Eiropas Savienības tiesu tīkla dalībnieku sanāksme

Ievads

Eiropas Savienības Tiesas veidotā tiesu tīkla dalībnieku tīkla tikšanās notika Briselē, jo šoreiz to organizēja Beļģijas Valsts padome, saturiski pasākumu nodrošināja Eiropas Savienības Tiesa.

Par jauno kārtību prejudiciālo lūgumu izskatīšanai

Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) prezidents Koen Lenaerts konspektīvi iepazīstināja ar prejudiciālo jautājumu nolēmumu funkcionālo apstrādi. Nacionālajām tiesām nekas nemainās, prejudiciālie lūgumi tiek sūtīti kā līdz šim. Lēmumu šķirošana notiek tiesā. Vispārējai tiesai tiek nodoti tikai absolūti tīrie prejudiciālo nolēmumu lūgumu jautājumi par 6 jomām (avio pasažieru tiesību aizsardzība, kopējā PVN sistēma, akcīzes nodokļi, Muitas kodekss, preču tarifa klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā un siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma). Līdzko uzdotie jautājumi ir saistīti ar citu jomu, tad automātiski šāda lieta paliek Eiropas Savienības Tiesā. Arī šajās 6 jomās, ja jautājumi ir horizontāli svarīgi (attiecas uz vispārīgiem principiem, Pamattiesību hartu, Līgumiem), šiem jautājumiem jāpaliek Tiesā.

Lai neveidotu dubultu numerāciju, numuru lietai piešķirs tikai vienu – attiecīgi „C”, ja lieta paliek Tiesā, vai „T”, ja lietu izskatīs Vispārējā tiesa.

Ja lietu izlēmusi Vispārējā tiesa, tiesa, kas uzdevusi prejudiciālos jautājumus, spriedumu kā galīgu saņem tikai tad, ja mēneša laikā pirmais ģenerāladvokāts nelūdz lietas pārskatīšanu Tiesā. Ja šāds lūgums izteikts, tad mēneša laikā speciāli nozīmētā tiesnešu palāta Tiesā izlemj, vai pieņemt lietu pārskatīšanai. Ņemot vērā prejudiciālo lūgumu skaitu un Vispārējā tiesā saņemto lietu skaitu, šāds pārdalījums ir arī slodzes izlīdzinājums.

Tiesas sēžu videoierakstu pieejamība

Tiesas prezidents informēja, ka tiesas sēžu videoieraksti lietās, kurās tie taisīti (bijusi tiesas sēde), tagad ir pieejami mēnesi pēc tiesas sēdes. Valodu režīms pieejams atbilstoši tiesas sēdē izmantotajām valodām.

Par atbilstīgu interpretāciju

Kā pasākuma saturiskā tēma bija izvēlēts jautājums par atbilstīgu interpretāciju.

Koen Lenaerts atgādināja jau klasisko atbildības sadalījumu: interpretācija ir EST ziņā un tagad arī to veic visas nacionālās tiesas, bet nacionālās tiesas ir vienīgās, kas nodarbojas ar piemērošanu (application & enforcement). Īpaši tika izcelts spriedumā lietā Popławski II (C-573/17, 50.punkts un turpmākie) ietvertās vadlīnijas atbilstīgas interpretācijas nodrošināšanai. Nacionālo tiesu rokās ir arī iespēja novērst valsts atbildību par nepareizu direktīvu ieviešanu vai piemērošanu. Prezidents uzsvēra arī EST spriedumu lietā Thelen Technopark Berlin (C-261/20), kurā analizēta situācija, kad EST jau ir atzinusi, ka dalībvalsts tiesību norma neatbilst ES direktīvas normai. Tomēr konkrētā ES direktīvas norma pati par sevi nerada indivīdam pienākumus. Tādējādi tiek nošķirti dalībvalstu pienākumi un tām adresētie norādījumi, no indivīdu pienākumu [un tiesību] apjoma.

Beļģijas Valsts padomes pārstāvis Frédérique Gosselin vērsa uzmanību, kā EST no norādes, ka atbilstīga interpretācija būtu pienākums, pārveidojusi to par principu, tādējādi ievietojot tiesību avotu hierarhijā. Atbilstoša interpretācija ir sākotnējs instruments, kas ļauj maksimāli izvairīties no nacionālo normu nepiemērošanas. Analizējot Beļģijas konstitucionālās tiesas nolēmumu formulējumus (piemēram, lietā 2/07/2024 N.260368) un salīdzinot tos ar EST nolēmumu formulējumiem, referents nonāca pie apstiprinājuma tam, ka ES tiesību sistēma ir salīdzināma ar nacionālo konstitucionālo tiesību sistēmu.

