Ieguldījums likumdošanas kvalitātes veicināšanā

Semināra nolūkiem katrai ACA-Europe dalībniecei vajadzēja aizpildīt organizatoru sagatavotu jautājumu anketu. Sniegtā informācija tika apkopota vispārējā ziņojumā, kas prezentēts semināra laikā.

Semināra mērķis bija analizēt Valsts padomju un Augstāko Administratīvo tiesu ieguldījumu tiesiskā regulējuma kvalitātes uzlabošanā, sniedzot ex ante vai ex post tiesiskā regulējuma novērtējumu.

Semināru atklāja Nīderlandes Valsts padomes viceprezidents un Beļģijas Valsts padomes pirmais prezidents.

Diskusijas notika trīs sesijās, no kurām pirmās divas bija veltītas neatkarīgo institūciju, kuras īsteno vispārēju likumdevēja padomdevēja funkciju, darbībai, kā arī tiesiskā regulējuma konstitucionalitātes ex ante izvērtējumam. Lielākoties diskusijas notika par to dalībvalstu pieredzi, kurās darbojas Valsts padomes. Savukārt noslēdzošā sesija bija veltīta tiesas dialogam ar likumdevēju. Seminārā detalizēti tika analizēti kā galvenie vispārējā ziņojuma secinājumi un kopējās tendences, tā arī atsevišķu valstu prakses piemēri. Lai arī pirmšķietami neatkarīga likumdevēja padomdevēja funkcija ir raksturīga Valsts padomēm, diskusijas laikā izskanēja arī atsevišķi aspekti, kādos Augstākās Administratīvās tiesas var iesaistīties iespējamo likumdošanas iniciatīvu pilnveidē. Tika minēta gan konsultēšanās (kā formāla, tā neformāla) ar Augstākajām Administratīvajām tiesām likumdošanas iniciatīvu izstrādes laikā, tā arī Augstāko Administratīvo tiesu pārstāvju iesaiste darba grupās, kurās notiek attiecīgo iniciatīvu sagatavošana.

Atsevišķas dalībvalstis vērsa uzmanību, ka šajā kontekstā vērā ņemama un analizējama arī Tieslietu padomes loma, jo atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām likumdevējam ir konsultēšanās pienākums ar Tieslietu padomi par tiesisko regulējumu, kas skar tiesu varu.

Tiesu dialogs ar likumdevēju vispārēji tika aplūkots kā efektīvs un nepieciešams instruments tiesiskā regulējuma kvalitātes uzlabošanai, jo tieši tiesas vislabāk var pamanīt nepilnības un pievērst likumdevēja uzmanību tām. Vienlaikus nereti tiesas, konstatējot problēmas, savos nolēmumos tās faktiski jau atrisina, un likumdevējs var vienkārši akceptēt tiesu atrasto risinājumu.

Tiesu konstatētās tiesiskā regulējuma nepilnības atspoguļo tiesu nolēmumi, kuros attiecīgais tiesiskais regulējums tiek piemērots. Taču papildus tam efektīvi ir izmantot arī citas dialoga ar likumdevēju formas. Kā labi un piemēroti instrumenti šim nolūkam tika izcelti ikgadējie tiesu darba ziņojumi, kur var pievērst uzmanību konstatētajām problēmām, kā arī tieša formāla vai neformāla saziņa ar likumdevēju. Šajā ziņā uzmanību guva arī Latvijas prakse, kad tiesa izmanto tiesības pieņemt blakus lēmumu, lai vērstu uzmanību uz konstatētajām tiesiskā regulējuma nepilnībām.

Seminārā tika uzsvērts tiesu pienākums sniegt savu ieguldījumu tiesiskā regulējuma kvalitātei, iedarbīgumam un efektivitātei, kā arī reaģēt ne vien uz juridiskās tehnikas, bet arī regulējuma saturiskām un strukturālām nepilnībām. Valsts varas dalīšanas princips tika izcelts kā ietvars, kas nosaka tiesu un likumdevēja dialoga norisi. Šajā ziņā kā būtisks ieguldījums demokrātiskas tiesiskas valsts sekmīgumam tika izcelta dažādu varas atzaru sadarbība un pieredzes apmaiņa.