Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir trešā, augstākā līmeņa tiesa, kas izskata lietas gan otrajā (apelācijas), gan trešajā (kasācijas) instancē.
Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums „Par tiesu varu”. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu apelācijas un kasācijas kārtībā.
Augstākās tiesas pamatfunkcijas
-
tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē;
-
judikatūras veidošana. Papildfunkcija – pamatojoties uz Operatīvās darbības likumu, sevišķā veidā veicamo operatīvo darbību akceptēšana un Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšana.
Augstākās tiesas struktūru veido
-
trīs Senāta departamenti, kuros lietas izskata kasācijas kārtībā;
-
divas tiesu palātas, kas darbojas kā apelācijas instances tiesas;
-
Administrācija, kuras mērķis ir nodrošināt Augstākās tiesas darbību;
-
Judikatūras nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi;
-
Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa.
Augstākās tiesas stratēģija
Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2011.-2013. gadam noteikti vidēja termiņa stratēģiskie mērķi četrās prioritārajās jomās:
-
profesionāla un taisnīga tiesas spriešana;
-
vienveida tiesu prakses veidošana Latvijā;
-
sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana;
-
labas pārvaldības principa pilnveidošana.
Augstākās tiesas prioritārie darbības virzieni 2012. gadā tika saskaņoti ar darbības stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem un budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.
Institūcijas, kuru darbību nodrošina Augstākā tiesa
2010. gadā Latvijā izveidota jauna tiesu varas koleģiāla institūcija – Tieslietu padome, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.7 pantu Tieslietu padomes darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas Administrācija.
2012. gadā notikušas 20 Tieslietu padomes sēdes (no tām 9 rakstveida procesā), pieņemti 90 lēmumi. Augstākās tiesas Administrācija piedalījās Tieslietu padomei nepieciešamo dokumentu projektu izstrādē, kā arī aktīvi darbojās Eiropas Tieslietu padomju asociācijā. Tā kā Tieslietu padome sasauc Tiesnešu konferences un nosaka to darba kārtību, Augstākā tiesa iesaistījās Tiesnešu konferenču organizēšanā.
Augstākā tiesa nodrošina arī tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu disciplinārkolēģijas – darbu. Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks.
Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi ir pārsūdzami un to tiesiskuma izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātā tiek sasaukta Disciplinārtiesa, kuras sastāvā ir seši senatori. Disciplinārtiesas kompetence būs arī pārbaudīt pārsūdzēto tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskumu. 2012. gadā Disciplinārtiesa izskatīja divas lietas, kurās bija pārsūdzēti Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi par ierosinājumu tiesnesi atcelt no amata. Abās lietās Disciplinārtiesa atstāja Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu negrozītu.
Augstākās tiesas plēnums
Likumā „Par tiesu varu” noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākais tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce. 2012. gadā notika divas plēnuma sēdes.
16. marta plēnumā izvērtēts un apstiprināts iepriekšējā gada darbības pārskats, kā arī notika vairākas vēlēšanas. Līdzšinējo Disciplinārtiesas priekšsēdētāju Pēteri Dzalbi kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku Tiesnešu konference bija ievēlējusi par Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju, tādēļ plēnumā bija jāievēl Disciplinārtiesas loceklis no Senāta Krimināldepartamenta un no Disciplinārtiesas locekļu vidus jāievēl Disciplinārtiesas priekšsēdētājs. Plēnums uz jaunu termiņu ievēlēja plēnuma sekretāru un Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus. 21. decembrī plēnums uz jaunu termiņu ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju.
2012. gadā ievēlēti amatos
Veronika Krūmiņa 21. decembrī atkārtoti ievēlēta par Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju, pilnvaru laiks 5 gadi.
Mārīte Zāģere 16. martā ievēlēta par Disciplinārtiesas priekšsēdētāju, pilnvaru laiks 5 gadi.
Inguna Radzeviča 16. martā ievēlēta par Disciplinārtiesas locekli, pilnvaru laiks 5 gadi.
Ināra Garda 16. martā ievēlēta par Augstākās tiesas plēnuma sekretāri, pilnvaru laiks 3 gadi.
Pēteris Dzalbe 16. martā ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus, pilnvaru laiks līdz 12. Saeimas ievēlēšanai.
Augstākās tiesas vadība
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprina Saeima uz 7 gadiem. Kopš 2008. gada 16. jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Ivars Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 50. un 50.1 pantā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Saskaņā ar Advokatūras likumu, Tiesu izpildītāju likumu un Notariāta likumu Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem šo tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zvērestu, stājoties amatā. 2012. gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma 67 advokātu, 8 tiesu izpildītāju un 3 notāru zvērestu.
Priekšsēdētāja vietnieki
Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir divi vietnieki, kurus plēnums ievēlē uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus. Atkārtoti Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatā 2009. gadā ievēlēts Gunārs Aigars, par otru Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku 2011. gadā ievēlēts Pēteris Dzalbe.
Administrācija
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā „Par tiesu varu” noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi. Kopš 2010. gada Augstākās tiesas Administrācijai nākusi klāt jauna funkcija – Tieslietu padomes darba nodrošināšana.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Kopš 2008. gada Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
Augstākās tiesas tiesneši
Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās nosaka Tieslietu padome. Saeimas noteiktais Augstākās tiesas tiesnešu kopskaits ir 53.
