Valsts atbalsta tiesības: sadarbības rīki ar Eiropas Komisiju

Konference, kas bija paredzēta tiesnešiem, prokuroriem un tiesu darbiniekiem, bija Briseles Vrijes Universitātes projekta „SUNAJUST” noslēdzošais pasākums. Projekts īstenots sadarbībā ar Eiropas Komisiju.

Konference programma bija veidota no divām daļām.

Pirmā konferences daļa norisinājās Eiropas Savienības Tiesā (EST), kur bija iespēja apmeklēt tiesas sēdi lietā C-678/23 (Spitalul Clinic). Šajā lietā risināmais tiesību jautājums bija sociālo tiesību jomā, proti, darba vietas atzīšana par tādu, kurā darbs ir saistīts ar īpašu risku, un tādējādi darba devēja pienākumu samaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksu starpību. Lai arī šī lieta nebija saistīta ar valsts atbalsta jautājumiem, organizatoru mērķis bija konferences dalībniekiem dot iespēju gūt priekšstatu, kā EST praktiski notiek prejudiciālo jautājumu izskatīšana tiesas sēdē, jo jāņem vērā, ka valsts atbalsta tiesības primāri izriet no LESD 107.–108.panta. Pirms tiesas sēdes ievadvārdus teica EST ģenerāladvokāts, Londonas King’s koledžas profesors Andrea Biondi, kura specializācijas joma ir valsts atbalsta tiesības. Savā uzrunā viņš uzsvēra prejudiciālo jautājumu lielo nozīmi valsts atbalsta tiesību attīstībā.

Konferences otrajā daļā, kas norisinājās ārpus EST telpām, notika divas paneļdiskusijas. Pirmajā paneļdiskusijā ar priekšlasījumiem uzstājās Hellenic State Aid Institute priekšsēdētājs un Atēnas Universitātes profesors Antonis Metaxas, Māstrihtas Universitātes profesors Phedon Nicolaides, finanšu konsultāciju uzņēmuma Oxera Consulting (Brisele) partnere Nicole Robins un juridisko konsultāciju uzņēmuma Houthoff (Nīderlande) advokāte Greetje van Heezik. Runātāji galvenokārt akcentēja nacionālo tiesnešu lomu, piemērojot ES tiesības valsts atbalsta jomā, kā arī par tiesiskajiem aizsardzības līdzekļiem zaudējumu atlīdzināšanas lietās.

Profesors Antonis Metaxas savā priekšlasījumā vairāk pieskārās jautājumam par nelikumīga valsts atbalsta atgūšanu. Viņš atsaucās uz vairākiem EST spriedumiem, piemēram, C-6/90 un C-9/90, C-46/93 un C-48/93, C-586/18, C-199/06, C-576/18, C-363/16, C-405/16P, C-284/12, C-119/05.

Savukārt profesors Phedon Nicolaides savā priekšlasījumā pieskārās šādiem četriem tematiem: (a) zaudējumu atlīdzinājums, kas nav valsts atbalsts (C-106/87, C-164/15P, C-238/20); (b) atlīdzinājums par zaudējumiem, ko cietuši nelikumīga vai nesaderīga valsts atbalsta saņēmēju konkurenti (C-385/18, C-387/17, C-284/12, C-387/17, C-700/22); (c) atlīdzinājums par zaudējumiem, kas radušies nelikumīga vai nesaderīga valsts atbalsta atmaksas rezultātā (C-148/04, C-672/13, C-349/17, C-630/11P, C-702/20); un (d) atlīdzinājums, ko piešķīrušas šķīrējtiesas investoriem, pamatojoties uz divpusējiem ieguldījumu līgumiem (C-284/16, C-638/19P, C-516/22), kas pēc būtības ir nepaziņots (nelikumīgs) valsts atbalsts.

Turpinājumā Nicole Robins pieskārās tieši jautājumam par nelikumīgu valsts atbalstu un zaudējumu atlīdzības prasībām no ekonomikas perspektīvas. Vispirms viņa ieskicēja metodoloģiju nelikumīga valsts atbalsta radīto zaudējumu noteikšanai, pēc tam pievērsās arī konkrētam prakses piemēram (Corsica Ferries). Viņa norādīja, ka, lai gan dalībnieki, kurus skārusi nelikumīga un nesaderīga valsts atbalsta piešķiršana, var prasīt zaudējumu atlīdzību, tomēr viņas praksē ir bijušas tikai nedaudzas šādas veiksmīgas lietas.

Greetje van Heezik dalījās pieredzē par zaudējumu atlīdzības lietām Nīderlandē.

Konferences otrajā paneļdiskusijā ar priekšlasījumiem uzstājās Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta (DG Competition) pārstāvji Diana Calciu, Borja Alcaraz Riano un Leonardo Armati, kā arī EFTA tiesas pārstāvis Olafur Einarsson.

Šīs paneļdiskusijas fokusā bija jautājums par sadarbības rīkiem ar EK, kas pieejami nacionālajām tiesām. Tāpat tika aplūkoti atsevišķi prakses piemēri, kā arī sniegts ieskats EFTA tiesas pieredzē.

Vispirms EK Konkurences ģenerāldirektorāta pārstāvji atgādināja par trim sadarbības rīkiem, kas noteikti Padomes Regulas 2015/1589 29.pantā un pieejami dalībvalstu tiesām: (1) lūgumu EK sniegt informāciju, (2) lūgumu EK sniegt atzinumu, (3) EK iesaistīšanu lietā kā amicus curiae. Tika izskaidrots katra šī sadarbības rīka mērķis, process un izmantošana. Vienlaikus tika atgādināts, ka lūgumu EK var izteikt dalībvalstu nacionālajā valodā vienkāršas vēstules formā, nosūtot to uz e-pasta adresi comp-amicus-state-aid@ec.europa.eu. Kā pozitīvs tika minēts Latvijas piemērs – Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada lūgums EK sniegt atzinumu lietā par tarifu kompensācijas izmaiņām, kas attiecas uz hidroelektroenerģijas ražotājiem jeb t.s. „mazajiem HES” (EST lieta C-702/20). Interesanti, ka saskaņā ar statistiku 67% gadījumu EK kā amicus curiae ir iesaistīta civillietās, bet pārējos 33% – administratīvajās lietās.

Paneļdiskusijas turpinājumā EFTA tiesas pārstāvis Olafur Einarsson savā prezentācijā pieskārās Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) līgumam, no kura izriet paralēlais valsts atbalsta režīms (EEZ līguma 61.pants atbilst LESD 107.pantam). Viņš uzsvēra, ka EEZ līguma ietvaros Norvēģija ir lielākais atbalsta piešķīrējs, kuras atbalsts 2022.gadā veidoja 6,9 miljonus euro. Prezentācijā viņš ieskicēja arī šīs tiesas judikatūru.