Tieslietu padomes locekļu kandidātu redzējums savam darbam padomē

Ināra JAUNZEME, Jūrmalas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese

Savu viedokli par galvenajiem uzdevumiem, kas būtu jāveic Tieslietu padomei, esmu jau izteikusi žurnālā “Jurista vārds”. Īsi formulējot savu redzējumu, varu teikt, ka Tieslietu padomei savā turpmākajā darbībā būtu vairāk jāpievēršas to jautājumu risināšanai, kas nodrošina tiesu darba kvalitāti, jo tā vistiešākajā veidā ir saistīta ar sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas prestižu. Domāju, ka Tieslietu padomei pašai jāizrāda lielāka iniciatīva tiesu sistēmai būtisku jautājumu izvirzīšanā un apspriešanā, kā arī jāskaidro tiesu varas viedoklis, īpaši tajos jautājumos, par kuriem sabiedrībā notiek diskusija. Tieslietu padomei vajadzētu aktīvāk izteikt savu viedokli, kad publiskajā telpā tiek dažādi interpretēti gadījumi tiesu praksē, kas rada saviļņojumu sabiedrībā.

Viens no galvenajiem uzdevumiem, kur nākamajam Tieslietu padomes sastāvam kopīgi ar tiesnešiem un citiem varas atzariem būs jāatrod optimālākais risinājums, ir pārdomāta tiesu namu izveides koncepcijas realizācija. Ir ļoti svarīgi, lai šajā jautājumā tiek uzklausīts tiesnešu, tajā skaitā zemesgrāmatu nodaļu, viedoklis un lai šī reforma ir rūpīgi pārdomāta un dod pozitīvu rezultātu visiem, nevis sarežģī un apgrūtina tiesu darbu. Tās realizācijas gadījumā ir konkrēti jāizvērtē, ar kādiem pasākumiem un izmaiņām var iegūt reālus uzlabojumus tiesu darbā, izlīdzināt tiesnešu slodzi, veikt tiesnešu specializāciju, kas tiek minēti kā pozitīvie ieguvumi šīs reformas rezultātā. Protams, jābūt precīzai analīzei, vai plānotie pasākumi atsver iespējamos riskus un resursu ieguldījumus, vai tas nav pasākums, kas rada papildu šķēršļus tiesu darbam. Tieslietu padomes viedoklis šeit būs ļoti nozīmīgs.

Jautājums, pie kura strādāja iepriekšējā Tieslietu padome un kas, domāju, būs dienas kārtībā arī nākamās Tieslietu padomes darbā, ir tiesnešu neatkarības principa nodrošināšana. Pirmām kārtām tās ir likumdošanas iniciatīvas, grozījumi likumos, par ko savu atzinumu dod Tieslietu padome. Ir rūpīgi jāseko tam, lai, pieņemot šos likumus, netiktu aizskarti tiesnešu neatkarības principi, lai likumu grozījumi būtu atbilstoši tām problēmām, kādas tiesnešiem jārisina tiesās. Būtu jāmaina tā prakse, ka viedokļa izteikšanai Tieslietu padomei tiek iesniegti likumprojekti jau Saeimas trešajā lasījumā, par ko šodien runāja arī Čepānes kundze. Lai atceramies Tieslietu padomes neatbalstītos ļoti būtiskos priekšlikumus likuma “Par tiesu varu” grozījumiem, kas tomēr tika iesniegti Saeimas trešajam lasījumam bez Tieslietu padomes saskaņojuma, neprasot pirms tam tiesnešu viedokli. Varas atzaru sadarbībai būtu jābūt tādai, lai likumdošanas iniciatīvas, kas būtiski skar tiesnešus, tiktu apspriestas jau pirmsākumā, lai tiesnešiem būtu iespēja izteikt viedokli un šis viedoklis tiktu ņemts vērā.

Tiesnešu neatkarības princips ir saistīts arī ar šodien jau vairākkārt minētajiem tiesnešu karjeras jautājumiem, kas būtu risināmi tikai Tieslietu padomē. Tieslietu padome pie šiem jautājumiem ir strādājusi, un, domājams, tiks veiktas šādas izmaiņas likumā. Protams, arī jautājums par tiesnešu atalgojumu ir viens no principiem, kas nodrošina tiesnešu neatkarību. Tieslietu padome jau ir norādījusi, ka netiek ievēroti tie pamatojumi, ar kuriem savā laikā tika pieņemts vienotā atalgojuma likums, proti, tika deklarēts, ka ar to tiks nodrošināts līdzsvars starp atbilstošiem amatiem valsts pārvaldē un tiesneša amatu un, mainoties un paaugstinoties algām valsts pārvaldē, tiks paaugstinātas algas arī tiesnešiem. Šobrīd ir indikācijas, ka šis līdzsvars ir izjaukts, ņemot vērā, ka valsts pārvaldē atļautas piemaksas un prēmijas, kas nav atļauts tiesnešiem, līdz ar to tiesneši šobrīd nesaņem to atalgojumu, kāds tas tika iestrādāts šajā likumā.

