19. un 20.jūnijā Lietuvas Augstākajā tiesā notika Baltijas valstu augstāko tiesu padomnieku, tiesnešu palīgu un konsultantu tikšanās.
Tikšanās dalībnieki dalījās pieredzē un diskutēja par padomnieku un tiesnešu palīgu darba organizācijas jautājumiem, kā arī digitālo rīku izmantošanu tiesas darbā.
Pirmajā tikšanās dienā Lietuvas kolēģi iepazīstināja ar Lietuvas Augstāko tiesu un tās kā kasācijas instances tiesas lomu Lietuvas tiesību sistēmā. Pēc Lietuvas Augstākās tiesas iepazīšanas dalībnieki devās izzinošā ekskursijā uz Lietuvas Nacionālo muzeju – atjaunoto Lietuvas lielkņazu pili.
Otrajā dienā norisinājās Baltijas augstāko tiesu pārstāvju konference, kas tika organizēta divās diskusiju sesijās. Pirmajā sesijā „Tiesu darbinieku loma” konferences dalībnieki diskutēja par padomnieku, tiesnešu palīgu un citu tiesas darbinieku lomu augstāko tiesu efektīva darba nodrošināšanā. Kā konferences ievadā uzsvēra Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāja dr. Danguolė Bublienė – bez cilvēkiem augstākas tiesas ir nekas vairāk kā ēkas. Līdzās jautājumiem par tiesu darbinieku funkcijām un darbu procesu optimizēšanu tika apspriesti arī citi jautājumi par kasācijas instances tiesas darba efektivitātes uzlabošanu. Dalībnieki atzina, ka visās Baltijas valstu augstākajās tiesās liela nozīme tiek piešķirta ne tikai nolēmumu juridiskajai kvalitātei un lietu izskatīšanas ātrumam, bet arī nolēmumu saprotamībai un sabiedrības informēšanai par nolēmumiem. Attiecībā uz augstāko tiesu darba efektivitātes nodrošināšanu diskusijā pārsprieda to, ka pienākums izvērsti pamatot atteikumus ierosināt kasācijas tiesvedību var nelabvēlīgi ietekmēt kasācijas tiesvedībā izskatāmo lietu izspriešanas ātrumu. Lietuvas un Igaunijas kolēģi atzīmēja, ka to tiesu atteikumos ierosināt kasācijas tiesvedību netiek norādīti motīvi.
Otrajā diskusiju sesijā „IT rīki, ieskaitot MI” dalībnieki apsprieda digitālo rīku izmantošanu tiesas darbā. Lietuvas kolēģi iepazīstināja ar mākslīgā intelekta rīku TeDIA, ko izveidojusi Lietuvas Augstākā tiesa sadarbībā ar Viļņas Universitāti un kas tiek izmantots tiesas preses relīžu sagatavošanai. Šajā rīkā tiesnešu palīgi augšupielādē anonimizētu tiesas nolēmumu, un rīks izveido preses relīzes projektu, ko pirms publicēšanas pārlūko tiesneša palīgs. Tomēr Lietuvas kolēģi uzsvēra, ka TeDIA izveidotā preses relīzes projekta manuāla pārskatīšana un pilnveidošana ir būtiska, it īpaši sensitīva rakstura lietās. Igaunijas kolēģi savukārt informēja par savu elektronisko lietu sistēmu un to, ka pamatā visas darbības ar lietu materiāliem notiek elektroniski.
Savukārt Latvijas Augstākās tiesas pārstāvji informēja par uzsākto projektu tāda mākslīgā intelekta rīka radīšanai, kas palīdzēs identificēt līdzīgas ienākošās lietas, kā arī atlasīt līdzīgas jau izspriestās lietas.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka tā bija vērtīga iespēja dalīties pieredzē un veids, kā veidot ciešāku sadarbību starp Baltijas valstu augstākajām tiesām.
Latvijas Augstāko tiesu šajā pasākumā pārstāvēja Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze Laura Vigupe, Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis un departamenta priekšsēdētāja palīgs Germans Pavlovskis, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomniece Kristīne Ivulāne un Krimināllietu departamenta tiesneša palīdze Tatjana Danmarka. Attālināti konferencē varēja piedalīties visi Baltijas valstu augstāko tiesu darbinieki.
QR
