Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu un tiesībzinātņu speciālistu Andreju Judinu veikusi pētījumu par tiesu praksi kriminālprocesā, nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.
No pētījuma izriet nepieciešamība veikt dažus grozījumus vai papildinājumus Kriminālprocesa likumā un Ārstniecības likumā, lai sekmētu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu efektīvu piemērošanu, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju. Tādēļ Augstākā tiesa pētījumu nosūtījusi tieslietu ministram, aicinot iniciēt attiecīgus grozījumus likumos.
Pētījuma secinājumos norādīts, ka likumā būtu nosakāms maksimālais laiks medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildei, sasaistot tā ilgumu ar izdarīto nodarījumu, bet pēc tam medicīniskā palīdzība personai būtu sniedzama ārpus kriminālprocesa – Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā. Kriminālprocesa likumā arī jānosaka, vai ir pieļaujama viena medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa aizstāšana ar citu, kas lielākā mērā ierobežo personas tiesības, kā arī, vai tiesa drīkst vairākkārt grozīt personai piemēroto līdzekli.
Apkopojot tiesu praksi, secināts, ka problēmu rada personas izvairīšanās no ambulatoriskas ārstēšanas medicīnas iestādē, tādēļ normatīvajos aktos būtu jādefinē speciāls tiesiskais regulējums šādiem gadījumiem. Savukārt, lai novērstu domstarpības par tiesu kompetenci medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildes kontrolē, to nepieciešams skaidri definēt Kriminālprocesa likumā.
Augstākās tiesas pētījums sagatavots, analizējot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanas kārtību un to piemērošanas kontroli Latvijas tiesās. Tiesu prakses apkopojuma secinājumi balstās uz izpētes gaitā izanalizētajiem 336 lietu materiāliem, kā arī informāciju, kas iegūta, intervējot tiesnešus un apspriežot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu problēmjautājumus Latvijas tiesnešu mācību centrā organizētajos semināros un Latvijas tiesnešu konferencē.
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi ir nosakāmi personām, kuras izdarījušas Krimināllikumā paredzētos nodarījumus, būdamas nepieskaitāmības stāvoklī, vai pēc nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas atņēmusi tām spēju saprast savu darbību vai to vadīt, un ierobežoti pieskaitāmām personām, ja šīs personas pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ ir bīstamas sabiedrībai. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi ir ambulatoriska ārstēšana medicīnas iestādē, ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) un ārstēšana specializētā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi. Nosakot personai medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, tiesai jāizvēlas konkrētajā gadījumā visefektīvākais līdzeklis, kas nodrošinās personai iespēju saņemt viņai nepieciešamo psihiatrisko palīdzību, kā arī novērsīs kaitīgas darbības recidīvu, šādi garantējot sabiedrības drošību.
Pētījums Tiesu prakses apkopojums kriminālprocesā, nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus publiskots Augstākās tiesas mājas lapā www.at.gov.lv sadaļā Tiesas informācija/ Tiesu prakses apkopojumi.
Secinājumi un rekomendācijas
1. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi (turpmāk – MRPL) ir nosakāmi personām, kuras izdarījušas Krimināllikumā paredzētos nodarījumus, būdamas nepieskaitāmības stāvoklī, vai pēc nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas atņēmusi tām spēju saprast savu darbību vai to vadīt, un ierobežoti pieskaitāmām personām, ja šīs personas pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ ir bīstamas sabiedrībai.
2. MRPL noteikšana nav obligāta visos gadījumos, kad nodarījumus ir izdarījušas nepieskaitāmas vai ierobežoti pieskaitāmas personas. MRPL nav jāpiemēro personām, kuras pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa dēļ nav bīstamas sabiedrībai.
3. Izdarītā nodarījuma raksturs un ar to radītais kaitējums ietekmē personai nosakāmā MRPL veidu, tomēr nav pamata uzskatīt, ka vairāk ierobežojošie piespiedu līdzekļu veidi jāizvēlas izdarītā nodarījuma smaguma un ar to radīto seku dēļ. MRPL piemērošanas mērķis nav sodīt nepieskaitāmo vai ierobežoti pieskaitāmo personu par izdarīto nodarījumu, bet gan sniegt viņai medicīnisko palīdzību un nodrošināt tādu aprūpi, kas novērstu jaunu kaitīgu nodarījumu izdarīšanu un garantētu sabiedrības drošību.
4. Lemjot par MRPL noteikšanu un tā veidu, primārā nozīme ir personas veselības stāvoklim un varbūtībai, ka tā nākotnē var izdarīt darbību, kas radīs kaitējumu viņai pašai vai citu personu un sabiedrības interesēm.
5. Nosakot personai MRPL, tiesai jāizvēlas tāds piespiedu līdzeklis, kas konkrētajā gadījumā ir visefektīvākais, proti, kas nodrošinās personai iespēju saņemt viņai nepieciešamo psihiatrisko palīdzību, kā arī novērsīs kaitīgas darbības recidīvu, šādi garantējot sabiedrības drošību.