Tā kā esmu izvirzīta par Tieslietu padomes kandidāti no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus un arī līdz šim darbojusies padomē, protams, viens no maniem galvenajiem darba virzieniem ir jautājumi, kas saistīti ar zemesgrāmatu nodaļu attīstību, zemesgrāmatu tiesnešu kompetences paplašināšanu un integrāciju tiesā. Uzskatu, ka šis process līdz šim norit veiksmīgi, jo spilgti atceros konferenci pirms četriem gadiem, kad mēs cīnījāmies par savu vietu tiesu sistēmā, tiesnešu vidū. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir uzticētas papildu funkcijas saistībā ar bezstrīdus lietu izskatīšanu, un ar šiem uzdevumiem veiksmīgi esam tikuši galā. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši šodien tiesu sistēmā jūtas stabili.

Saistībā ar tiesu namu koncepta izstrādi notiek diskusija ar Tieslietu ministriju par turpmākajiem integrācijas modeļiem un ir panākti daži kompromisa risinājumi par turpmākajiem soļiem. Esmu iesniegusi savu redzējumu par to, kā varētu notikt zemesgrāmatu nodaļu turpmākā attīstība un slodžu izlīdzināšana. Tāpat aktuāls ir jautājums par darbinieku resursiem, kas nodrošinātu visus šos procesus un papildu pienākumus, kas mums uzlikti Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesu likumā. Šie jautājumi risināmi gan ministrijā, gan Tieslietu padomē. To uzskatu par vienu no saviem pienākumiem. 

Adrija KASAKOVSKA, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja

Sācies priekšvēlēšanu laiks. Par laimi, mums visiem tas ir salīdzinoši īss. Ne bez rūpīgām pārdomām pieņēmu lēmumu atkārtoti kandidēt uz Tieslietu padomes locekļa amatu, jo, atzīšos godīgi, Tieslietu padomes ikdienas darbā sākotnējais lepnums un sajūsma par padomes nodibināšanu mēdza noplakt, saskaroties ar realitāti.

Tomēr, lietojot fizioloģiskus terminus, kā aktīva dzīves veida piekritēja varu teikt, ka Tieslietu padomes skelets ir nostiprinājies, ir laiks audzēt muskuļus.

Galvenie virzieni:

• lai Tieslietu padome patiešām ir līdzvērtīgs partneris dialogā ar likumdevēju un izpildu varu;

• lai Tieslietu padomes viedoklis neaprobežotos ar konsultatīvo–padomdevēja līmeni, lai tas patiešām tiktu ņemts vērā. Tieslietu padomes funkciju palielināšana:

• tiesnešu karjeras jautājumos ne tikai horizontāli, bet arī vertikāli;

• tiesas priekšsēdētāju apstiprināšanā;

• tiesu budžeta jautājumos. Galamērķis – Tiesu administrācija Tieslietu padomes pārraudzībā.

Tuvākās prioritātes:

• tiesu darbinieku un tiesnešu atalgojuma palielināšana;

• tiesu namu reformā nepieļaut, ka tā būtu mehāniski–formāla, sasteigta, neizdiskutējot visus problēmjautājumus.

Ilze FREIMANE, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja

Ar prieku jāatzīst, ka prioritātes, par kurām esmu domājusi, lielā mērā sakrīt ar to, ko teikuši kolēģi, gan arī ar to, kas ir izskanējis no ministra.

Kā visaktuālākais, man šķiet, būtu izvirzāms tiesas darbinieku atalgojuma jautājuma sakārtošana, jo pašreizējā kadru rotācija ir sasniegusi tādu līmeni, vismaz Rīgā, ka tas nopietni sāk traucēt tiesu darba funkcionēšanai. Šis atalgojums ir nekonkurētspējīgs. Tāpat tiesnešu atalgojums diemžēl nav līdzvērtīgs faktiskajam atalgojumam, ko saņem tiešās pārvaldes iestāžu darbinieki, kam mēs esam pielīdzināti.

Nākamā, ne mazāk svarīgā, prioritāte ir tiesnešu neatkarības stiprināšana, samazinot izpildvaras un likumdevējvaras ietekmi uz tiesneša karjeru. Izņemot pirmreizējo iecelšanu, visiem tālākajiem tiesneša karjeras jautājumiem būtu jābūt ārpus likumdevēja un izpildvaras kompetences.

Ļoti būtiski ir stiprināt Tieslietu padomes kapacitāti, piesaistot atbalsta personālu. Viens no mehānismiem, kā stiprināt Tieslietu padomes autoritāti, ir rakstīt motivētus, argumentētus lēmumus. Jo, protams, mēs varam pukoties par to, ka mūsu argumentus neuzklausa, taču, lai tos uzklausītu, šiem argumentiem jābūt noformulētiem un tie ir arī jāatspoguļo lēmumos. Lielisks piemērs šajā ziņā ir Tiesnešu ētikas komisijas lēmumi.

