem diezgan daudz laika, taču nereti zem šiem argumentiem patiesībā slēpjas vēlme vienkārši pārskatīt lietu pēc būtības. Līdz ar to būtu nepieciešams turpināt departamentā iekšējo diskusiju par to robežu, cik tālu šādi argumenti ir pieļaujami un kā labāk veidot atbildes uz šādiem argumentiem. Šeit būtiski būtu izpētīt un izmantot arī citu valstu pieredzi (īpaši Vācijas un Igaunijas pieredzi, jo šajās valstīs administratīvajā procesā arī darbojas objektīvās izmeklēšanas princips). Tāpat varētu sagatavot ērti izmantojamu materiālu ar tipveida atbildēm šādiem argumentiem, lai atteikuma gatavošanas process prasītu mazāk laika.
Visus minētos pasākumus varētu īstenot apmēram gada laikā. Taču svarīgākais, kā jau teicu, ir tas, ka ikviens departamenta tiesnesis un ikviens darbinieks apzinās, ka mūsu prioritāte ir veco lietu uzkrājuma samazināšana.
QR
