Par Civillietu departamenta darbu 2024.gadā

SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTS
Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds SALENIEKS
Departamenta senatori 2024.gadā: Kaspars BALODIS, Dzintra BALTA, Intars BISTERS, Ināra GARDA, Inese GRAUDA (no 08.05.), Erlens KALNIŅŠ, Ļubova KUŠNIRE, Inta LAUKA (līdz 30.01.), Aldis LAVIŅŠ (no 19.08.), Valerijs MAKSIMOVS, Sanita OSIPOVA, Zane PĒTERSONE, Marika SENKĀNE, Kristīne ZĪLE

1. Aktualitātes departamenta darbā

Neraugoties uz vairākām senatoru sastāva izmaiņām, Civillietu departaments arī iepriekšējā gadā turpināja izskatīt lietas ar atzīstamu efektivitāti, noslēdzot gadu ar lietu izskatīšanas koeficientu 107% un samazinot lietu atlikumu par 54 lietām. Lietas izskatīšanas vidējais termiņš departamentā bija 4,5 mēneši, kas nozīmē, ka lietas tika izskatītas vidēji par 12% ātrāk nekā 2023. gadā. Turpināts likt uzsvaru uz to, lai iespējami ātri tiktu izlemts, vai ir ierosināma kasācijas tiesvedība. Atteikumi ierosināt kasācijas tiesvedību ir sniegti vidēji 3,2 mēnešu laikā, kas nozīmē, ka ar kasācijas sūdzības iesniegšanu nevar ievērojami novilcināt tiesvedību. Nav saskatāmi būtiski procesuāli vai organizatoriski pasākumi, kurus varētu izmantot, lai vēl vairāk saīsinātu šo termiņu, jo, lai pieņemtu lēmumu rīcības sēdē, ir ne vien jāiepazīstas ar lietas materiāliem, bet arī jāveic atbilstošās tiesu prakses izpēte un lietā risināto tiesību jautājumu sākotnēja analīze. Tāpat jāņem vērā, ka pēc kasācijas sūdzības saņemšanas Senātā noteikts laiks vēl paiet, līdz par to tiek saņemti paskaidrojumi.

Arī blakus sūdzību lietās uzsvars tiek likts uz to, lai ātri izlemtu, vai ierosināma blakus sūdzības tiesvedība. Lēmums atteikt izskatīt blakus sūdzību tika pieņemts vidēji 1,5 mēnešu laikā. Savukārt ierosinātās tiesvedības gadījumā lēmums tika pieņemts vidēji nedaudz ilgāk nekā trīs mēnešu laikā.

Par departamenta darba efektivitāti liecina arī ierosināto kasācijas tiesvedību iznākums, jo pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti tikai 8% gadījumu, kas ir līdzīgs rādītājs kā 2023.gadā, taču ievērojami labāks nekā 2019.gadā, kad pārsūdzētie spriedumi tika atstāti negrozīti 28% gadījumu. Tas nozīmē, ka liels uzsvars tiek likts uz lietas un tajā risināmo tiesību jautājumu izpēti, pirms senatori izlemj, vai ierosināma kasācijas tiesvedība. Jāņem vērā, ka šis rādītājs nevar būt vēl ievērojami zemāks, jo pastāv gadījumi, kad kasācijas tiesvedība ir ierosināma nevis tādēļ, ka pārsūdzētais spriedums būtu nepareizs, bet gan tādēļ, ka vienotas tiesu prakses nodrošināšanai ir būtiski izspriest lietu ar Senāta spriedumu.

Šādi darba rādītāji nebūtu iespējami bez senatoru un visu departamenta darbinieku kopīgā darba departamenta mērķu sasniegšanā. Kopumā 2024.gadā departamentā izskatīta 881 lieta, katrs senators vidēji izskatīja 63 lietas, ko varētu uzskatīt par optimālu viena tiesneša izskatāmo lietu skaitu kasācijas instancē. Tomēr jāņem vērā izmaiņas senatoru sastāvā un ar to saistīto departamenta darbu nepilnā sastāvā, proti, departaments ilgstoši strādāja bez trīs senatoriem, kas veido vienu piektdaļu no departamenta senatoru sastāva. Tas nelabvēlīgi ietekmēja izskatīto lietu skaitu – salīdzinājumā ar 2023.gadu departamentā izskatīts par 129 lietām mazāk. Taču saņemto lietu skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, ir samazinājies par 13,5%, un tas ļauj departamenta resursu vēl vairāk izmantot spriedumu kvalitātes un lietu izskatīšanas termiņu uzlabošanai. Jāņem vērā, ka civillietu sarežģītība, kā to liecina empīriskie novērojumi, kopumā palielinās. Tāpat jāatzīmē, ka arvien papildu slodzi, kas samazina lietu izskatīšanai pieejamo laiku, rada normatīvajos aktos senatoriem paredzētie pienākumi piedalīties dažādu koleģiālu institūciju darbā. Uzskatām, ka tā nav vēlama prakse, it īpaši, ja šādu institūciju pieņemtie lēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā.

Šogad plānojam vēl vairāk samazināt neizskatīto lietu atlikumu, prioritāri departamenta resursus novirzot uz lietām, kurām ir salīdzinoši ilgāki izskatīšanas termiņi. Vienlaikus jāatzīmē, ka 85% no atlikumu veidojošajām lietām ir lietas, kas saņemtas iepriekšējā gadā, bet 12% – 2023.gadā. Tikai septiņas lietas Civillietu departamentā atrodas ilgāk par diviem gadiem. Vairākās no tām ir nozīmēta spriedumu pieejamība jau janvārī. Plānojot lietu izskatīšanas termiņus 2025.gadā, jāņem vērā, ka šobrīd departamentā apturētas divas lietas, kurās Civillietu departaments ar prejudiciālu jautājumu vērsies Eiropas Savienības Tiesā. Viena no tām departamentā tiek skatīta kasācijas kārtībā, bet otra protesta kārtībā. Katrā ziņā 2025.gadā jāturpina tiekties uz īsākiem termiņiem, kuros tiek taisīti spriedumi. 2024.gadā departamenta senatori spriedumus sagatavoja vidēji 15,4 mēnešos, kas izskaidrojams ar to, ka daudzās no šīm tiesvedībām konstatējami īpaši sarežģīti tiesību jautājumi, kuru risinājumiem ir sistēmiska un būtiska nozīme daudzās civillietās.

