17. Vācu administratīvo tiesu dienas

Administratīvo tiesu dienas Vācijā notiek regulāri ik pēc trim gadiem. Šogad tajās piedalījās ap 900 tiesnešu, administratīvo darbinieku un juristu. Lielākā daļa dalībnieku bija no Vācijas, taču piedalījās arī atsevišķi kolēģi no Francijas, Austrijas, Igaunijas, kā arī Latvijas.

Zīmīgi, ka tiesu dienas atklāja tiesnešu mūzikas grupa ar populāro Pink Floyd dziesmu Another brick in the wall. Arī turpinājumā starp svinīgajiem referātiem tika spēlētas pazīstamas dziesmas.

Pirmajā dienā tika noturēti atklāšanas svinīgie referāti. Uzstājās Vācijas administratīvo tiesnešu apvienības priekšsēdētājs K.Heidemans (Ch.Heydemann), Federālās Tieslietu ministrijas pārstāvis un Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes tieslietu ministrs, Minsteres birģermeistars un Eiropas Administratīvo tiesnešu apvienības priekšsēdētājs H.Cens (H.Zens), kā arī bijušais Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas tiesnesis Udo di Fabio.

Ievada referāti iezīmēja turpmāko diskusiju galvenās tēmas: 1) tiesnešu atalgojuma nevienlīdzība federālajās zemēs; 2) Eiropas tiesību arvien pieaugošā ietekme uz nacionālajām tiesībām; 3) administratīvo tiesu reakcija uz pašvaldību finansiālajām problēmām; 4) tiesneša ētika Eiropā; 5) tiesu lietu vešana elektronisku dokumentu formā.

Turpmākais darbs notika, sadalot tematus darba grupās. Senators izvēlējās klausīties šādas tēmas: elektroniskais pārvaldes process; valsts atbalsta un iepirkuma tiesības; Eiropas tiesību ietekme uz ierēdņu tiesībām; tiesneša ētika Eiropā.

Elektroniskie dokumenti ienāk arī Vācijas tiesu darbā. To apstrāde atšķiras atkarībā no federālās zemes. Ir zemes, kurās dokumentu iesniedz, izmantojot speciālu tiešsaistes formu, kuru lieto tiesa un advokāti. Tika demonstrēts darbs ar šādiem dokumentiem, diskutēti tehniskie un personas datu aizsardzības jautājumi. Piemēram, nav slikti, ja dokumenti ir elektroniski, taču tad ir problemātiski pasvītrot tajā būtisko, pārskatot lapas, patērēts daudz laika nebūtiskiem dokumentiem, kā arī nav tik ierastā papīra formāta lasīšanai. Tika atzīmēts, ka kopumā elektroniskā dokumentu aprite palielinās tiesnešu darbu, bet samazinās tiesas administratīvā personāla darbu. Tādēļ tiesneši nesteidz optimistiski saņemt elektronisko dokumentu un lietvedības vešanu. Iepretim tam, Igaunijā ar likumu valsts iestādēm ir aizliegts iesniegt dokumentus papīra formā tiesā un ar šī gada sākumu visa tiesu lieta tiek vesta elektroniski – lietas dokumenti atrodas tiesnesim datorā un spriedums tiek parakstīts ar elektronisko parakstu.

Lielākās diskusijas raisījās par Eiropas tiesību ietekmi uz Vācijas ierēdņu tiesībām. Pēdējie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi par diskriminācijas aizlieguma vecuma dēļ interpretāciju radījuši sašutuma vētru Vācijā, jo kolēģu ieskatā Līguma par Eiropas Savienību mērķi neattiecas uz nacionālās ierēdniecības nodarbinātību un Eiropas Savienības ierēdniecības principi nav pārnesami nacionālajā līmenī. Tomēr tika norādīts, ka arī diskriminācijas aizliegums ir spēkā nacionālajā līmenī un izriet no vienlīdzības principa, bet Eiropas tiesības un pamattiesības ir ietekmējušas arī Vācijas ierēdņu tiesību attīstību.

Diskutējot par tiesneša ētikas praksi Eiropā, tika apskatīts jautājums, vai vispār nepieciešams ētiskas uzvedības noteikumus rakstveidot. Vācijā nav tiesneša ētikas kodeksa vai tamlīdzīgu noteikumu, jo persona nevar būt par tiesnesi, ja pati neapzinās savas rīcības nepieņemamo raksturu. Kolēģis no Zviedrijas savukārt norādīja, ka rakstveida formai ir savas priekšrocības, piemēram, tas parāda sabiedrībai, ka paši tiesneši uzskata ētiskas uzvedības vajadzību par svarīgu un definē noteiktus standartus, individuālos gadījumos tiesneši var ieskatīties tajos, tie ir izmantojami iestādēs, kas novērtē tiesneša rīcības atbilstību. Tomēr Zviedrijā arī tika izlemts neveidot atsevišķu tiesnešu ētikas kodeksu, jo šādi noteikumi nekad nebūs izsmeļoši vai precīzi, bet vispārināti tie ir nederīgi un pārlieku izplūduši. Tāpat rakstveidošana padara diskusiju par ētisku uzvedību sastingušu. Tika atzīts, ka svarīgāk ir izveidot noteiktu jautājumu kopu, kur katrs tiesnesis, pašam atbildot uz tiem, var gūt atbildi, vai viņa uzvedība ir ētiska.

Referātu kopsavilkumi vācu valodā atrodami Augstākās tiesas bibliotēkā