Jautājums, kam Tieslietu padomei beidzot būtu jāpievēršas, ir Tiesu informatīvā sistēma. Šis jautājums Tieslietu padomē nav būtiski pētīts, kaut visu laiku tiek runāts par tiesu prakses vienveidošanu, kas, protams, ir ļoti svarīgi, tā ir fundamentāla lieta, viens no priekšnoteikumiem vienlīdzīgai pieejai tiesai. Bet kā tiesnesis var zināt, ko ir līdzīgā lietā izspriedis cits kolēģis, ja to nevar atrast, tiesu portālā nevar izlasīt visus spriedumus, nerunājot par lēmumiem. Ir vajadzīgs normāls meklētājs, lai spriedumus var atlasīt. Tāpat būtu jādomā par, iespējams, arī citiem tiesu prakses vienveidošanas mehānismiem, jo arvien vairāk dažādu kategoriju lietu tiek izņemtas no kasācijas instances kompetences. Kā viena no iespējām varētu būt prejudiciālu jautājumu uzdošana Augstākajai tiesai, kā tas ir, piemēram, Polijā. Zemākas instances tiesnesis var vērsties ar prejudiciālu jautājumu konkrētās lietas izspriešanai Augstākajā tiesā, kas dod saistošu vērtējumu, līdzīgi, kā tas ir Eiropas Savienības tiesā.

Būtisks jautājums ir turpināt meklēt risinājumus slodzes izlīdzināšanai starp dažādām Latvijas tiesām. Nav noslēpums, ka tiesnešu slodze ir ļoti dažāda. Tas nav jautājums tikai par to, cik mēs esam noslogoti ikdienā, tas ir jautājums, cik ilgā laikā mēs varam konkrētu lietu izskatīt. Jautājums par tiesnešu karjeru, ko jau iniciēju, iepriekš strādājot Tieslietu padomē, bet kas diemžēl neguva atbalstu, ir par kārtību, kādā būtu jānosaka tiesnesis, kuram uzdot pildīt augstākas instances tiesas tiesneša pienākumus vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā. Manuprāt, šajos gadījumos būtu rīkojams konkurss, jo ir svarīgi visiem tiesnešiem dot vienlīdzīgas iespējas piedalīties konkursā un gūt iespēju strādāt augstākas instances tiesā. Iespēja kādu laiku pastrādāt augstākas instances tiesā tiesnesim dod ļoti lielu pieredzi un iespēju pilnveidot savas prasmes. Tāpat laikā, kad tiek pildīti augstākas instances tiesneša pienākumi, tiesnesis saņem lielāku atalgojumu. Prakse rāda arī to, ka gadījumos, kad tiek izsludināts konkurss uz vakantu tiesneša amatu, tiesnesim, kas kādu laiku ir pildījis augstākas instances tiesas tiesneša pienākumus, parasti ir objektīvas priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem kandidātiem. Konkurss aizvietošanas procedūru padarītu caurskatāmāku un saprotamāku visiem tiesnešiem, kā arī nodrošinātu iespēju pēc objektīviem kritērijiem atrast piemērotāko kandidatūru.

Aigars SNIEDZĪTIS, Bauskas rajona tiesas tiesnesis

Paldies tiem, kas pirms četriem gadiem izvirzīja manu kandidatūru un nobalsoja, esmu piekritis turpināt darbu Tieslietu padomē. Mani mērķi, strādājot Tieslietu padomē, ir būt taisnīgam, saprātīgam un domāt vairāk par mūsu   – tiesnešu – darba ikdienas uzlabošanu. Kā redzam, diemžēl izpildvara pat nepagodināja mūs šodien, uzklausot šos Tieslietu padomes locekļu viedokļus un priekšlikumus, kas varētu uzlabot tiesu sistēmu. Protams, nevaru solīt, ka pēc manas ievēlēšanas saņemsiet lielāku atalgojumu vai būs mazāk jāstrādā, tomēr mans mērķis būtu, lai, pirmkārt, tiesu darba efektivizācija būtu maksimāli piesaistīta tiesneši darbam, lai tās mērķis būtu tas, ko mēs visi gribam sasniegt – ātrākus termiņus, motivētākus un labākus spriedumus, ko neatceļ augstākas instances tiesas. Mērķis būtu arī, lai tiesas darbiniekiem būtu lielāks atalgojums.

Pat es kā Tieslietu padomes loceklis līdz šim esmu daudz ko nezinājis par tiem normatīviem aktiem un to grozījumiem, kas attiecas uz tiesu namiem, uz tiesu tālāko optimizāciju, minimizāciju, paplašināšanu un tamlīdzīgi, tādēļ mans piedāvājums nākošajai Tieslietu padomei būtu kā vienu no prioritātēm noteikt tiesnešu iesaisti šajos procesos. Lai Tieslietu padomes sēdes, kurās, starp citu, piedalās arī Čepānes kundze un dzird mūsu viedokļus, būtu iespējams klausīties arī tiešsaistē, proti, lai viedokļi, ko piedāvā, grozījumi, ko piedāvā, būtu tiesnešiem redzami, līdzīgi kā šobrīd, kad visi Latvijas tiesneši var skatīties, ko kurš kandidāts runā. Tieslietu padomes sēdes par būtiskiem jautājumiem varētu būt atklātas un skatāmas tiešsaistē, lai tiesnešiem būtu iespējams zināt, kas un kā tiek spriests un lemts, jo nav noslēpums, ka daudzas nianses par to, kāds būs tiesu liktenis, mēs uzzinām vai nu no preses, vai no kolēģiem. Tas būtu viens no maniem priekšlikumiem, lai pilnīgāk iesaistītu tiesu varu šajos procesos.