Departamenta darba rādītāju stabilitāte tiek sasniegta, pateicoties arī iepriekšējos gados ieviestajiem organizatoriskajiem pasākumiem un elektroniskajiem rīkiem, tostarp senatoru un padomnieku slodzes pārraudzības rīkiem, kas atvieglo lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību un slodzes izlīdzināšanu. Pagājušajā gadā slodzes pārvaldības rīki tika pilnveidoti atbilstoši praksē konstatētajām vajadzībām.

Tāpat departaments līdzdarbojas Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinātajā projektā, kurā tiek apzinātas iespējas tiesas darba efektivizēšanai izmantot mākslīgā intelekta rīkus. Ar cerībām raugāmies uz iespējamo rīku, kas varētu palīdzēt vēl precīzāk, tostarp pēc risināmā tiesību jautājuma, noteikt līdzīgās civillietas, kas, nonākot departamentā, ir tikušas sadalītas dažādiem senatoru sastāviem. Tas būtu noderīgs palīgrīks, kas sekmētu vienotas tiesu prakses nodrošināšanu. Šī mērķa sasniegšanai plānojam lielāku nozīmi paredzēt arī departamenta zinātniski analītisko padomnieku specializācijai. Jau šobrīd padomnieku faktiskā specializācija noteiktās lietu kategorijās dod pozitīvu atdevi gan lietu izskatīšanā, gan tiesu dialoga nodrošināšanā un citās jomās. Padomnieku specializācija un vēl intensīvāka senatoru palīgu un padomnieku sadarbība varētu palīdzēt iespējami ātri identificēt līdzīgas lietas, it īpaši, ja nesakrīt lietu dalībnieki un nav citu salīdzinoši vienkārši atpazīstamu līdzības pazīmju.

Ar ievērojamu slodzi, ko veido privātpersonu un valsts iestāžu ārpus civilprocesa iesniegto sūdzību un ziņojumu izskatīšana, kas ir departamenta priekšsēdētāja kompetencē, palīdz tikt galā departamenta konsultante, kura veic saņemto sūdzību pamatotības priekšizpēti. 2024.gadā saņemtas 118 sūdzības, no kurām 23 pārsūtītas pilnībā vai kādā daļā citu tiesu priekšsēdētājiem vai Tiesnešu ētikas komisijai. Atsevišķām sūdzībām vēl turpinās to pamatotības izvērtējums. Pamatojoties uz jau izskatītajām sūdzībām, nav ierosināta neviena disciplinārlieta. Norādāms, ka kopumā saņemtās sūdzības kļūst arvien sarežģītākas, un attiecīgi to izvērtēšanai nepieciešams vairāk laika.

Departamenta senatoru kopsapulce

2024.gadā tikai vienu reizi Civillietu departamentam bija pamats izmantot likumā „Par tiesu varu” paredzēto departamenta senatoru kopsapulci kā instrumentu vienveidīgas tiesību normu piemērošanas nodrošināšanai. Šajā kopsapulces lēmumā senatori izdarīja atsevišķas sistēmiski nozīmīgas atziņas saistībā ar personu tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Reaģējot uz atšķirīgu tiesu praksi jautājumā par lietas dalībnieku tiesībām iesniegt rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību, departamenta senatoru kopsapulce secināja, ka vienas puses tiesības dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus par otras puses pieteikumu vai sūdzību ir būtiska sacīkstes un līdztiesības principu izpausme un ka Civilprocesa likums neierobežo lietas dalībnieku tiesības iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par blakus sūdzību.

Kontekstā ar personas tiesībām uz taisnīgu tiesu īpaši jāizceļ departamenta senatoru kopsapulces atziņa, ka jautājuma izlemšana rakstveidā pati par sevi nevar kalpot par pamatu tādu lietas dalībnieku procesuālo tiesību īstenošanas ierobežošanai, kuras tām ir tiesības īstenot, izskatot attiecīgo jautājumu mutvārdu procesā. Citiem vārdiem, lietas dalībnieku procesuālo tiesību apjoms nedrīkst būt atkarīgs no procesa formas, proti, no tā, vai process tiek īstenots mutvārdu vai rakstveida formā.

Tiesu dialogs – ar pirmās un otrās instances tiesām

Būtiska Civillietu departamenta funkcija ir iedarbīga tiesu dialoga veidošana ar pirmās un otrās instances tiesām, lai šādi nodrošinātu kasācijas instances galveno funkciju – vienotas tiesu prakses nodrošināšanas un tiesību tālākveidošanas – efektīvu īstenošanu.

Viena no tiesu dialoga formām, kuru aktīvi īstenojām arī pagājušajā gadā, ir departamenta priekšsēdētāja tikšanās ar tiesu apgabalu pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem. Iepriekšējā gadā klātienē tikos ar Zemgales, Kurzemes un Latgales apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu tiesnešiem. Lai šīs tikšanās būtu lietderīgas abām pusēm, tajās tiek pārrunāta gan departamenta aktuālā judikatūra un jautājumi, kuros departaments vēlas noskaidrot pirmās un otrās instances tiesu tiesnešu viedokļus, gan sniegtas atbildes uz šo tiesnešu iepriekš iesūtītajiem jautājumiem.

Starp tiesu dialogā 2024.gadā aktualizētajiem jautājumiem jāizceļ jautājums par vienotas tiesu prakses nodrošināšanu vienkāršotās procedūras lietās, kurās apgabaltiesu spriedumus nevar pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Atšķirīga tiesu prakse šīs kategorijas lietās ir nevēlama parādība, kas var mazināt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai. Tādēļ sadarbībā ar pirmās un otrās instances tiesām apspriedām šī jautājuma iespējamos risinājumus. Tāpat ar kolēģiem pārrunājām, kā vēl efektīvāk ierobežot procesuālo tiesību negodprātīgu izmantošanu un kā būtu pilnveidojams civilprocesuālais regulējums, lai nodrošinātu iespēju tiesām pēc savas iniciatīvas saņemt lietpratēju viedokļus par lietu izspriešanai nozīmīgiem jautājumiem, kur nepieciešamas speciālās zināšanas. Esošais tiesu ekspertīzes regulējums Civilprocesa likumā ne vienmēr ir pietiekams, lai tiesneši iegūtu visu nepieciešamo informāciju lietas kvalitatīvai izspriešanai pēc būtības.