6. Personai piemērojamais MRPL nedrīkst būt vairāk ierobežojošs, kā tas ir nepieciešams noteikto mērķu sasniegšanai.
7. Krimināllikuma 68. panta pirmā daļa ietver izsmeļošu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu uzskaitījumu. Latvijas krimināltiesībās ir definēti šādi trīs MRPL veidi: ambulatoriska ārstēšana medicīnas iestādē; ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā); ārstēšana specializētā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi.
8. Lēmumu par MRPL noteikšanu pieņem tiesa, izskatot krimināllietas vispārējā kārtībā, kā arī sevišķā kriminālprocesa ietvaros. Vispārējā kriminālprocesa ietvaros MRPL piemērojams personai, kura psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav bijusi spējīga visā pilnībā saprast savu darbību vai to vadīt, tas ir, izdarījusi noziedzīgu nodarījumu ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī. Sevišķā kriminālprocesa kārtībā tiesa lemj par MRPL noteikšanu personām, kuras saskaņā ar tiespsihiatriskās ekspertīzes atzinumiem var tikt atzītas par nepieskaitāmām, kā arī personām, kuras pēc noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimušas ar tādām psihiskām slimībām, kas atņēmušas tām spēju saprast savu darbību vai to vadīt.
9. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, kas piemērojami nepieskaitāmām un ierobežoti pieskaitāmām personām, ir piespiedu raksturs. Lai noteiktu personai MRPL, nav nepieciešama pašas personas, viņas likumiskā pārstāvja vai tuvinieku piekrišana. Tomēr tiesai jāizvērtē procesā iesaistīto personu viedokļi par medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.
10. Izskatot krimināllietu par MRPL noteikšanu nepieskaitāmajai personai vai personai, kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, tiesai jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. daļas (tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu) un Kriminālprocesa likuma 15. panta nosacījumi. Psihiskā saslimšana var būt iemesls noteiktiem personas tiesību ierobežojumiem attiecībā uz lietas iztiesāšanu, bet tas nav iemesls, lai pilnīgi atņemtu personai tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.
11. Lemjot par MRPL noteikšanu un tā veidu, tiesai jāievēro tiespsihiatriskās ekspertīzes gaitā izdarītie secinājumi, ārstu-ekspertu komisijas rekomendācijas, psihiatru, psihologu un citu pieaicināto speciālistu viedokļi. Ja, pēc tiesas ieskata, eksperta ieteikums attiecībā uz MRPL noteikšanu nav pareizs, tas ir mazāk vai vairāk ierobežojošs, ievērojot tās rīcībā esošo informāciju par konkrētu personu, tiesa var nozīmēt papildu vai atkārtotu tiespsihiatrisku ekspertīzi, kā arī aicināt ekspertu sniegt liecību.
12. Papildu tiespsihiatriskās ekspertīze noteikšana var būt nepieciešama gadījumā, ja no dienas, kad tika sagatavots tiespsihiatriskās ekspertīzes atzinums, ir pagājis ilgs laiks un ir pamats pieņēmumam, ka ekspertīzes atzinumā ieteiktais MRPL vairs neatbilst personas veselības stāvoklim un personas bīstamībai.
13. Atbildot uz tiespsihiatriskās ekspertīzes jautājumiem, eksperts parasti norāda, vai ir pamats atzīt pārbaudāmo personu par nepieskaitāmu vai ierobežoti pieskaitāmu. Tomēr, ņemot vērā, ka gan nepieskaitāmība, gan ierobežota pieskaitāmība ir juridiski, nevis medicīniski jēdzieni, attiecīgo stāvokļu konstatācija ir tiesas kompetencē. Tiesai pirms MRPL noteikšanas personai jākonstatē un tiesas nolēmumā jānorāda, ka konkrētā persona nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijusi nepieskaitāma, ierobežoti pieskaitāma vai pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt.
14. Lēmums par personas nodošanu tuvinieka vai citas personas gādībā un medicīnas iestādes uzraudzībā nozīmē, ka tiesa atzinusi nepieciešamību sniegt personai psihiatrisko palīdzību, bet nav uzskatījusi par nepieciešamu nodrošināt personu ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Persona šajā gadījumā saņem psihiatrisko palīdzību Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.
15. Ņemot vērā, ka personas nodošana tuvinieku vai citu personu gādībā nav MRPL, tiesa nekontrolē personas ārstēšanas norisi, kā arī neizskata jautājumu par pieņemtā lēmuma atcelšanu vai grozīšanu. Jāievēro, ka Ārstniecības likuma 68. pantā ir paredzēta iespēja ārpus kriminālprocesa sniegt personai psihiatrisko palīdzību bez viņas piekrišanas.
16. Lemjot par personas nodošanu tuvinieku gādībā un medicīniskās iestādes uzraudzībā, tiesai jāizvērtē arī tuvinieku un citu personu iespēja un apņēmība gādāt par personu, kas izdarījusi nodarījumu nepieskaitāmības vai ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.