Par Tieslietu padomes darbības mērķi, uzdevumiem un problēmām neatkārtošos – manas domas ir līdzīgas kā kolēģiem, kas jau iepriekš izteikušies.

Iveta KRĒVICA, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja

Ne tikai mans, bet visu tiesnešu, kas tiek ievēlēti Tieslietu padomē, mērķis ir stiprināt tiesu varas neatkarības principu un strādāt, lai Tieslietu padome pildītu tos uzdevumus, kādi tai noteikti likumā, izstrādājot tiesu sistēmas politiku un stratēģiju un pilnveidojot tiesu sistēmas darba organizāciju. Tieslietu padomei ir jākļūst par līdzvērtīgu partneri gan likumdevējam, gan izpildvarai. Diemžēl Tieslietu padome par tādu nav kļuvusi, līdz ar to ir risināms jautājums par Tieslietu padomes pilnvaru un funkciju palielināšanu.

Svarīgākie un aktuālākie jautājumi, kas būtu izvirzāmi Tieslietu padomes darbā, ir:

• Tieslietu padomes aktīvāka iesaistīšanās normatīvo aktu, kas skar tiesu varas intereses, pieņemšanā, aktuālāko grozījumu izstrādē procesuālo un materiālo normu likumdošanā;

• slodzes izlīdzināšana, kas būtu risināma gan ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas jautājumiem, gan ar pārdomātiem grozījumiem procesuālajos likumos;

• paužot savu nostāju jautājumā par tiesu budžetu un tā pieprasījumu, manuprāt, jau daudzus gadus aktuāls ir jautājums par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku atlīdzību, kam šobrīd vajadzētu būt vienam no prioritātes jautājumiem;

• tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšana, kā arī tiesnešu karjeras jautājumi ne tikai horizontāli, bet arī vertikāli, arī tiesu priekšsēdētāju iecelšanas jautājums pilnībā nododams Tieslietu padomei;

• Tieslietu padome ir sniegusi savu viedokli par tiesu namu reformu, taču šis jautājums vēl ir apspriežams un pilnveidojams, lai reforma nebūtu sasteigta, bet būtu pārdomāta;

• aktīvāka komunikācija ar sabiedrību un presi, tiesnešiem un tiesnešu pašpārvaldes institūcijām.

Negaidot iniciatīvu no malas, pašai Tieslietu padomei ir jānorāda un jāsniedz viedoklis par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar tiesu sistēmu. 

Andris STRAUTS, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs

Tā kā tieku virzīts Tieslietu padomē, nevis uz Saeimu, es neko nesolīšu, bet apņemos strādāt, izmantojot savas zināšanas un dzīves pieredzi, godprātīgi, principiāli, lai attaisnotu Jūsu uzticību un lai ieguldītā darba rezultātā pilnveidotos tiesu sistēma, nostiprinātos tiesu un tiesnešu autoritāte un neatkarība, vairotos cilvēku uzticība tiesām. Apzinos to, ka tie mērķi, kurus uzņemas Tieslietu padome un Jūs vēlaties sasniegt, nav viena cilvēka uzdevums, tas ir komandas darbs. Tāpēc aicinu visus tiesnešus, kuri nav vienaldzīgi pret tiesu politikas jautājumiem, vienmēr darīt zināmu savu viedokli vai ierosinājumu par Tieslietu padomē apspriežamajiem jautājumiem.

Pirmo Tieslietu padomi varētu salīdzināt ar kuģi, kurš palaists jūrā bez navigācijas ierīcēm un dziļuma mērīšanas ierīcēm, bet veiksmīgs profesionālas komandas darbs ļāva stūrēt to uz priekšu, un kuģis ir uzņēmis apgriezienus. Tas nozīmē, ka acīmredzot tiesneši pirms četriem gadiem izdarīja pareizu izvēli un šis kuģis turpina iet tālāk.

Par Tieslietu padomes prioritāti uzskatu savu pozīciju nostiprināšanu, zināšanu uzkrāšanu un pilnveidošanu, lai Tieslietu padome būtu vienīgais orgāns, kas ierosina, izlemj un virza visus ar tiesu darbu saistītos jautājumus. Manā skatījumā jaunievēlētajai Tieslietu padomei jārisina šādi uzdevumi:

• līdz minimumam jāsamazina vai jāizbeidz konfrontācija ar pārējiem varas atzariem. Esam saņēmuši gan pazemojumus, gan dažādus izteikumus, bet, domāju, gudri cilvēki šādas domstarpības risina dialoga formā. Tiesneši ir saprātīgi cilvēki, viņiem ir ne tikai viedoklis, bet ir arī zināšanas;

• panākt, lai visi jautājumi, kas saitīti ar tiesnešu karjeru, tiesu vadības izraudzīšanu un iecelšanu, tiesu pieejamību, izlemjami Tieslietu padomē;

• izveidot reālu tiesneša amata kandidātu rezervi, jo nav saprātīgi, ka no vakances atbrīvošanās līdz tās aizņemšanai paiet gads vai ilgāks laiks;

• nodrošināt tiesnešiem vienlīdzīgas iespējas profesionālajā izaugsmē. Noteicošā loma tiesnešu kadru politikas jautājumos tiesās ir tiesas priekšsēdētāja kompetence un atbildība;

• panākt, lai tiesu priekšsēdētāji pēc likumā noteikto divu pilnvaru termiņu beigām netiek pazemoti. Aizejot strādāt par tiesnesi, kaut vai saglabāt viņiem to algu, ko saņēma līdz tam;

• attīstīt un pilnveidot sadarbību ar pārējām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, lai kopīgi risinātu un virzītu jautājumus, kas skar tiesu sistēmu;

• nodrošināt pārstāvību visās likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas institūcijās, kur tiek lemti tiesu varai svarīgi jautājumi.