Tiekoties ar pirmās un otrās instances tiesu kolēģiem, pārrunājām aktualitātes departamenta judikatūrā, it īpaši attiecībā uz procesuālā regulējuma piemērošanu. Tikšanās un kolēģu uzdotie jautājumi sniedz vērtīgu atgriezenisko saiti departamenta senatoriem. Šis dialogs ir palīdzējis identificēt vairākus tiesību jautājumus, kuri risināmi Senāta judikatūras veidā, kā arī, iespējams, ar departamenta senatoru kopsapulču lēmumiem. Tāpat tas palīdz identificēt nepilnības procesuālajā regulējumā, ko darām zināmu tiesību politikas veidotājiem.

Šogad plānojam turpināt šāda veida tikšanās ar pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem, sevišķi ar tiem, ar kuriem līdz šim vēl neesam šādi tikušies.

Atzinīgi vērtējama tiesnešu stažēšanās programma, kas arī veicina sadarbību starp Senāta Civillietu departamentu un pirmās un otrās instances tiesām. Līdz 2024.gada jūnijam departamentā turpināja stažēšanos Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Ramane, bet decembrī stažēties sāka Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis Aivars Latkovskis.

Īpaši jāuzsver apjomīgais darbs, ko departamenta senatori un padomnieki iegulda tiesnešiem paredzētu mācību un semināru organizēšanā un vadīšanā.

Iepriekšējā gadā seminārus par kopīpašuma dalīšanu un lietošanas kārtību vadīja senatori Marika Senkāne un Erlens Kalniņš, seminārus par nacionālajiem mantojuma tiesību jautājumiem vadīja senatore Kristīne Zīle, semināru „Procesa vadīšanas praktikums” sadarbībā ar citiem kolēģiem vadīja senatore Dzintra Balta, savukārt senatore Zane Pētersone tiesnešu palīgiem nolasīja divas lekcijas par kvalitatīviem nolēmumiem civillietā. Vairākus seminārus par tēmu „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskās attiecības” sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas pārstāvi vadīja departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis, viņš arī vadīja semināru „Senāta konstatētie trūkumi civilprocesuālo normu piemērošanā tiesās”. Sadarbībā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju departamenta zinātniski analītiskie padomnieki Rihards Gulbis un Reinis Odiņš turpināja vadīt tiesnešiem un tiesnešu palīgiem civillietu iztiesāšanas metodoloģijas seminārus. Senatore Zane Pētersone novembra beigās organizēja un vadīja starptautisku semināru „Deliktu tiesību aktualitātes: kaitējuma apmēra noteikšana, cēloniskais sakars un citi jautājumi”. Šajā seminārā līdzās vietējiem lektoriem, kuri plaši analizēja arī Senāta judikatūru, ar priekšlasījumiem uzstājās atzīti ārvalstu lektori, kuru atziņas palīdzēs padziļināti izprast virkni nozīmīgu civiltiesību institūtu.

Saistībā ar šīm mācību aktivitātēm vēlos uzsvērt vairākus ieguvumus. Pirmkārt, šādi semināri ir efektīvs veids, kā informēt tiesnešus, kuri izskata lietas pēc būtības, par aktuālo Senāta judikatūru, atklājot, kā tā iekļaujas attiecīgās tiesību nozares vai apakšnozares atziņu sistēmā, un plašāk pārrunājot šo judikatūras atziņu nozīmi. Otrkārt, šādi tiesnešu semināri sniedz departamentam ļoti vērtīgu atgriezenisko saiti – noskaidrojam, par kādām dažādu tiesību jautājumu niansēm vai judikatūras piemērošanas aspektiem ir radušies jautājumi mūsu kolēģiem pirmās un otrās instances tiesās, ko savukārt ņemam vērā turpmākajā judikatūras attīstībā. Treškārt, šādi semināri sekmē labāk pamatotu spriedumu taisīšanu un mazina procesuālo kļūdu daudzumu, kas ir ieguvums ne vien lietu dalībniekiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

Arī šogad plānojam lielu uzsvaru likt uz līdzdarbību šādu mācību semināru organizēšanā un to vadīšanā, tostarp jaunajā formātā – Tieslietu akadēmijas ietvaros. Jāatzīmē, ka senatore Zane Pētersone ne vien piedalījās tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programmas civiltiesību nozarē izstrādē nākamajiem gadiem, kas tika nodota Tieslietu akadēmijai, bet arī pārstāv Senātu Tieslietu akadēmijas konsultatīvajā padomē.

Tiesu dialogs – ar Satversmes tiesu

Tiesību sistēmas efektīvā funkcionēšanā liela nozīme ir Senāta un Satversmes tiesas dialogam.

Kā veiksmīgu piemēru var minēt lietu, kuras ietvaros Civillietu departaments 2023.gadā vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu jautājumā par to, kā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek noteikti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītnieku maksājumi par ūdens patēriņa starpību. Departamenta senatoru kolēģija bija secinājusi, ka attiecīgā Ministru kabineta noteikumu norma nesamērīgi ierobežo dzīvokļa īpašnieka pamattiesības uz īpašumu un neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam. 2024.gada nogalē šo Senāta secinājumu Satversmes tiesa apstiprināja, apstrīdēto tiesību normu atzīstot par neatbilstošu Satversmes 105.panta pirmajiem trim teikumiem un spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz atbildētāju konkrētajā civillietā un citām personām civillietās, kurās tiesvedība vēl nav noslēgusies.

Tiesu dialogs – ar Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu un ārvalstu tiesām

Nozīmīga loma mūsu tiesību sistēmas attīstībai ir Senāta dialogam ar Eiropas Savienības Tiesu. Turklāt šis dialogs ir svarīgs arī kontekstā ar aktuālo ģeopolitisko situāciju un atbilstošajiem sankciju regulējumiem.

2024.gadā Civillietu departamenta senatoru kolēģija ir vērsusies ar lūgumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar Padomes 2014.gada 17.marta Regulas (ES) Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, normu iztulkojumu. Dialogā ar pirmās un otrās instances tiesām esam secinājuši, ka Eiropas Savienības Tiesai uzdotie jautājumi jau šobrīd ir aktuāli ne tikai konkrētajā civillietā, bet arī citās izskatīšanā esošajās civillietās.