17. MRPL ierobežoti pieskaitāmām personām nosakāmi, izskatot krimināllietu vispārējā kārtībā, nevis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 55. nodaļā noteikto. Kriminālprocesa īpatnības, kas definētas Kriminālprocesa likuma 55. nodaļā, ir attiecināmas vien uz gadījumiem, kad tiespsihiatriskā ekspertīze rekomendē atzīt personu par nepieskaitāmu vai konstatē faktu, ka persona pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas ir saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt.
18. MRPL ierobežoti pieskaitāmām personām nosakāmi ar tiesas spriedumu, savukārt nepieskaitāmām personām un personām, kuras pēc noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimušas ar tādām psihiskām slimībām, kas atņēmušas tām spēju saprast savu darbību vai to vadīt, – ar tiesas lēmumu.
19. Gadījumā, ja ierobežoti pieskaitāmai personai tika noteikts MRPL, kontrole par tā piemērošanu, kā arī lēmuma pieņemšana par tā atcelšanu un grozīšanu notiek kārtībā, kas paredzēta Kriminālprocesa likuma 55. nodaļā.
20. Ierobežoti pieskaitāmās personas ārstēšana brīvības atņemšanas vietā nav patstāvīgs medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. To piemērojot, tiesas pienākums ir ne vien noteikt, ka ārstēšana notiks brīvības atņemšanas vietā, bet arī norādīt konkrētu personai piemērojamo piespiedu līdzekli. Ierobežoti pieskaitāmo personu ārstēšana brīvības atņemšanas vietā var tikt organizēta gan ambulatoriski, gan arī psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā).
21. Tiesa nevar piemērot Kriminālprocesa likuma 75. panta otro daļu, lai atbrīvotu ierobežoti pieskaitāmo personu no samaksas par aizstāvja palīdzību. Tomēr saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 1. punktu tiesa var lemt par ierobežoti pieskaitāmas personas atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, ja viņas mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem.
22. Tiesas nolēmums, ar kuru personai noteikts MRPL, ir pārsūdzams vispārējā kārtībā.
23. Kontroli par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa izpildi īsteno pirmās instances tiesa vai tiesa, kuras darbības teritorijā to piemēro. Kontrolējot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildi, pirmās instances tiesai ir šādi pienākumi: izskatīt ierosinājumus un lūgumus par MRPL grozīšanu vai atcelšanu; pēc savas iniciatīvas ierosināt un izskatīt jautājumu par MRPL piemērošanas turpināšanu, ja gada laikā nav iesniegts lūgums vai ierosinājums atcelt vai grozīt noteikto piespiedu līdzekli.
24. Kontroli par MRPL piemērošanu pirmās instances tiesa īsteno no dienas, kad stājas spēkā lēmums par MRPL piemērošanu, līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas lēmums par MRPL piemērošanas atcelšanu.
25. Par savlaicīgu MRPL izpildes kontroli ir atbildīgi gan tiesneši, gan tiesas darbinieki. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas Iekšējo noteikumu Nr.1-2/6 Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu lietvedības organizēšanas noteikumi (pieņemti 2011. gada 15. martā) 125. punktu tiesas darbiniekam ir pienākums ziņot tiesnesim par kontroles termiņa beigām, savukārt tiesnešiem ir pienākums izskatīt tiesas sēdē jautājumu par MRPL izpildes turpināšanu vai grozīšanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 607. panta ceturto daļu tiesai, kura kontrolē MRPL piemērošanu personai, ir pienākums pēc savas iniciatīvas izvērtēt tā turpināšanas nepieciešamību, ja jautājums par MRPL piemērošanas atcelšanu vai grozīšanu netika skatīts gada laikā.
26. Kontrolējot MRPL piemērošanas izpildi, tiesai tas jāatceļ, ja ir zudusi nepieciešamība turpināt MRPL piemērošanu, vai ir jāgroza, ja konstatēta nepieciešamība piemērot citu MRPL.
27. Ja personas veselības stāvoklis ir uzlabojies, tiesa var grozīt MRPL, piemērojot citu – mazāk ierobežojošu MRPL vai arī atcelt piemēroto MRPL.
28. Gadījumā, ja veselības stāvoklis ir pasliktinājies personai, kura neizvairās no viņai piemērota MRPL izpildes, jautājums par personas ārstēšanas veidu jāizskata Ārstniecības likuma XI nodaļā noteiktajā kārtībā, tajā skaitā nepieciešamības gadījumā nosakot psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas. Šajos gadījumos nav tiesiskā pamata izlemt ar personas ārstēšanu saistītos jautājumus kriminālprocesa ietvaros.
29. Lēmumu pārsūdzēšanas kārtība par MRPL atcelšanu vai grozīšanu vai arī atteikšanos to darīt noteikta Kriminālprocesa likuma 608. panta piektajā daļā. Šajā tiesību normā nekādi izņēmumi attiecībā uz to personu tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, kuras nav piedalījušās tiesas sēdē, nav paredzēti. Par personas uzaicināšanas nepieciešamību uz tiesas sēdes izlemj tiesa. Neatkarīgi no tā, vai persona piedalās tiesas sēdē vai nepiedalās tiesas sēdē, viņas tiesības nolēmuma pārsūdzēšanai nav ierobežojamas.
QR