Pirmajai Tieslietu padomei nebija viegli, bet uzskatu, ka mēs parādījām, ka mēs to varam. Vai domājat, viegli pārdzīvot piecus tieslietu ministrus...

Sandra STRENCE, Rīgas apgabaltiesas tiesnese

Kā cilvēkam, kas iepriekš ir jau darbojies Tieslietu padomē, ir grūti runāt par nākotnes prioritātēm, nepieskaroties paveiktajam, bet to nedarīšu, jo par paveikto jau daudz runāja ziņotāji konferences pirmajā daļā. Akcentēšu tikai to, ka likumdevējs ir noteicis, ka Tieslietu padomes lēmumi ir konsultatīvi, kuriem viņš var nepiekrist. Domāju, ka visiem Tieslietu padomes locekļiem īpaši sāpīgs bija gadījums, kad būtiskajos grozījumos likumā “Par tiesu varu” no 23 Tieslietu padomes neakceptētiem punktiem visi tika pieņemti Saeimā. Savukārt tos, ko akceptēja Tieslietu padome, Saeima nepieņēma.

Protams, liels Tieslietu padomes darba laiks un darba apjoms bija saistīts ar tiesnešu karjeras jautājumiem, un varu piekrist, ka ir labi, ka likumdevējs palielināja Tieslietu padomes kompetenci attiecībā uz horizontālā līmeņa tiesnešu karjeras jautājumiem, bet ne mazāk svarīgi ar tālāku sasaisti ar tiesnešu neatkarību ir vertikālie karjeras jautājumi. Manuprāt, ir visi priekšnoteikumi, tajā skaitā arī starptautiskie normatīvi, uz kuriem varētu atsaukties, lai stingri runātu ar likumdevēju, lai šīs funkcijas jeb pilnvaras Tieslietu padomei palielinātu.

Ja mani ievēlēs, noteikti turpināšu virzīt manu iniciēto priekšlikumu, ka Tiesu administrācija ir jāizņem no tieslietu ministra pārraudzības un jānodod Tieslietu padomei kā izpildorgāns. Tam nu tagad ir pēdējais laiks, ja reiz likumdevējs beidzot sadūšojās un vispār nodibināja Tieslietu padomi. Ja pateica “A” no tās koncepcijas, kuru savulaik prezentēja iestāšanās sarunās, lai Latvija tiktu uzņemta Eiropas Savienībā, tad gribētos, lai pasaka arī “B” no šīs koncepcijas, proti, lai Tieslietu padomei būtu tai paredzētais izpildorgāns – Tiesu administrācija. Tas ir svarīgi tādēļ, ka tad, manuprāt, varētu normalizēties vai vismaz mēs panāktu visus priekšnosacījumus, lai normalizētos situācija ar tiesu budžetu, kurā ietilpst arī algu jautājums kā tiesnešiem, tā arī tiesu darbiniekiem. Pašreiz reālā situācija ir tāda, ka tiesu sistēmas skaitliski lielākā budžeta daļa ir administratīvās izmaksas – kā tehniskais nodrošinājums, tā arī atalgojums, bet atšķirībā no Augstākās tiesas un Satversmes tiesas, pārējo tiesu šīs vajadzības, ja vispār tās tiek prezentētas valsts maciņa turētājiem, piemēram, Finanšu ministrijai, tad tas tiek darīts tikai caur Tieslietu ministrijas rāmīti, jo rajona un apgabaltiesu budžets ir viena apakšnodaļa Tieslietu ministrijas budžetā. Tieslietu padome, protams, akceptē šo budžeta pieprasījumu tiesām, bet projekts, kuru iesniedz Tieslietu padomes akceptam, jau ir iespīlēts tanī lodziņā, ko tiesām ir atvēlējusi Tieslietu ministrija. Ticu, ka tas ir darīts iespēju robežās, tomēr – tas ir tas, ko tiesām ir atvēlējusi izpildvara. Būtu pēdējais laiks, lai tiesu sistēmas augstākais orgāns Tieslietu padome ar izpildorgānu – Tiesu administrāciju – ar valsts budžeta maciņa turētāju komunicētu “pa tiešo”.