Vērtīgas atziņas tika iegūtas, departamenta priekšsēdētājam un senatorei Inesei Graudai novembrī Senāta delegācijas sastāvā tiekoties ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvjiem. Cita starpā tika pārrunātas Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras atziņas par tiesu nolēmumu motivāciju. Jautājums par to, kā nodrošināt iespējami pilnīgu un precīzu nolēmuma pamatošanu civillietās, saglabā pastāvīgu aktualitāti, un katrā ziņā nav mazāk nozīmīgs par lietu izskatīšanas termiņiem.

Kasācijas instances funkciju efektīvākai īstenošanai noderīgas atziņas tika gūtas arī dialogā ar citu Baltijas valstu augstāko tiesu tiesnešiem, kā arī ar Čehijas Augstākās tiesas tiesnešiem.

Minama arī departamenta priekšsēdētāja un vairāku departamenta pārstāvju tikšanās ar Polijas Augstākās tiesas tiesnesi Marcinu Krajevski (Marcin Krajewski), kurš Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla tiesnešu apmaiņas programmas ietvaros septembrī pieredzes apmaiņas vizītē bija ieradies Latvijā. Šādas tikšanās ne vien stiprina Senāta un citu valstu augstāko tiesu sadarbību, bet arī ļauj iegūt labāku izpratni par attiecīgo valstu tiesību sistēmu un aktuālo tiesību jautājumu iespējamiem risinājumiem, tostarp tiesu efektivitātes jomā.

Kā vēl viens veiksmīgas starptautiskās sadarbības piemērs jāmin Eiropas Preču zīmju tiesnešu tīkla ikgadējās sanāksmes rīkošana Latvijā, Augstākajā tiesā. Šo sanāksmi organizēja un ar ziņojumu par Latvijas aktuālāko preču zīmju lietu iepriekšējā gadā uzstājās senatore Zane Pētersone.

Sadarbība ar citiem departamentiem un Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu

Departamenta funkciju veiksmīgai īstenošanai nozīmīgs ir ne tikai dialogs ar citām tiesām, bet arī dialogs vai vēl precīzāk – cieša sadarbība – ar citiem Senāta departamentiem, kā arī pārējām Augstākās tiesas struktūrvienībām.

2024.gadā Civillietu departaments veiksmīgi sadarbojās gan ar Administratīvo lietu departamentu, gan Krimināllietu departamentu, kuri atsaucīgi reaģēja uz mūsu lūgumiem sniegt savu viedokli par tiesību jautājumiem, kas ir to kompetencē. Arī savā darbā kolēģu lūgumus sniegt viedokļus par dažādiem tiesību jautājumiem uztveram kā prioritārus. Cieša departamentu sadarbība palīdz nodrošināt tiesību vienotu piemērošanas praksi vienotajā Latvijas tiesību sistēmā.

Produktīva ir sadarbība ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu, kura ne tikai pastāvīgi nodrošina departamenta judikatūras kataloga papildināšanu, bet sniedz ievērojamu atbalstu lietu izspriešanā nozīmīgu tiesību jautājumu izpētē, kā arī tiesu prakses apkopošanā.

Judikatūras nolēmumu arhīvam senatori caurlūkojuši Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas piedāvātos 104 pārskata gadā pieņemtos nolēmumus. Piecās lietās publicēt nolēmumus Judikatūras nolēmumu arhīvā ir piedāvājuši paši departamenta senatori. Šobrīd departamenta senatoru sapulcē akceptēti publicēšanai 83 nolēmumi, no tiem 57 ar tēzēm un 26 tikai ar virsrakstiem. Civillietu departaments iknedēļas sapulcē regulāri atvēl laiku Judikatūras nolēmumu arhīvā publicēšanai piedāvāto nolēmumu apspriešanai. 57 Civillietu departamenta nolēmumi ir pievienoti Latvijas tiesību aktu portālā, departamenta atziņas pievienotas 96 likuma normām.

2024.gadā Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavoja apjomīgu tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse jautājumā par tiesāšanās izdevumiem”. Tāpat tiesību piemērotājiem noderīgs ir Latvijas Senāta prakses un līdz 1940.gadam publicēto tiesību doktrīnas atziņu apkopojums par tādu darījumu apstrīdēšanu, kas noslēgti kreditoriem par ļaunu jeb t.s. actio Pauliana.

Šogad viens no prioritāriem uzdevumiem ir sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu sagatavot tiesu prakses apkopojumu civillietās, kas izriet no dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām. Iepriekšējais šāds apkopojums ir publicēts 2016.gadā, un kopš tā laika departamenta judikatūra šīs kategorijas lietās ir būtiski attīstījusies.

Tāpat ir uzsākta Senāta atziņu apkopošana lietās par jaunatklātiem apstākļiem.

Vienā jautājumā pēc departamenta senatoru lūguma Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa īstenoja tiesu prakses apkopošanu (par trešās personas regulējumu), atsevišķos jautājumos pētīts regulējums un prakse, tai skaitā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas. Kopā šādu jautājumu 2024.gadā bija 27.

Līdzdarbība likumdošanas procesā

Ievērojot valsts varas dalīšanas principu, tiesu varai tomēr ir būtiski vērst izpildvaras un likumdevēja uzmanību uz nepilnībām normatīvajā regulējumā, kas atklājas tiesību piemērošanā, ja tas mazina personu likumīgo interešu aizsardzību. Nereti, pamatojoties uz tiesību piemērošanas praksē gūtajām atziņām, tiesu vara jau likumdošanas procesā var norādīt uz plānotā regulējuma acīmredzamiem trūkumiem, it īpaši attiecībā uz iespējamām problēmām tā piemērošanā nākotnē. Piemēram, vairākkārt esam secinājuši, ka, ieviešot jaunu normatīvu regulējumu, nepietiekama uzmanība tiek veltīta tā pārejas noteikumiem, kas vēlāk raisa neskaidrību par attiecīgo normu piemērošanu laikā. Tādēļ jau likumdošanas procesā vēršam uzmanību uz nepieciešamību šādus pārejas noteikumus rūpīgi apsvērt un vajadzības gadījumā izstrādāt.

2024.gadā Civillietu departaments savas kompetences ietvaros ir aktīvi līdzdarbojies vairākās likumdošanas iniciatīvās.

• Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

Iepriekšējā atskaites plēnumā norādījām, ka Civilprocesa likumā noteiktais regulējums saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav efektīvs un ka plānojam aicināt tiesību politikas veidotājus šo jautājumu normatīvi sakārtot.

