Tiesības tikt uzklausītam administratīvajā procesā tiesā

Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvijā ir izveidotas un darbu uzsākušas administratīvās tiesas. Šo gadu laikā administratīvās tiesas ir pierādījušas savu lomu personu tiesību efektīvā aizsardzībā. Tāpat šo gadu laikā administratīvās tiesas ir izveidojušas stabilu tiesu praksi dažādos administratīvā procesa jautājumos.

Es šodien pievērsīšos salīdzinoši šaurai, taču ne mazāk nozīmīgai tēmai – tiesībām tikt uzklausītam administratīvajā procesā tiesā.

Ievads

Vispārīgi par uzklausīšanu administratīvajā procesā var runāt dažādos aspektos. Piemēram, saprotot ar to tiesas procesa formālo norisi un tā ārējo formu. Proti, cieņpilnu un uz lietas atrisinājumu vērstu tiesas procesu, kurā procesa dalībnieki līdzdarbojas, neizjūtot nedrošību.

Vai arī aplūkojot tiesības tikt uzklausītam kā procesa dalībnieku likumā garantēto procesuālo tiesību kopumu. Šo procesuālo tiesību kopumu veido tādas procesuālās tiesības kā tiesības sniegt tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, izteikt savus argumentus un apsvērumus, celt iebildumus pret cita procesa dalībnieka argumentiem, tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, tiesības iesniegt pierādījumus un piedalīties to pārbaudē, pieteikt lūgumus un noraidījumus.

Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem

Tiesību tikt uzklausītam kā viena no tiesību uz taisnīgu tiesu elementiem konkretizācija izpaužas arī noteikumā, ka tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.

Lai procesa dalībnieks pilnvērtīgi varētu izteikt savu viedokli par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tiesai jānodrošina viņam iespēja iepazīties ar lietas materiāliem. Veids, kādā tiesa nodrošina iepazīšanos ar materiāliem, ir atkarīgs no šo materiālu apjoma un specifikas. Visierastākais veids ir lietas materiālu nosūtīšana, izmantojot pasta pakalpojumus vai elektroniskos sakarus. Tajā pašā laikā, ja materiālu nosūtīšana to specifikas dēļ (piemēram, apjomīgas tabulas vai rasējumi) nav iespējama, tad procesa dalībnieks var tikt informēts par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem tiesā. Tuvā nākotnē iepazīšanās ar lietas materiāliem pamatā tiks nodrošināta, tos lejupielādējot no e-lietas portāla.

Neatkarīgi no veida, ar kura palīdzību tiek nodrošināta procesa dalībnieka iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, tiesai procesa dalībnieka tiesības izteikt viedokli jānodrošina pēc būtības, nevis formāli. Tāpēc tiesai jāraugās, lai procesa dalībniekam būtu pilnvērtīga iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī jāraugās, lai viedokļa sniegšanai paredzētais laiks būtu atbilstošs tam aplūkojamo apstākļu apjomam, par kuru tiek sagaidīts procesa dalībnieka viedoklis.

Piemēram, Senāts kādā lietā atzina, ka procesa dalībniekam nav bijusi dota pienācīga iespēja izteikties par trešās personas iesniegtajiem pierādījumiem, jo viedokļa sniegšanai tika atvēlēta tikai viena nedēļa, ieskaitot laiku, kas nepieciešams viedokļa nosūtīšanai. Turklāt procesa dalībniekiem bija nosūtīti vienīgi lūgumi par pierādījumu pievienošanu lietai, bet ne paši pierādījumi. Iepazīties ar iesniegtajiem pierādījumiem procesa dalībniekam būtu jādodas uz tiesu. Senāts norādīja, ka procesa dalībniekiem tika dots nesamērīgi īss laiks viedokļa izteikšanai. Tiesa savu pienākumu bija pildījusi formāli. Līdz ar to Senāts atzina, ka šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka procesa dalībniekiem būtu bijusi iespēja pienācīgi iepazīties ar iesniegtajiem pierādījumiem un sagatavot viedokli par tiem. Šajā lietā Senāts konstatēja, ka procesa dalībniekiem netika nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību šo tiesību nodrošināšanai, izskatot lietu rakstveida procesā. Rakstveida process, kā lietas izskatīšanas veids, pats par sevi nevar būt šķērslis procesa dalībnieku tiesību īstenošanai.

Tiesību tikt uzklausītam ierobežojums

Taču procesa dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt savu viedokli par tiem nav absolūtas. Tās var tikt ierobežotas likumā noteiktajos gadījumos. Kā jau minēju iepriekš, atbilstoši vispārējam principam tiesa savu spriedumu var pamatot vienīgi ar tādiem apstākļiem, par kuriem procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja izteikties. Ierobežojums iepazīties ar lietas materiāliem un līdz ar to arī izteikt savu viedokli par tiem ir izņēmums no vispārīgā principa. Ja spriedums tiek pārsūdzēts, ierobežojuma iepazīties ar konkrētiem lietas materiāliem pamatotību saistībā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu iespējamo pārkāpumu izvērtē augstākas instances tiesa.