Vēl gribu precizēt par Tieslietu padomes sastāvu. Klausoties tos, kas uzstājās konferences sākuma daļā, varētu rasties priekšstats par tiesnešu dominanti padomē. Tieslietu padomē pašreiz ir 15 locekļi, no kuriem 8 ir amatpersonas. Jā, amatpersonas arī ir tiesneši, kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet viņi ir Tieslietu padomes locekļi kā amatpersonas. Vēlēti tiesneši Tieslietu padomē ir mazākumā, viņi ir tikai 7. Ja parlamenta pārstāvji atsaucās uz starptautiskām rekomendācijām, tad mēs arī gribētu to izpildi, tādēļ noteikti centīšos panākt, lai vēlētu tiesnešu Tieslietu padomē būtu vairāk, vismaz lai būtu 8 vēlēti tiesneši un 7 amatpersonas. 

Daiga VILSONE, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja

Nedaudz ar smaidu atsaucoties kolēģa Strauta teiktajam, ka mūs neievēl Saeimā un tāpēc neko nesolīs, man tomēr gribas pieminēt to hrestomātisko teikumu – nu kā var nesolīt? Un tas, ko tiešām es varu solīt, ir tas, ka es strādāšu. Strādāšu aktīvi, ja būs mandāts no Jums.

Ir grūti nepiekrist visam iepriekš teiktajam, kas ir jādara Tieslietu padomei, bet bez visa tā, manuprāt, ļoti būtiski ir panākt cieņpilnas attiecības ne tikai starp tiesu varu, izpildvaru un likumdevēju, bet pirmkārt panākt arī cieņpilnas attiecības pašiem savā starpā. Pilsētu un rajona tiesām ar apgabaltiesām, apgabaltiesām savā starpā, pilsētu un rajona tiesām savā starpā un visiem kopā arī ar Augstāko tiesu. Manuprāt, Tieslietu padome ir viens no tiem instrumentiem, kādā veidā mēs vēl labāk varam veidot vienotu tiesu praksi. Saliekot kopā daudzus prātus – ne tikai to cilvēku, kas atnāk uz Tieslietu padomes sēdi, bet arī to, kas ir palikuši mājās pie saviem darba galdiem – varam izdarīt to labāko, ko spējam uz to mirkli. Šī arī būs visa mana uzruna, jo citādi man tiešām nāktos atkārtoties.

Edīte KNĒGERE, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja

Mani priecē tas, ka mūsu kolēģu domas ir gandrīz vienādas par to, kādi uzdevumi ir veicami Tieslietu padomei. Pievienojos tam, ko teica iepriekšējie runātāji par problēmām mūsu tieslietu sistēmā, kas būtu jārisina Tieslietu padomei. Uzmanīgi klausījos Tieslietu padomes priekšsēdētāja ziņojumu, kurā viņš norādīja tos darbus, kas ir veicami Tieslietu padomei gan tuvākā, gan ilgstošākā laika periodā, un domāju, ka šos uzdevumus būs iespējams veikt daudz kvalitatīvāk un arī ātrāk, ja tā komanda, kuru šodien ievēlēsim, strādās ļoti vienoti, ja tiesneši būs vienoti un nemēģinās strīdēties savā starpā.

Par to, ko es varbūt varētu dot, ja tiktu ievēlēta Tieslietu padomē. Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” viens no Tieslietu padomes uzdevumiem ir izstrādāt vadlīnijas tiesu darba organizācijas jautājumos. Tie ir mūsu tiešie uzdevumi, ko ikdienā darām savā darbā. Tā kā 20 gadus esmu vadījusi apgabaltiesu, tiesu darba organizatoriskie jautājumi un tas, kas ir vajadzīgs, kas nav tik īsti pareizs un ko vajadzētu mainīt, man tiešām ir zināms. Šīs problēmas esmu apzinājusies un par daudzām man ir viedoklis, kā tās varbūt vajadzētu risināt, kas nav izdarīts līdz šim.

Viens no dokumentiem, pie kā Tieslietu padomei vēl būtu jāstrādā ļoti rūpīgi, kaut gan padome ir vairākkārt to skatījusi, ir tiesu lietu noslodzes un specializācijas jautājums. Varbūt labi, ka šis dokuments nav līdz šim apstiprināts, jo tie projekti, kurus esmu redzējusi dažādās sanāksmēs un par kuriem arī izteikusi savu viedokli, bijuši samērā nekorekti, lai tos pieņemtu un liktu tiesnešiem un tiesu priekšsēdētājiem pēc tiem strādāt. Tas vēl ir izstrādes stadijā, esmu piedalījusies jau jaunā darba grupā, kurā izteicām savus viedokļus, kādā veidā šis dokuments būtu jāsagatavo. Ja man būtu jāstrādā Tieslietu padomē, tad pirms izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas vistiešāk skar katra tiesneša darbu, es noteikti gribētu dzirdēt viedokli ne tikai no apgabaltiesu tiesnešiem, bet it sevišķi rajona tiesu tiesnešu viedokli. Laikā, kad notiek pāreja uz tīrām tiesu instancēm, rajona tiesu tiesnešiem ir visgrūtāk, jo viņu slodze ir stipri vairāk palielinājusies un rajona tiesnešiem bija jāsāk skatīt sarežģītas lietas, kas līdz tam bija apgabaltiesai, praktiski nemaz šo lietu izskatīšanai nesagatavojoties. Liekas, rajona tiesnešiem būtu ļoti daudz jaunu vēsmu un jautājumu, ko virzīt Tieslietu padomē, ko viņi gribētu dzirdēt, redzēt un kā viņi gribētu šos jautājumus atrisināt. 