Šis jautājums ir nozīmīgs visas tiesu sistēmas efektivitātes nodrošināšanai civillietu izskatīšanā, jo tiesas resursu izmantošana tādu parādu piedziņai, kur pēc būtības nav strīda nedz par lietas izspriešanai nozīmīgiem faktiem, nedz tiesību jautājumiem, ir nelietderīga. Arī ārvalstu prakse liecina, ka šādu parādu piedziņa notiek brīdinājuma kārtībā, motivējot parādniekus atzīt parādus, ja tiem nav objektīvu pamatu iebilst pret to esību, nevis izskatīt šādus strīdus laika un citu resursu ziņā ietilpīgā prasības tiesvedības kārtībā. Tomēr līdz šim Latvijā parādniekiem praksē nemaz nevajadzēja paust noteiktu attieksmi pret brīdinājumā norādīto kreditora prasījumu, bet pietika vienkārši izvairīties no brīdinājuma izsniegšanas, lai kreditora pieteikums par brīdinājuma izsniegšanu tiktu atstāts bez izskatīšanas. 2023.gadā šī iemesla dēļ bez izskatīšanas tika atstāti 55 332 pieteikumi, kas likumsakarīgi nozīmēja, ka savus prasījumus šajos gadījumos kreditori varēja īstenot, tikai ceļot prasību tiesā.

Uz šiem un citiem apsvērumiem norādījām Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā. Ministrija, ņemot vērā departamenta apsvērumus un darba grupas atbalstu, izstrādāja atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, un tie šobrīd jau tiek izskatīti Saeimā pirms likumprojekta otrā lasījuma.

• Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas kārtības pilnveidošana lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām

Departamenta nolēmumos identificējām normatīvā regulējuma nepilnību jeb robu, kad, izspriežot prasījumus par aizgādību un saskarsmi, būtiski atšķiras tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanas kārtība atkarībā no tā, vai šie prasījumi ir pieteikti reizē ar laulības šķiršanu vai bez laulības šķiršanas prasījuma. Proti, pirmajā gadījumā, kad tiek celta arī prasība par laulības šķiršanu, tiesa tiesāšanās izdevumus spriedumā sadala starp pusēm, ņemot vērā viņu mantisko stāvokli, taisnīguma un samērīguma principu, bet otrajā gadījumā, kad šāda prasība netiek celta, nav paredzēta atkāpe no vispārējā principa, ka tiesāšanās izdevumus pilnībā atlīdzina zaudējusī puse, kas šīs kategorijas lietās ne vienmēr nodrošina tiesāšanās izdevumu jautājuma taisnīgu noregulējumu.

Pamatojoties uz Senāta Civillietu departamenta identificētajiem normatīvā regulējuma trūkumiem un ņemot vērā Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā grozījumu izstrādei Civilprocesa likumā kopumā pausto atbalstu, tieslietu ministre šā gada 6.janvārī ir iesniegusi Saeimā atbilstošus priekšlikumus par grozījumu izdarīšanu Civilprocesa likumā, faktiski aicinot kodificēt Senāta judikatūru Civilprocesa likumā. Šie priekšlikumi atbalstīti Saeimas Juridiskās komisijas 15.janvāra sēdē.

• Pagaidu aizsardzība pret vardarbību

Arvien augstu aktualitāti saglabā jautājums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējuma efektivitātes paaugstināšanu. Arī Civillietu departaments aktīvi iesaistījās plānoto grozījumu apspriešanā.

Lai arī kopumā pozitīvi vērtējami šobrīd Saeimā iesniegtie Tieslietu ministrijas priekšlikumi Civilprocesa likumā grozīt esošo pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumu, Civillietu departaments vairākkārt ir norādījis, ka ar tiem netiks atrisināta konceptuālā problēma, kad vardarbības draudi saglabājas arī tad, kad starp cietušo un varmāku vairs nepastāv nekādi civiltiesiskie strīdi. Šādos gadījumos civilprocesuālie mehānismi cietušo aizsardzībai nav piemēroti, un šo mehānismu mākslīga pielāgošana šādām situācijām raisa jaunas attiecīgā regulējuma piemērošanas grūtības un riskus. Plānojam arī turpmāk vērst likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību rast pamatotāko, nevis izvēlēties šķietami ērtāko risinājumu.

• Amicus curiae institūta ietveršana Civilprocesa likumā

2024.gadā plašāk pētījām nepieciešamību civilprocesā ieviest pieaicinātās personas (amicus curiae) institūtu, kā arī padziļināti diskutējām par iespējamajiem šī jautājuma risinājumiem. Žurnālā „Jurista Vārds” tika arī publicēts departamenta padomnieces Viktorijas Soņecas raksts par amicus curia institūta nepieciešamību. Raksta mērķis ir aktualizēt plašāku diskusiju par konkrēto tiesību institūtu un iespējamajiem tā ieviešanas ieguvumiem.

Šogad plānojam pabeigt jautājuma izpēti un vērsties Tieslietu ministrijā ar priekšlikumiem šī tiesību institūta ietveršanai civilprocesuālajā regulējumā.

• Vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtības pilnveidošana

Līdzīgi plānojam šogad pabeigt izpēti par iespējām pilnveidot vienkāršotās procedūras lietu izskatīšanas kārtību, lai mazinātu risku, ka šīs kategorijas lietās veidojas atšķirīga tiesu prakse.

Kā jau minēju, šis jautājums ar daļu no pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem tika pārrunāts tiesu dialoga ietvaros. Šogad plānojam diskusijas pabeigt un ar atbilstošiem priekšlikumiem vērsties pie tiesību politikas veidotājiem.

Sabiedrības informēšana un izglītošana

Departamenta senatori un darbinieki ir aktīvi īstenojuši arī Augstākās tiesas stratēģijā noteikto prioritāti informēt un izglītot sabiedrību.

Kasācijas instances kompetence skaidrota un ieskats Senāta darbā sniegts divos Senāta videomateriālos, kas tika sagatavoti par senatora palīga un zinātniski analītiskā padomnieka amatiem. Departamentu šajos projektos pārstāvēja senatora palīdze Inese Vāverāne un padomnieks Rihards Gulbis. Ar šādiem videomateriāliem sabiedrība tiek ne vien informēta par Senāta darba specifiku, bet arī tiek veicināta jauniešu interese par darbu tiesu sistēmā.

