Jaunākās tendences un tiesu prakse par intelektuālā īpašuma pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

Seminārs bija veidots kā speciālas mācības intelektuālā īpašuma tiesību tiesnešiem un prokuroriem par jaunākajām tendencēm un tiesu praksi intelektuālā īpašuma pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu jomā, proti, par Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (IPRED) 9. un 11.pantu.

Seminārs norisinājās lekciju un grupu darba formā.

Vispirms dalībnieki tika iepazīstināti ar atsevišķiem jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā:

1) 2025.gada 5.marta spriedums lietā C-575/23 ONB and Others, kurā Tiesa nosprieda, ka ar administratīvo tiesību civildienesta noteikumiem nodarbinātu izpildītāju blakustiesību attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti, izpildītājiem pildot savus darba pienākumus, nodošana izmantošanai darba devējam ar normatīvu aktu bez izpildītāju iepriekšējas piekrišanas neatbilst taisnīgas atlīdzības principam;

2) 2025.gada 25.februāra spriedums lietā C-339/22 BSH Hausgeräte, kurā Tiesa nosprieda, ka atbildētāja domicila dalībvalsts tiesai, kurā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra Regulas (ES) Nr.1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 4.panta 1.punktu ir celta prasība par citā dalībvalstī piešķirta patenta pārkāpumu, joprojām ir jurisdikcija izskatīt minēto prasību gadījumā, ja saistībā ar šo prasību atbildētājs izvirza iebildi par patenta spēkā esību, savukārt izņēmuma jurisdikcija, lai lemtu par spēkā esību, ir citas dalībvalsts tiesām.

Tika arī runāts par ģenerāladvokātu secinājumiem lietās C-76/24 Tradeinn Retail Services S.L., C-182/24 SACD and Others un apvienotajās lietās C-580/23 Mio un C-795/23 konektra. Šīs lietas pēc būtības turpinās risināt jautājumus par autortiesībām dizaina darbos (darbu oriģinalitātes kritēriju), par ko Eiropas Savienības Tiesa jau ir izteikusies Cofemel un Brompton lietās (EST 2019.gada 12.septembra spriedums lietā C-683/17 Cofemel, 2020.gada 11.jūnija spriedums lietā C-833/18 Brompton Bicycle).

Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis pastāstīja par Spānijas Augstākās tiesas 2025.gada 26.februāra spriedumu lietā Nr.310/25 saistībā ar jurisdikcijas jautājumiem.

Ievadsesijā tika sniegts Direktīvas 2004/48/EK 9. un 11.panta vispārīgs apskats.

Pirmā sesija bija veltīta pagaidu pienākumrīkojumiem, kustamās mantas apķīlāšanai un tiesībām uz informāciju, apskatot gan teoriju, gan praksi. Citstarp tika runāts par pienākumrīkojumiem pret starpniekiem un Direktīvas 2004/48/EK mijiedarbību ar Direktīvu 2011/29/EK šajā jautājumā.

Vācijas tiesnesis pastāstīja par īpatnībām Vācijas tiesu praksē, no kurām interesantākās ir šādas. Pirmkārt, saskaņā ar Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas atziņām par pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem nevar lemt, nepaziņojot par to abām pusēm. Izņēmumi tiek pieļauti ļoti retos gadījumos. Tomēr atbildētājam var paziņot par sēdi tikai dažas stundas pirms tās. Otrkārt, ja tiesa apmierina prasītāja pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, tad prasītājam ir jārīkojas, lai šis lēmums tiktu izpildīts. Pretējā gadījumā tas zaudēs spēku.

Otrā sesija bija par dinamiskajiem tīmekļvietņu bloķēšanas pienākumrīkojumiem. Pārstāvis no Eiropas Komisijas runāja par aktualitātēm nacionālajā un Eiropas Savienības Tiesas līmenī, norādot, ka pēc EST lietas C-18/18 Glawischnig-Piesczek joprojām tiek diskutēts par to, ko saprast ar līdzīgu pārkāpumu.

Pēc tam Īrijas un Zviedrijas tiesneši iepazīstināja ar savas valsts praksi. Interesanta uzstāšanās bija Lietuvas Radio un televīzijas komisijas pārstāvim Andriusam Katinas (Andrius Katinas), kurš iepazīstināja ar pienākumrīkojumiem un citiem efektīviem līdzekļiem, kurus šī iestāde var piemērot, fokusējoties uz sporta pārraižu tiešās translācijas gadījumiem. Viņa ieskatā ļoti efektīvs līdzeklis ir dzēšana no Google meklētāja.

Trešajā sesijā bija grupu darbs, kurā dalībnieki četrās grupās risināja reālus kāzusus, par kuriem ir bijušas dalībvalstu tiesu lietas.

Ceturtajā sesijā tika runāts par Direktīvas 2004/48/EK un citu tiesību aktu mijiedarbību, kā arī Digitālo pakalpojumu aktā (Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK) paredzētajiem pienākumrīkojumiem.

Piektā sesija bija par intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu piemērošanu gadatirgos un izstādēs. Barselonas tiesnesis iepazīstināja ar speciālu ātras rīcības protokolu šajā tiesā. Lēmums tiek pieņemts 24–48 stundu laikā. Francijas tiesnesis dalījās ar savas valsts pieredzi šāda rakstura lietās: Francijā nav speciāla protokola, bet piemēro intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības vispārīgo regulējumu, kas nepieciešamības gadījumā ļauj panākt ātru risinājumu.