Itālijas Augstākās tiesas tiesnese Valeria Piccone aplūkoja prejudiciālā nolēmuma procedūru kā salikto tiesas spriešanas fenomenu, proti, ka pie tiesas spriešanas līdzdarbojas vairāku tiesu tiesneši. Atgādinot par Robert Lecourt definēto „maģisko trijstūri”, proti, tiešo iedarbību, pārākuma principu un prejudiciālā nolēmuma procesu, kas faktiski veido ES konstitucionālo kodolu, kā arī atsaucoties uz Marleasing spriedumā izveidoto metodi (C-106/89), ka nacionālās tiesību normas interpretējamas saskaņā ar ES tiesību normām, kuras tiek ieviestas, kā būtiska šķautne norādāma tieši nacionālā tiesa.

Nīderlandes Valsts padomes (Raad van state), kas darbojas gan kā padomdevējs likumdevējam, gan kā augstākā administratīvā tiesa) padomniece (tiesnese) Corinna Wissels analizēja trīs Nīderlandes Valsts padomes spriedumus, lai tādējādi ilustrētu tiesas iesaistīšanās iespējas un robežas atbilstošas interpretācijas nodrošināšanā. Viņa uzsvēra, ka nepiemērošana, bet nevis atcelšana ir tikai individuālā gadījuma risinājums. Raad van state izdod arī īpašus likumdevējam adresētus ziņojumus (guidelines to the legislator), ka norma neatbilst ES tiesībām, pēc iespējas iekļaujot arī norādes, kas būtu vai kas nebūtu jālabo.

Par Eiropas Savienības tiesas  tīkla aktualitātēm un turpmāko attīstību

Austrijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Georg Kodek aicināja EST sadarbības tīklā domāt par vieglāku informācijas pieejamību un pārskatāmību, proti, visam, kas nav konfidenciāls, būtu jāļauj piekļuve visiem.

Prezidents Koen Lenaerts norādīja, ka EST vispār un arī sadarbības tīklā piemēro „stikla mājas” principu: visam maksimāli jābūt pieejamam.

Tiesas Pētniecības un dokumentācijas direktorāta vadītāja Celestina Iannone atzīmēja, ka EST tīkla būtība ir ģeogrāfiskā attāluma pārvarēšana. Vērsa uzmanību uz dažādajiem informācijas nesējiem, kas šobrīd tiek nodrošināti EST tīmekļvietnes ES tiesu tīkla sadaļā.

Tiesas sekretārs Alfredo Calot Escobar aicināja dalīties ar informāciju par EST sadarbības tīklu, par tajā pieejamo informāciju, būt aktīviem dalībniekiem. Informēja par EST uzsākto divpusējo sadarbību ar Eiropas Juridiskās tālākizglītības centru (EJTN), lai sadarbotos apmācību organizēšanā un prakses iespēju nodrošināšanā.

Citi interesanti jautājumi

Austrijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Georg Kodek norādīja, ka izveidoti pārāk daudz sadarbības tīkli (EST sadarbības tīkls, ECT sadarbības tīkls, Augstāko tiesu prezidentu tīkls, nacionālo kontaktpunktu tīkls krimināllietās, nacionālo kontaktpunktu tīkls civillietās un komerclietās, nacionālo kontaktpunktu tīkls preču zīmēs un dizainparaugos), to jomas pārklājas, tas nereti rada arī pārpratumus. Ievērojot, ka pārklāšanos pilnīgi novērst nevar, viņa aicinājums būtu vismaz padarīt redzamu specializāciju.

Eiropas Juridiskās tālākizglītības centra (EJTN) pārstāve Ingrid Derveaux informēja, ka ir izveidotas arī tiesu vadības un Augstāko tiesu tiesnešu apmācības programmas. Uzsākta programma tiesnešu stažēšanās EST nodrošināšanā 6–12 mēnešu prakses programmās. Lai šādu iespēju īstenotu, nepieciešams, lai dalībvalstu tiesas atļautu un atbalstītu tiesnešu došanos stažēties.

EJTN pārstāve norādīja, ka dalība kopīgās mācībās (semināros) dažādu dalībvalstu pārstāvjiem ļauj labāk izprast ES tiesību piemērošanu problemātiku, vienlaikus arī labāk izprast nacionālo regulējumu īpatnības, kas izvēlēti ES tiesību piemērošanai, tai skaitā dažādos nacionālos standartus. Tāpat tiek strādāts ar informācijas apzināšanu par tiesu digitālo transformāciju.

EST prezidents un sekretārs pievērsās tehnoloģiju jautājumam Tiesā. EST ir speciāli izveidota struktūrvienība – jauno tehnoloģiju departaments, kā arī darbojas Mākslīgā intelekta uzraudzības padome. Tomēr ar jaunajām tehnoloģijām tiek saistīts arī augsts risks. Vairākkārt tika uzsvērta tiesu neatkarības saglabāšana un drošības aspekti, strādājot un izmantojot mākslīgā intelekta rīkus. Tā kā šo rīku izmantošanas kontrole ir ierobežota, nepieciešamas stingras kopējas vadlīnijas un rīcības norādījumi. Kā norādīja Itālijas tiesas pārstāvis, mākslīgā intelekta rīki nedrīkst tikt izmantoti spriedumu rakstīšanai, tikai atsauču (avotu) meklēšanai.