Departamenta zinātniski analītiskā padomniece Viktorija Soņeca 2024.gadā organizēja divus žurnāla „Jurista Vārds” tematiskos numurus, kuri veltīti civiltiesību jautājumiem un kuros publicēti departamenta zinātniski analītiskā padomnieka Konstantīna Vaivoda un senatora palīdzes Zanes Skrastiņas raksti par aktuālo Senāta judikatūru darba lietās. 2024.gadā ar publikācijām par nozīmīgiem tiesību jautājumiem sabiedrību informējuši arī departamenta senatori un zinātniski analītiskais padomnieks Reinis Odiņš.

Ar priekšlasījumiem zinātniskajās konferencēs uzstājās senatori Kaspars Balodis, Erlens Kalniņš, Sanita Osipova, Zane Pētersone un Kristīne Zīle.

Senatore Sanita Osipova papildinājusi Nacionālo enciklopēdiju ar vairākiem šķirkļiem, viņa ir autore kopumā jau 35 šķirkļiem, kas veltīti dažādiem tiesību jautājumiem un jurisprudencē nozīmīgām personām. Savukārt senatore Kristīne Zīle sagatavojusi Nacionālās enciklopēdijas šķirkli par mantojuma tiesībām Latvijā.

Arī šogad plānojam aktīvi informēt sabiedrību par Senāta aktuālo judikatūru. Lai arī prioritāte ir tiesnešu semināru vadīšana, iespēju robežās semināru formā informēsim par aktuālo judikatūru arī citas tiesu varai piederīgās personas.

Līdzās informēšanai par Senāta judikatūru ir būtiski turpināt skaidrot sabiedrībai par prasībām, kuras likums nosaka attiecībā uz kasācijas sūdzībām. Arī 2024.gadā saglabājās salīdzinoši augsts to gadījumu īpatsvars, kad kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atteikta, proti, tie bija 82%. Tas nozīmē, ka 565 kasācijas sūdzībās senatoru kolēģijas nekonstatēja kasācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu. Daļā no šiem gadījumiem atteikuma iemesls ir kasācijas sūdzības iesniedzēja nepietiekama izpratne par kasācijas tiesvedības būtību un kasācijas tiesvedības ierosināšanas priekšnosacījumiem. Tādēļ ir svarīgi turpināt aktīvi informēt par šiem jautājumiem, tostarp vērst sabiedrības uzmanību uz Senāta izstrādātajām vadlīnijām kasācijas sūdzības sagatavošanai.

2. Atsevišķi nozīmīgi Civillietu departamenta nolēmumi 2024. gadā

Turpinājumā izcelšu atsevišķus nolēmumus un tiesību jautājumus, par kuriem Civillietu departaments pārskata gadā ir paudis judikatūras atziņas.

Darba tiesības

Pārskata gadā departaments ir taisījis vairākus judikatūras nozīmes nolēmumus darba tiesību jautājumos. Senātam šajās lietās bija jāatbild uz tādiem tiesību jautājumiem kā, piemēram:

1)    no kura brīža skaitāms termiņš darba devēja prasības par darba līguma izbeigšanu celšanai, ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam;

2)    vai Darba likuma 96.panta otrās un turpmāko daļu noteikumi ir piemērojami tādai vienošanās par apmācību, kurā norādīto profesionālās apmācības pasākumu rezultātā darbinieks apgūst zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas citai profesijai (amatam), nevis darbinieka esošajai profesijai (amatam);

3)    vai darbiniekam ir tiesības uz atlaišanas pabalstu, ja darba tiesiskās attiecības izbeigtas ar tiesas spriedumu pēc darba devēja iniciatīvas;

4)    vai darbiniekam ir tiesības prasīt no darba devēja likumiskos nokavējuma procentus.

Ar atbilstošo Senāta Civillietu departamenta nolēmumu pārskatu var iepazīties departamenta zinātniski analītiskā padomnieka Konstantīna Vaivoda un senatora palīdzes Zanes Skrastiņas rakstā „Aktuālie Senāta 2024.gada nolēmumi darba lietās”, kas publicēts žurnāla „Jurista Vārds” 10.decembra numurā.

Maksātnespējas jautājumi

Ar Senāta 2024.gada 13.jūnija lēmumu lietā Nr.SPC-3/2024, kas tika ierosināta, pamatojoties uz ģenerālprokurora protestu, Senāts atzina, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā parādniekam kreditoru prasījumu apmierināšanai no personas saņemtās invaliditātes pensijas ir jānovirza viena trešā daļa no starpības starp faktiski saņemto invaliditātes pensiju un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi. Rajona tiesas spriedumā tiesa kļūdaini bija atzinusi, ka parādniekam kreditoru prasījumu apmierināšanai jānovirza viena trešā daļa no visas saņemtās invaliditātes pensijas summas, nevis no starpības starp faktiski saņemto invaliditātes pensiju un invaliditātes pensijas aprēķina bāzi.

Senāts norādīja, ka viens no mērķiem invaliditātes pensijas aprēķina bāzes, kas piesaistīta sociālās palīdzības sistēmā ieviestajam minimālo ienākumu sliekšņu institūtam, ir garantēt personai, kura veselības stāvokļa dēļ nevar pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū, ienākumu atvietojumu minimālā apmērā.

Nepieciešamība noteikt minimāli garantējamo ienākumu atvietojumu invaliditātes pensijas saņēmējam citstarp ir saistīta ar valsts pienākumu izveidot tādu sociālās drošības sistēmu, kas nodrošina cilvēka cieņas aizsardzību, sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Šādos apstākļos kreditoru prasījumu apmierināšanai novirzāmās ienākumu daļas aprēķināšana fiziskās personas maksātnespējas procesā, ietverot minētajā ienākumu daļā arī invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, būtu pretrunā minētajiem invaliditātes pensijas aprēķina bāzes un minimālo ienākumu sliekšņu mērķiem.

Datubāzes īpašo (sui generis) tiesību aizsardzība

Senāta Civillietu departaments 2024.gada 4.jūnijā kasācijas kārtībā izskatīja lietu, kurā darba sludinājumu portāla www.cv.lv turētāja bija cēlusi prasību pret darba sludinājuma meklēšanas tīmekļvietnes www.kurdarbs.lv turētāju par datubāzes veidotāja tiesību pārkāpumu.