Piemēram, kādā lietā pieteicējai, kas bija komersante, Valsts ieņēmumu dienests bija papildu samaksai budžetā aprēķinājis nodokli saistībā ar to, ka pieteicēja bija iegrāmatojusi faktiski nenotikušus darījumus. Zemākas instances tiesa šajā lietā bija ierobežojusi pieteicējai tiesības iepazīties ar lietā esošajiem tās darījumu partneru ziņojumiem par to darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Senāts secināja, ka ierobežojums noteikts tādiem dokumentiem, kuros ir fizisko personu dati – personas kodi, kas ļauj identificēt konkrētas fiziskās personas, un dati par tām samaksātajām iemaksām un nodokļiem. Minētā informācija raksturo šo personu ienākumus, kas savukārt attiecas uz personu privāto dzīvi. Senāts atzina, ka tiesas noteiktajam ierobežojumam ir likumā pamatots iemesls – personas datu un personas tiesību uz privāto dzīvi aizsardzība. Šajā lietā gan jāatzīst, ka Senāts ņēma vērā, ka dokumenti, ar kuriem pieteicējai nebija iespēja iepazīties, nebija vienīgie vai izšķirošie pierādījumi lietas izskatīšanā, bet gan kalpoja tikai kā papildu pierādījumi līdzās virknei citu pieteicējai pieejamu pierādījumu par pieteicējas un tās darījumu amatpersonu saistību.

Arvien biežāk tiek izdoti tādi administratīvie akti, kuri kopumā vai daļēji tiek balstīti uz valsts noslēpumu saturošu informāciju. Tāpēc tiesām ir izaicinājums atrast līdzsvaru starp valsts noslēpuma aizsardzību un procesa dalībnieka tiesībām tikt uzklausītam.

Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevējs var paredzēt personas tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumus, lai nodrošinātu informācijas, kas ir valsts noslēpums, aizsardzību. Tomēr arī šādās lietās jāpastāv noteiktām tiesību aizsardzības garantijām.

Piemēram, pieteicējs bija vērsies tiesā ar prasījumu atcelt administratīvo aktu, ar kuru viņam noteikts aizliegums izceļot no Latvijas. Lēmuma pamatā bija materiāli, kas bija klasificēti kā valsts noslēpums. Pieteicēja pārstāve tiesā norādīja uz tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu, jo ne pieteicējam, ne viņai nav bijušas tiesības iepazīties ar materiāliem, kas bija pamatā izdotajam administratīvajam aktam.

Senāts šajā lietā, lai pārbaudītu, vai ar noteikto ierobežojumu iepazīties ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, nav pārkāptas tiesības uz taisnīgu tiesu, izvērtēja visu procesu kopumā.

Pirmkārt, Senāts pārbaudīja, vai informācijai, kas nav pieejama pieteicējam un viņa pārstāvei, valsts noslēpuma statuss ir noteikts pamatoti ar mērķi aizsargāt nacionālās drošības intereses un tas nav patvaļīgs.

Otrkārt, Senāts ņēma vērā, ka pieteicējam bija darīti zināmi apsvērumi, kāpēc noteikts izceļošanas aizliegums, cik vien to pieļāva valsts noslēpuma aizsardzība, kā arī tiesas sēdē dienesta pārstāvis sniedza plašāku skaidrojumu par lēmuma pamatojumu.

Treškārt, Senāts pats iepazinās ar materiāliem, kas bija klasificēti kā valsts noslēpums, un pats pārbaudīja pārsūdzētā administratīvā akta pamatotību un tiesiskumu, neaprobežojoties tikai ar pieteicēja vai viņa pārstāves argumentu izvērtējumu.

Šajā lietā Senāts arī norādīja, ka Senātam ir piešķirti pietiekami procesuālie instrumenti, lai tiesas procesā līdzsvarotu pieteicējam noteikto tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu un nodrošinātu pārsūdzētā administratīvā akta pārbaudi neatkarīgā un objektīvā tiesā, ko prasa Satversmes 92.panta pirmais teikums un Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pants.

Personas sadarbība un godprātīga tiesību īstenošana

Tiesības tikt uzklausītam tāpat kā citas procesuālās tiesības ir īstenojamas godprātīgi un ievērojot administratīvā procesa noteikumus.

Piemēram, tiesa atzina pieteicēja rīcību par negodprātīgu situācijā, kurā pieteicējs nepārtraukti mainīja paskaidrojumu saturu un aprēķinus par ienākumiem un izdevumiem, lai tādējādi neatklātu visus nodokļu pareizai aprēķināšanai būtiskus apstākļus. Sniedzot kārtējos paskaidrojumus, pieteicējs atsauca iepriekšējos paskaidrojumos norādītās ziņas un aprēķinus, kā arī norādīja jaunas ziņas, taču pārliecinošus pierādījumus, kas to apstiprinātu, neiesniedza.

