Rūpnieciskie izmeši

Semināra mērķis bija sniegt zināšanas par eiropas Savienības direktīvām un tiesu praksi rūpniecisko izmešu jomā. Seminārs bija organizēts darba grupās, sākumā sniedzot vispārīgu pārskatu, pēc tam liekot nelielās grupās risināt kāzusu, kurā iekļauti daudzi jautājumi par attiecīgo jomu.

Problēmu loks lielā mērā bija saistīts ar procesuāliem jautājumiem. Piemēram, vai, lemjot par piesārņojošās darbības atļaujas termiņa pagarināšanu, ir jāveic pilnīga pārbaude (kā izsniedzot jaunu atļauju), cik lielā mērā ir jāievēro konfi dencialitāte, kā samērojamas sabiedrības un ražotāju intereses, cik lielā mērā lēmuma pieņemšanas procesā jāiesaista sabiedrība un kam piešķiramas tiesības vērsties tiesā pret piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanu. No procesuālā viedokļa interesants bija kāzuss, kura pamatā bija reāla Slovēnijas lieta. Šajā lietā Slovēnijas Augstākā tiesa bija pielaidusi procesā (lietā, kas saistīta ar izmešiem) biedrību, taču tas tika darīts, neievērojot likuma noteikumus. Augstākā tiesa to bija pamatojusi ar ES tiesību normām. Slovēnijas Konstitucionālā tiesa bija atcēlusi spriedumu, norādot, ka Augstākā tiesa ir pārkāpusi kompetenci. Augstākā tiesa nevis klausīja Konstitucionālās tiesas norādēm, bet gan uzdeva jautājumus eiropas Savienības Tiesai (lieta C-416/10).