Sandra GINTERE, Administratīvās apgabaltiesas tiesnese

Vispirms paužu pilnīgu atbalstu Augstākās tiesas priekšsēdētāja redzējumam par Tieslietu padomes būtību un uzdevumiem. Vēlāk paustā kritika, manā skatījumā, pamatota ar atsevišķiem neviennozīmīgiem notikumiem. Manuprāt, tas signalizē par vairākām problēmām un to dziļumu, par nepieciešamību tās risināt, cita starpā, ar likumu palīdzību.

Par aktuālākajiem jautājumiem Tieslietu padomes turpmākā darbībā. Piekrītot kolēģu iepriekš norādītajam, ieskicēšu tikai dažus no aktuālajiem Tieslietu padomes uzdevumiem:

• Tiesu administrācija kā Tieslietu padomi apkalpojošā iestāde;

• tiesnešu vakanču aizvietošana, tiesnešu apmācība;

• darbinieku atalgojums, tostarp dodot iespēju tiesu priekšsēdētājiem noteiktos ietvaros menedžēt darbinieku atalgojumu;

• sadarbība ar masu medijiem;

• konstruktīva un toleranta sadarbība ar likumdevēju un izpildvaru, spēja iesaistīties likumdošanas procesā.

Tiesām tiek norādīts – demokrātiskā un tiesiskā valstī tiesai jābūt ne vien neatkarīgai un taisnīgai, bet arī ātrai. No likumdevēja un izpildvaras puses šobrīd uzsvars uz ātrumu (dzīvojam informācijas, zinātnes un moderno tehnoloģiju laikā un ātrumam ir nozīme). Likumdevējs civilprocesā, nosakot 1, 7, 15 dienu termiņus, uzliek pienākumu tiesām ātri atrisināt strīdus, kas milzuši gadiem. Ir nepieciešams rast risinājumu starp „ātri” un „taisnīgi”. Ne vienmēr taisnīgums atrodams ātri.

Portālā tiesas.lv zem Tiesvedības daļas ir sadaļa „Informācija par tiesu kontiem”. Kāda paziņa jautāja, kā atrast Ogres tiesas kontu, jo tur ir Augstākās tiesas, Valsts kases, Tiesu administrācijas konts, bet Ogres tiesas – nav. Man patīk ideja par tiesu kontiem šo vārdu plašākā nozīmē. Tiesnesis ar sabiedrību runā ar saviem spriedumiem. Katras tiesas kontā ir tiesnešu nolēmumi, tie ir apskatāmi, vērtējami, analizējami. Tieslietu padomes kontā ir jābūt normatīvajiem, cilvēku, finanšu un citiem nepieciešamajiem resursiem tiesu neatkarības nodrošināšanai.

Ideja. Ņemot vērā tiesu sistēmas uzbūvi, iespējams, varētu apsvērt iespēju par tiesnešu ievēlēšanu Tieslietu padomē no katra tiesu apgabala.

Juris STUKĀNS, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis

Ievēlēšanas gadījumā:

• apsolu maksimāli efektīvi pārstāvēt visu instanču tiesu tiesnešu intereses. Centīšos maksimāli apzināt visu tiesnešu viedokļus Tieslietu padomē izskatāmajos jautājumos;

• izstrādāšu likuma „Par tiesu varu” grozījumus un iesniegšu Tieslietu padomei izvērtēšanai par Tieslietu padomes funkciju paplašināšanu attiecībā uz tiesneša izvirzīšanas jautājumiem, pilnībā izslēdzot izpildvaras (Tieslietu ministrijas) ietekmi. Kā arī iesniegšu priekšlikumus ar mērķi nodrošināt tiesu varas līdzvērtīgu pastāvēšanu līdzās likumdošanas un izpildu varai;

• iesniegšu priekšlikumus un centīšos panākt Tieslietu padomes atbalstu jautājumā par tiesnešu atlīdzību. Uzskatu, ka Satversmes tiesa, izbeidzot lietu sakarā ar tiesnešu pieteikumu par atlīdzības sistēmas maiņu, ir izvairījusies no šī jautājuma izskatīšanas pēc būtības. Pielīdzinot tiesnešu atlīdzību izpildvaras jurista atalgojuma augstākai kategorijai, vienlaikus likumdevējam un valdībai saglabājot koeficienta sistēmu, ir pārkāpts varu līdzās pastāvēšanas princips;

• uzskatu, ka likumā precīzi ir jānosaka, ka visi jautājumi, kas skar, ietekmē tiesu varu, var būt izskatīti tikai pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas. Uzskatu, ka Tieslietu padomei, pārstāvot tiesu varas intereses, ir jānāk ar iniciatīvu. 