Neatkarīgi no tā, kādā veidā procesa dalībnieks sniedz savus paskaidrojumus, viņam savs viedoklis jāizklāsta, ievērojot elementāras sabiedrībā vispārpieņemtas uzvedības normas. Senātam ir nācies aizrādīt procesa dalībniekam, ka tiesā iesniegtajā dokumentā nav jāizgāž savas negatīvās emocijas un jāaizvaino tiesā strādājošās personas. Lai arī cik emocionāli smaga ir tiesvedība, tomēr attiecībās ar citiem cilvēkiem, tostarp iestādēs un tiesās strādājošajiem, procesa dalībniekiem jāsaglabā neitrāli cieņpilna attieksme.

Tiesību tikt uzklausītam neievērošanas sekas

Kādā lietā pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot izmaksāt viņai atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņas veselībai nodarīto kaitējumu, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus valsts slimnīcā. Pieteicēja norādīja, ka viņai savlaicīgi netika veikta nieru operāciju, tāpēc būtiski pasliktinājās viņas nieres stāvoklis. Taču ne iestāde, ne tiesa šo apsvērumu nebija vērtējusi. Senāts šo argumentu atzina par būtisku lietas izskatīšanā un atcēla zemākas instances tiesas spriedumu.

Savukārt citā lietā pieteicējs vērsās tiesā par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, kas izpaudās kā viņa mantu nozaudēšana. Pieteicēja mantas – ziemas virsjaka, kurpes un mobilais tālrunis – bija izņemtas kā lietiskie pierādījumi kriminālprocesā, un, pamatojoties uz spriedumu krimināllietā, bija jāatdod pieteicējam, taču tas netika izdarīts. Pieteicējs arī norādīja, ka līdz ar mobilo tālruni ir zudusi viņa bērna mātes kontaktinformācija citā valstī. Līdz ar to viņš ir zaudējis visus kontaktus ar šo sievieti, reizē arī ar abu kopīgo bērnu. Senāts secināja, ka zemākas instances tiesa šo pieteicēja argumentu nebija vērtējusi, kā arī nebija pamatojusi, kāpēc tam izskatāmajā gadījumā nav nozīmes. Senāts norādīja, ka, ja tiesa atzītu par pamatotu pieteicēja argumentu, ka mobilā tālruņa nozaudēšanas rezultātā ir aizskartas arī viņa tiesības uz ģimenes dzīvi, tas varētu ietekmēt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru. Līdz ar to tiesai spriedumā bija jāsniedz vērtējums arī šim pieteicēja argumentam. Ņemot vērā minēto, Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu šajā lietā.

Jau iepriekšējā piemērā bija redzamas tiesību tikt uzklausītam neievērošanas sekas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzsvērusi, ka lietas dalībniekam ir tiesības tikt informētam un rakstiski atbildēt uz citu lietas dalībnieku rakstiskajiem apsvērumiem. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas kontekstā nav nozīmes tam, cik lielā mērā šādi iesniegumi ietekmēja tiesas vērtējumu. Tiesai jānodrošina, lai lietas dalībniekiem būtu reāla iespēja komentēt citu lietas dalībnieku apsvērumus. Līdz ar to personas tiesības izteikties par citu lietas dalībnieku apsvērumiem ir būtisks elements procesuālās līdztiesības principa ievērošanā un tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā. Ja šāds pārkāpums pieļauts apelācijas instancē, tas ir pamats secinājumam, ka apelācijas instance ir pieļāvusi būtisku procesuālu pārkāpumu lietas izskatīšanā, līdz ar to apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai.

Atšķirīga ir situācija, ja tiesības tikt uzklausītam nav ievērotas pirmajā instancē un to ir konstatējusi apelācijas instances tiesa. Tā kā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmās instances tiesa izskata lietu pēc būtības, tad pirmās instances tiesas pieļautie trūkumi attiecībā uz procesa dalībnieku tiesību īstenošanu var tikt novērsti, izskatot lietu apelācijas kārtībā.

Noslēgumā

Jebkura procesa, arī administratīvā procesa, mērķis ir noskaidrot domstarpības un atrast pareizāko strīda risinājumu. Procesa dalībnieku uzklausīšana ir priekšnoteikums pienācīgai lietas apstākļu noskaidrošanai, kā arī objektīva un taisnīga sprieduma priekšnoteikums.

Kvalitatīva uzklausīšana nav iespējama, ja tiesnesis nav pienācīgi sagatavojies lietas izskatīšanai. Tāpēc, lai nonāktu līdz kvalitatīvam procesam, jāiegulda darbs šā procesa sagatavošanā. Tradicionāli tiesas sēdē procesa dalībnieki tiek aicināti sniegt paskaidrojumus brīvā formā. Tiesnesim mērķtiecīgi jāvirza tiesas process uz lietas atrisinājumu. Procesu nedrīkst palaist pašplūsmā.

Apkopojot iepriekš minēto, vēlos uzsvērt, ka jebkuras tiesību tikt uzklausītam izpausmes procesuālajā likumā jāaplūko caur tiesību uz taisnīgu tiesu prizmu, atceroties, ka to centrā ir cilvēka cieņa.