Prasītāja cēla prasību tiesā, jo uzskatīja, ka atbildētāja savā tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv neatļauti nodrošina piekļuvi prasītājas darba sludinājumu datubāzei. Meklējot darba sludinājumus atbildētājas tīmekļvietnē, tās lietotājiem tika sniegta noteikta veida informācija par prasītājas tīmekļvietnē publiskotajiem darba sludinājumiem un nodrošināta saite uz attiecīgo sludinājumu prasītājas interneta portālā. Tādējādi darba meklētājiem, kas izmantoja tīmekļvietnē www.kurdarbs.lv pieejamo specializēto meklētāju, nebija jāapmeklē prasītājas tīmekļvietnes sākumlapa un jāizmanto tās meklētājs.

Lai sniegtu atbildes uz šajā lietā risināmiem tiesību jautājumiem, Rīgas apgabaltiesa bija vērsusies ar pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 11.marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību normu iztulkojumu.

Jāuzsver, ka Eiropas Savienības Tiesas taisītais spriedums raisīja lielu interesi intelektuālā īpašuma tiesību speciālistu vidū visā Eiropas Savienībā, kas likumsakarīgi arī radīja interesi par apgabaltiesas un Senāta spriedumu.

Senāts norādīja, ka īpaša veida (sui generis) tiesības ir tādas datubāzes veidotājam, kurš datubāzes izveidošanā (satura iegūšanā), pārbaudē vai noformēšanā ir izdarījis būtisku kvalitatīvu vai kvantitatīvu ieguldījumu.

Pirmkārt, Senāts, ņemot vērā arī Eiropas Savienības Tiesas atziņas šajā lietā, izskaidroja, kādi ieguldījumi jāņem vērā, nodibinot, vai datubāze ir aizsargājama. Tāpat Senāts norādīja, ka ieguldījumiem jābūt būtiskiem, bet nepieciešamo ieguldījumu apjomu nevar noteikt pārmērīgi augstu.

Otrkārt, datubāzes veidotājs ir tiesīgs aizliegt datubāzes satura vai būtiskas kvalitatīvi vai kvantitatīvi novērtējamas tā daļas iegūšanu vai atkārtotu izmantošanu tikai tad, ja šo darbību rezultātā datubāzes veidotājam tiek liegti ienākumi, kas tam ļautu atgūt datubāzes izveidē izdarītos ieguldījumus. Ne ikkatra negatīva ietekme, ko specializētās meklētājprogrammas darbība rada attiecībā uz datubāzes veidotāja ienākumiem, ir pamats aizliegt šādas meklētājprogrammas darbību. Tiesai jānovērtē šāda ietekme, ja tāda ir, un tā jāsamēro ar lietotāju un datubāzu veidotāju konkurentu likumīgajām interesēm, ko apgabaltiesa bija izdarījusi.

Lai arī Senāts atzina atsevišķus trūkumus apgabaltiesas spriedumā, tie nebija noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas, tāpēc apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība bija noraidīta, tika atstāts negrozīts.

Atbildība par paaugstinātas bīstamības avota nodarīto kaitējumu

Ar Senāta 2024.gada 11.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-13/2024 tika attīstīta judikatūra jautājumā par atbildību par zaudējumiem, kas nodarīti ar būvniecību.

Šajā spriedumā Senāts atzina, ka, ja konkrētā būvniecība ir juridiski kvalificējama kā paaugstinātas bīstamības avots, Civillikuma 2347.panta otrajā daļā paredzētās stingrās atbildības subjekts atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem var būt būvprojekta izstrādātājs vai būvdarbu veicējs, nevis būvniecības ierosinātājs, ja vien viņš pats vienlaikus nav būvdarbu veicējs (būvētājs) vai būvprojekta izstrādātājs.

Vienlaikus Senāts norādīja, ka atbilstoši Civillikuma 1089.pantam zemes īpašniekam nav tiesības celt uz tās tādas ietaises, no kurām varētu sagrūt kaimiņam piederoša būve vai celties tai kāds cits bojājums. Iztulkojot šo normu, Senāts norādīja, ka zemes īpašnieka prettiesiska rīcība attiecībā uz tajā paredzētā pienākuma izpildi var izpausties ne vien kā normatīvajā aktā paredzētas prasības pārkāpšana, bet arī kā tādas darbības veikšana, kuru krietns un rūpīgs saimnieks neveiktu, vai tādu drošības pasākumu neveikšana, kādus veiktu krietns un rūpīgs saimnieks, lai konkrēto būvdarbu rezultātā nesagrūtu vai kā citādi netiktu bojāta kaimiņam piederoša būve. Izvērtējot nekustamā īpašuma īpašnieka kā būvniecības ierosinātāja atbildību par viņa izvēlēto uzņēmēju radīto kaitējumu (sk. Civillikuma 1782.pantu), jānoskaidro, vai būvniecības ierosinātājs ir pieļāvis kļūdu šo citu būvniecības procesa dalībnieku izvēlē.

Būtiski procesuālie jautājumi

Pārskata gadā Senāts risināja vairākus būtiskus procesuālos jautājumus. Turpmāk izcelšu tikai dažus no nolēmumiem, kuros šādi jautājumi risināti.

• Prasības pieteikuma iztulkošana

Senāts vairākos spriedumos ir skaidrojis, kā iztulkojams prasības pieteikums, nosakot prasības pamatu un prasības priekšmetu.

2024.gada 11.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-13/2024 Senāts atzina, ka tiesai ir patstāvīgi jākvalificē prasības pamats un jānosaka, kuras tiesību normas piemērojamas strīda izšķiršanai, un šo tiesas pienākumu neietekmē nedz tas, kā prasītājs nosaucis savu prasību, nedz arī tas, uz kādām tiesību normām prasītājs atsaucies. Minētais izriet no principa jura novit curia, kuram atbilstoši tiesai pašai jāzina likums neatkarīgi no tā, uz kādu likuma normu ir vai nav norādījušas strīda puses.

Savukārt 2024.gada 8.maija spriedumā lietā Nr.SKC-176/2024 Senāts atzina, ka prasības priekšmets nosakāms nevis tikai pēc prasības pieteikuma lūgumu daļā izteiktā prasījuma, bet gan pēc visa prasības pieteikuma satura, novērtējot celtās prasības būtību. Proti, prasītāja izteiktie prasījumi iztulkojami kopsakarā ar prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, norādēm par aizskartajām tiesībām un vēlamo tiesiskās aizsardzības līdzekli.

• Tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus

Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 2024.gada 13.jūnijā taisīja spriedumu lietā Nr.SKC-53/2024, kurā izvērtēja jautājumu, no kādas summas prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus – no visas piedzītās summas vai no pamatparāda.