2012. gadā faktiskais Augstākajā tiesā strādājošo tiesnešu skaits bija 51 – 28 senatori un 23 tiesu palātu tiesneši. Četri no tiesu palātu tiesnešiem ir apgabaltiesu tiesneši, kas saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu pilda Augstākās tiesas tiesneša pienākumus vakances laikā.
Tiesnešu sastāva izmaiņas 2012. gadā
Saeima 26. aprīlī par Augstākās tiesas tiesnesi apstiprināja Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Līviju Slicu, un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu tiesnese tika iecelta par senatori Senāta Administratīvo lietu departamentā. Līvija Slica Augstākās tiesas tiesneša amatam tika izraudzīta atklāta amata konkursa rezultātā, kas Augstākajā tiesā tika organizēts pirmoreiz. Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 51. panta trešo daļu, kas iekļauta likumā ar 2011. gada 9. jūnija grozījumiem, tiesnešu amata kandidātu atlase arī Augstākajā tiesā notiek atklātā pretendentu konkursā.
Ar Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu ar 20. augustu par senatoru iecelts Pēteris Opincāns, līdz tam Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis.
Janvārī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus beidza pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants, kas to saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” darīja uz laiku ne ilgāku par diviem gadiem, bet martā par Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumu izpildītāju uz laiku apstiprināta Rīgas apgabaltiesas tiesnese Sandra Krūmiņa.
Augstākās tiesas tiesneši pašpārvaldes institūcijās
Tieslietu padome – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senatore Ināra Garda (Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece).
Disciplinārtiesa – Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīte Zāģere (Disciplinārtiesas priekšsēdētāja) un Aldis Laviņš, Senāta Krimināllietu departamenta senatores Anita Nusberga un Inguna Radzeviča, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Andris Guļāns un Vēsma Kakste.
Tiesnešu disciplinārkolēģija – Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senators Valerijans Jonikāns, Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš, Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija – Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars (kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senatore Anda Vītola, Senāta Krimināllietu departamenta senators Voldemārs Čiževskis, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis. 2012. gada 21. septembrī ievēlēta jauna Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kuras darbība sākās ar 2013. gada 1. janvāri.
Tiesnešu ētikas komisija – Senāta Administratīvo lietu departamenta senatores Ilze Skultāne un Dace Mita, Civillietu tiesu palātas tiesnese Marika Senkāne. 2012. gada 24. maijā ievēlēta jaunas Tiesnešu ētikas komisija, kurā darbu turpina Dace Mita un Marika Senkāne.
Tiesnešu papildus pienākumi un aktivitātes
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldes institūcijās senatori un tiesneši veic arī citus pienākumus.
-
Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns senatora darbu apvieno ar profesora amatu Latvijas Universitātē, senatore Dr.iur. Jautrīte Briede un senators Dr.iur. Jānis Neimanis ir LU asociētie profesori.
Senatori Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Dace Mita, Ilze Skultāne, Valerijans Jonikāns, Kalvis Torgāns, Edīte Vernuša, Normunds Salenieks, Pēteris Dzalbe, Voldemārs Čiževskis un tiesneši Zane Pētersone, Intars Bisters un Ludmila Poļakova 2012. gadā bijuši lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā. LTMC centra vadība īpaši pateicas senatorei Veronikai Krūmiņai, kura centrā nolasījusi 17 lekcijas.
-
Kalvja Torgāna zinātniskajā redakcijā 2012. gadā izdota Civilprocesa likuma komentāru otrā daļa. Komentāru autori ir arī Augstākās tiesas senatori un tiesneši Gunārs Aigars, Zigmants Gencs, Valerijans Jonikāns, Edīte Vernuša, Aldis Laviņš, Zane Pētersone un senatora palīgs Gunvaldis Davidovičs.
2012. gadā izdota Zigmanta Genca grāmata „Civillikuma komentāri. Otrā daļa. Mantojuma tiesības”.
-
Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu un likumu grozījumu izstrādāšanai.
Civilprocesa likuma grozījumu izstrādāšanas darba grupā piedalās Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars un senatori Kalvis Torgāns un Aldis Laviņš, Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis – Kriminālprocesa grozījumu izstrādāšanas darba grupā. Administratīvā procesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā strādāja senatori Jautrīte Briede, Veronika Krūmiņa un Jānis Neimanis.
Senators Kalvis Torgāns strādā arī darba grupās Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizācijas koncepcijas izstrādei un Notariāta likuma grozījumu izstrādāšanai. Saeima 2013. gada 14. februārī pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas. Šo grozījumu nepieciešamība izriet no tiesu prakses un projektu ierosināja un sagatavoja senators Torgāns.
Senators Pēteris Dzalbe kā Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs piedalās Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā vienotas disciplinārās kolēģijas sistēmas modeļa izstrādei. Senatore Vanda Cīrule piedalās intelektuālā īpašuma aizsardzības darba grupā.
-
Senatores Edīte Vernuša, Anita Nusberga un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles, tiesnesis Arnis Dundurs – zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārkolēģijas sastāvā, Ludmila Poļakova darbojas Probācijas dienesta konsultatīvajā padomē.
-
Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem papildus slodze ir sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšana atbilstoši Operatīvās darbības likuma 7. pantam un Kredītiestāžu likuma 69. pantam.
-
2012. gada 13. martā Ministru kabinets apstiprināja ad hoc tiesnešus no Latvijas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, sarakstā iekļautas arī Senāta Administratīvo lietu departamenta senatores Jautrīte Briede un Dace Mita. Savukārt Civillietu tiesu palātas tiesneša p.i. Zane Pētersone ir Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdē.
QR