Ināra GARDA, Augstākās tiesas tiesnese

(uzstāšanās Augstākās tiesas plēnumā 2014.gada 15.septembrī)

Kā jau izskanēja tiesnešu konferencē, Tieslietu padomes darbības pirmajos četros gados tika pierādīta šīs institūcijas loma un nozīme tiesu varas neatkarības nostiprināšanā, lai gan tā vēl nav kļuvusi par līdzvērtīgu partneri dialogā ar likumdevēju un izpildvaru. Dialoga veidošana starp Tieslietu padomi, likumdevēju un izpildvaru nav vainagojusies ar panākumiem, jo bieži vien bija iespaids, ka Tieslietu padomes viedokļa uzklausīšana ir formāla, īpaši spilgti tas izpaudās, pieņemot Saeimā apjomīgus grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Jāatzīmē, ka pēdējā laikā sadarbība ar Tieslietu ministriju ir bijusi līdzvērtīgāka un konstruktīvāka, jo tai ir redzējums par atteikšanos no izpildvaras funkcijām tiesu sistēmas jautājumos, to nodošanu Tieslietu padomei. Lai gan Tieslietu padome aktīvi iesaistījās ar tiesu varu un ar tieslietu sistēmu saistītu jautājumu risināšanā (gan politikas plānošanas, gan arī normatīvo aktu izstrādes līmenī), būtiski sasniegumi tomēr netika gūti, jo, kā jau minēju, svarīgākajos jautājumos par grozījumiem likumā “Par tiesu varu” – par pāreju un tā saucamo “tīro” tiesu instanču sistēmu, tiesu priekšsēdētāju funkcijām, iecelšanas termiņiem – Tieslietu padomes viedoklis netika ņemts vērā.

Turpmākie Tieslietu padomes uzdevumi:

• sadarbībā ar Tiesnešu ētikas komisiju jāturpina darbs pie tiesu komunikācijas vadlīniju izstrādes, lai nodrošinātu vienotus kritērijus un pieeju mediju informēšanai par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, veicinot izpratni par tiesu darbu un pieņemtajiem lēmumiem; aktīvi reaģētu uz aktuāliem jautājumiem ar plašu sabiedrisko rezonansi;

• tiesu noslodzes izlīdzināšana Rīgā un Latvijas reģionos, jāstrādā pie tiesu namu izveides koncepta (lai nodrošinātu tiesas procesa norisi saprātīgā termiņā);

• tiesu darbinieku atalgojuma jautājums (augsta tiesas darbinieku maiņa, nespēja ilgtermiņā piesaistīt tiesnešu palīgus, viņu karjeras jautājums);

• jāpaplašina kompetence, lai vienkāršotā procedūrā, kas atvieglo tiesu darba organizāciju, tiktu lemti ar tiesnešu karjeru saistītie jautājumi ne tikai horizontālā līmenī, bet arī vertikālā, proti, par tiesnešu pārcelšanu ne tikai starp viena līmeņa tiesām, bet arī augstāka un zemāka līmeņa tiesām; attiecībā uz rajona (pilsētu), apgabaltiesu priekšsēdētāju izraudzīšanas, iecelšanas un atbrīvošanas kārtību; attiecībā uz visu līmeņu tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanu (veidojot tiesnešu amata kandidātu rezervi); pārāk garš tiesneša amata kandidātu atlases un iecelšanas amatā vidējais ilgums, sakarā ar to tiek traucēts tiesas efektīvs darbs, jo jāstrādā nepilnā sastāvā;

• tiesnešu apmācības jautājums (jānodrošina Tieslietu padomes uzraudzība, jo līdzdarbības līgums starp Tiesu administrāciju un Tiesnešu mācību centru par tiesnešu un darbinieku mācību nodrošināšanu tiek slēgts uz īsu laiku, kas būtiski apgrūtina mācību plānošanu ilgtermiņā);

• jāuzlabo sadarbība ar tiesnešiem, tiesnešu biedrībām (Latvijas tiesnešu biedrību un Administratīvo tiesnešu biedrību), kvalifikācijas un disciplinārkolēģijām, ētikas komisiju tiesu varai svarīgu jautājumu risināšanā;

• lai uzlabotu Tieslietu padomes darbību, būtu nepieciešams Tiesu administrāciju nodot tās pārraudzībā vai palielināt cilvēkresursus (sekretariāts, birojs  – izpildinstitūcija), tas dotu iespēju izvērstāk pamatot pieņemtos (īpaši negatīvos) lēmumus, aizstāvēt savu viedokli Saeimā, aktīvāk konstatēt problēmas, radīt idejas un piedāvāt konkrētus priekšlikumus to risināšanā; turpināt iniciēt pētījumus (par korupcijas uztveri tiesu darbībā un nepieciešamajām izmaiņām tiesnešu apstiprināšanai amatā un karjeras virzībā);

• jāpievēršas tiesas spriedumu izpildes jautājumu risināšanai (Ministru kabinetā jau uzklausīts Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums par elektronisko izsoļu ieviešanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā – nodrošināt godīgu konkurenci izsoles dalībnieku vidū un ierobežot tā dēvēto izsoļu reiderismu); jautājumam par maksātnespējas administratoru darbības pilnveidošanu un atbildību; aizsāktajam intelektuālā īpašuma tiesiskajam regulējumam; attiecībā uz investoru tiesisko aizsardzību veicinošu tiesisko regulējumu.

Centīšos godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos pienākumus. Domāju, ka līdzšinējā pieredze Tieslietu padomes darbā man palīdzēs dot lielāku ieguldījumu tiesu sistēmai un tiesnešiem svarīgu jautājumu risināšanā.