Senāts pilnībā uzturēja Civillietu departamenta senatoru 2021.gada 15.decembra kopsapulcē izteiktās atziņas un skaidroja, ka Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā paredzētais tiesas pienākums, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, rezolutīvajā daļā noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus kalpo vairākiem mērķiem – pirmkārt, mērķim novērst negatīvās sekas kreditoram, kuram šādā gadījumā būs liegta iespēja piedzīto naudas summu lietot, otrkārt, mērķim motivēt parādnieku labprātīgi un iespējami drīzākā laikā izpildīt likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu.

Kreditoram ir leģitīma interese saņemt atlīdzību ne vien par tāda sava kapitāla lietošanu, kuru veido pamatparāds, bet arī par jebkādu citu finanšu līdzekļu lietošanu, kas kreditoram, pamatojoties uz tiesas konstatētajām saistībām un tiesas noteikto tiesāšanās izdevumu atlīdzinājumu, pienākas no parādnieka. Leģitīma ir arī kreditora interese saņemt no parādnieka sprieduma pilnīgu izpildījumu labprātīgi un iespējami ātri. Norādītajā tiesību normā noteikto procentu attiecināšana uz visiem sprieduma rezolutīvajā daļā piespriestajiem maksājumiem vienlaikus kalpo arī publiski tiesiskajam mērķim nodrošināt sprieduma izpildi un atturēt ikvienu sabiedrības locekli no likumīgā spēkā esoša sprieduma nepildīšanas.

Minētie mērķi nav atkarīgi no tiesas noteikto maksājumu tiesiskā pamata, tāpēc pusei, kuras labā tiesa attiecīgo naudas summu piedzinusi, procenti pienākas ne vien par pamatparādu, bet arī par visiem citiem piespriestajiem maksājumiem, kuru samaksa nav veikta sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.

• Pagaidu aizsardzības piemērošanas priekšnoteikumi

Senāts 2024.gada 9.septembra lēmumā lietā Nr.SKC-660/2024 skaidroja, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 137.panta otrajai daļai pagaidu aizsardzību var piemērot mantiska vai nemantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek aizskartas vai līdz nolēmuma spēkā stāšanās brīdim varētu tikt aizskartas, un ja pagaidu aizsardzības piemērošana nepieciešama iespējama būtiska kaitējuma novēršanai.

Būtiska kaitējuma esība vai tā iestāšanās ticama iespējamība jāpamato un šajā procesa stadijā ar saprātīgi iespējamiem pierādījumiem jāpierāda prasītājam. Prasītāja pienākums pieteikumā norādīt apstākļus, kas apliecina pagaidu aizsardzības piemērošanas nepieciešamību iespējama būtiska kaitējuma novēršanai, ir izpildāms neatkarīgi no tā, vai prasība ir celta par kaitējuma atlīdzināšanu. Citiem vārdiem, pagaidu aizsardzības pieteikumā norādītie apstākļi būtiska kaitējuma pamatošanai var nesakrist ar prasības pamata apstākļiem. Attiecīgi tas, ka prasītājs pieteikumā par pagaidu aizsardzību ir norādījis uz apstākļiem, kas liecina par būtiska kaitējuma nodarīšanu vai tā iestāšanās risku, bet prasību par kaitējuma atlīdzības piedziņu nav cēlis, pats par sevi neļauj izdarīt secinājumu, ka pieteikums par pagaidu aizsardzības piemērošanu pārsniedz prasības priekšmeta robežas un tādēļ būtu noraidāms. Ir jāvērtē, vai prasības procesuālais (tiesiskās aizsardzības) mērķis sakrīt ar pieteikuma par pagaidu aizsardzības piemērošanu mērķi.

• Pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanas pamats un mērķis

Ar 2024.gada lēmumu lietā Nr.SKC-[F]/2024 Senāts pirmo reizi vērtēja virkni būtisku procesuālo tiesību jautājumu saistībā ar pagaidu aizsardzības pret vardarbību piemērošanu.

Senāts atzina, ka tiesa vai tiesnesis pēc pieteicēja motivēta pieteikuma var piemērot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka pret personu ir bijusi vērsta vai tiek vērsta vardarbība vai vardarbības draudi un personai tiks nodarīts kaitējums gadījumā, ja pagaidu aizsardzība netiks piemērota. Citiem vārdiem, tiesnesim vai tiesai katras konkrētās lietas apstākļos jānovērtē, cik ticams ir risks, ka persona cieš vai cietīs no vardarbības, kad ir nepieciešama nekavējoša tiesas aizsardzība, tostarp jāvērtē vardarbības veids, konkrētu vardarbības epizožu raksturs un iespējamais apdraudējums.

Senāts arī skaidroja, ka pagaidu aizsardzības pret vardarbību mērķis ir nodrošināt efektīvu tiesas aizsardzību situācijā, kad apstākļi prasa steidzamu risinājumu vardarbības apdraudējuma novēršanai.

Senāts atzina, ka tiesnesim vai tiesai, lemjot par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem, piemērojamie līdzekļi jāsamēro ar tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu, proti, ar vardarbības apdraudējuma raksturu, tostarp tā veidu un nopietnības pakāpi.

Cietušo aizsardzībai nozīmīga ir Senāta atziņa, ka, izskatot personas, pret kuru piemēroti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu atcelšanu, tiesai jāpārbauda, vai atcelšanas pieteikuma izskatīšanas laikā ir pamats piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekļu saglabāšanai, proti, to turpmākai piemērošanai.

Vienlaikus Senāts arī norādīja, ka tas apstāklis, ka lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību var pamatot ar lietas dalībnieka paskaidrojumu, kura patiesumu šī persona apliecinājusi ar savu parakstu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nenozīmē, ka tiesa vai tiesnesis var atteikties vērtēt citus pierādījumus.

Noslēgums

Noslēgumā vēlos izteikt pateicību visiem departamenta senatoriem, kuru ieguldījums departamenta darbības mērķu sasniegšanā ir izšķirīgs faktors, kas ļāvis sasniegt augstos darba efektivitātes rādītājus. Tāpat vēlos pateikties departamenta darbiniekiem, kuri ik dienu sniedz būtisku atbalstu senatoriem un palīdz nodrošināt mūsu nolēmumu teicamu kvalitāti. Vēlos pateikties arī visiem pārējiem kolēģiem par lielisku sadarbību un komandas darbu.