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESNEŠU TĪKLA PASĀKUMI

Kā Latvijas pārstāve Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas padomju Kvalitātes nodrošināšanas un tiesību prakses tiesnešu tīklā–darba grupā (The Judges Quality Assurance and Legal Practice Panel (J-QALPP)) un Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīklā (The Network of IP Judges on Mediation) senatore piedalījās Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīkla sanāksmē – Tiesu prakses seminārā un J-QALPP sanāksmē.

Šajos pasākumos piedalījās tiesneši no gandrīz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī EUIPO Apelācijas padomju priekšsēdētājs Svens Stūrmans (Sven Stürmann) un atsevišķu padomju priekšsēdētāji, locekļi un citi darbinieki, EUIPO Mediācijas centra direktore Karīna Kūla (Karin Kuhl) un vairāki citi šī dienesta darbinieki. Latviju pārstāvēja arī Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Inga Krigena-Jurkāne.

Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīkla sanāksmē EUIPO Mediācijas centra direktore Karīna Kūla pastāstīja par šī centra aktualitātēm. 2025.gada pirmajos četros mēnešos notikušas jau 22 mediācijas. 2024.gadā kopā bija 60, un paredzams, ka šogad būs vairāk. Centrs centīsies saīsināt mediācijas sagatavošanas fāzi, kas šobrīd ir seši līdz septiņi mēneši līdz brīdim, kad puses tiekas, kas gan pušu, gan sanāksmes dalībnieku ieskatā ir pārāk ilgs laiks.

EUIPO Apelācijas padomju priekšsēdētājs Svens Stūrmans atbildēja uz dažādiem jautājumiem, tostarp par nākotnes plāniem sadarbībai ar nacionālajām preču zīmju reģistrācijas iestādēm, EUIPO nodrošinātā mediācijas procesa niansēm un mediatoriem. Tostarp viņš informēja, ka pirmais solis ir nodrošināt mediācijas efektīvu darbību pašā EUIPO – visās stadijās, pēc tam – nacionālajās reģistrācijas iestādēs, vēl pēc tam varētu runāt par mediācijas efektīvāku darbību specializētajās intelektuālā īpašuma tiesās. Centrs šobrīd piedāvā pusēm tikai EUIPO mediatorus, lai EUIPO varētu mediatorus uzraudzīt, pastāvīgi apmācīt un tādējādi nodrošināt sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

Tiesu prakses seminārā tika aplūkota EUIPO Apelācijas padomju un nacionālo valstu (šoreiz Vācijas) jaunākā tiesu prakse par absolūtajiem un relatīvajiem preču zīmju nereģistrēšanas un reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu pamatiem.

Attiecībā uz absolūtajiem pamatiem citstarp tika runāts par tādām EUIPO Apelācijas padomju lietām kā R 2060/2024-5 (slogans You wish (nav atšķirtspējas)), R 579/2024-2 (figurālā zīme Tirol (nav atšķirtspējas)), R 740/2024-4 (kustību zīme (nav atšķirtspējas)), R 932/2024-2 (figurāla zīme Banditi Curva Sud Milano (jautājums par to, vai zīme ir pretrunā vispārpieņemtajiem morāles principiem)). Attiecībā uz relatīvajiem pamatiem tika runāts par lietām R 1811/2021-4, R 1617/2024-2, R 1858/2024-1 un R 1541/2023-2.

Pēc tam notika darbs grupās attiecībā par personas seju kā preču zīmju reģistrāciju, turpinot jau iepriekšējā reizē uzsākto diskusiju par to, vai ir pieļaujams kā preču zīmes reģistrēt cilvēku sejas. Šāda prakse vairākās EUIPO Apelācijas padomju lietās ir tikusi atļauta (piemēram, lietās R 2063/2016-4, R 468/2021-4 (figurālas zīmes ar sievietes sejas attēlu) un R 2574/2018-1 (figurāla zīme ar vīrieša sejas attēlu)), bet šobrīd šis jautājums ir EUIPO Lielās Apelācijas padomes tiesvedībā – lietā R 0050/2024 (figurāla zīme ar vīrieša sejas attēlu). Tostarp tika diskutēts par to, vai cilvēka sejas kā preču zīmes reģistrācijas pieļaujamību var mainīt apstāklis, ka cilvēks ir sabiedrībā pazīstams, un tas, ka šādu preču zīmi reģistrācijai piesaka persona, kuras seju lūdz reģistrēt kā preču zīmi.

Apelācijas padomju Kvalitātes nodrošināšanas un tiesību prakses tiesnešu tīkla–darba grupas (J-QALPP) sanāksmē vispirms dalībnieki tika informēti par Apelācijas padomju aktualitātēm.

Pēc tam darbs norisinājās divos paneļos, un katra paneļa dalībnieki apsprieda tiesu prakses problēmas un formulēja secinājumus (rekomendācijas) par diviem tematiem, kas dienas beigās tika prezentēti kopējai auditorijai: (1) Kosmētikas produktu un farmaceitisko preparātu salīdzinājums; (2) Krāsu nosaukumu aprakstošā daba.

Pirms sanāksmes bija jāizpilda mājasdarbs, izstudējot atsūtītos tiesu prakses materiālus. Vairākums otrā paneļa dalībnieku nepiekrita Eiropas Savienības Vispārējās tiesas pašreizējai praksei, uzskatot to par pārāk pielaidīgu krāsu nosaukumu reģistrācijā.

Sanāksmes trešā daļa bija veltīta prezentācijām un diskusijām par advokātu un patentpilnvarnieku labo un slikto darba praksi intelektuālā īpašuma tiesību lietās.