Kaut arī konferencē runājam par tiesu varu vispār, šī tomēr ir administratīvajām tiesām veltīta jubileja. Ir ļoti daudz vārdu izskanējuši par uzticību, par tiesu neatkarību utml. Arī es esmu runājusi ar juristiem, ar advokātiem un jautājusi, kā tad ir – vai viņi var prettiesiski ietekmēt tiesnešus, un nekad neesmu dzirdējusi apstiprinošu atbildi, ka administratīvo tiesu tiesnešus var šādi ietekmēt. Esmu dzirdējusi, ka daži advokāti ir gribējuši pietuvināties tiesnešiem, vismaz administratīvo tiesu pirmsākumos. Bet tas nav izdevies. Liels paldies Jums par to, kolēģi!
Mans uzdevums šodien ir runāt par tiesnesi sabiedrības kritikas krustugunīs. Šajā sakarībā vispirms gribu atgādināt Tiesnešu ētikas kodeksa otrā kanona ceturto punktu, kas nosaka, ka tiesnesim, izlemjot lietas, ir jābūt gatavam vienmēr atrasties sabiedrības uzmanības centrā. Tiesnešu ētikas komisija skaidrojumā secinājusi un norādījusi, ka tiek vērtēta ne tikai tiesneša uzvedība, bet arī nolēmumi, kas pieejami publiski. Tie var būt pakļauti publiskai kritikai. Konstruktīva kritika veicina tiesnešu zināšanu izaugsmi un pilnveidošanu un nav atzīstama par negatīva viedokļa par Latvijas tiesību sistēmu kopumā vai atsevišķi tiesu veidošanu.
Paldies žurnālam „Jurista Vārds” un portālam politika.lv, kur kritika par atsevišķiem spriedumiem vai atsevišķām tiesu atziņām lielākoties ir bijusi konstruktīva un tāda, kas ir likusi domāt un uzlabot tiesnešiem darbu, mainīt judikatūru, kas administratīvajās tiesās tiešām ir noticis – atsevišķos gadījumos pēc kritikas juridiskajā literatūrā esam judikatūru mainījuši vai vismaz diskutējuši par to. Ar lielu uzmanību vienmēr esam izlasījuši visus rakstus šajos medijos, kas ir rakstīti par administratīvo tiesu spriedumiem vai atsevišķām atziņām. Tāpat kā profesore ar lielu interesi lasu arī studentu darbus, kur studenti nereti kritizē atsevišķas tiesnešu atziņas un iesaka risinājumus.
Gribu piebilst, ka studentiem no tā nevajag baidīties. Ja arī students ir kritizējis kādu tiesas vai manis rakstīto atziņu, un es esmu recenzente viņa darbam, nav jābaidās, ka tas nelabvēlīgi ietekmēs šī studenta vērtējumu. Noteikti nē, ja šī kritika ir argumentēta. Pat ja es tam nepiekrītu, es par to varu padomāt – kāpēc veidojas tāds viedoklis. Un nākamo reizi rakstot spriedumu, es mēģināšu vairāk argumentēt savu domu, lai vēl vairāk pamatotu, kāpēc ir pareizi, kā es domāju, nevis pareizi tā, kāds ir pretējais viedoklis.
Arī Lolita Čigāne šodien konferencē nevis izteica vispārīgu kritiku, bet runāja par konkrētām lietām. Vairums no tām gan attiecas uz krimināllietu spriešanu, un, domāju, arī vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnešiem derētu ieklausīties šajās atziņās un domāt, kāpēc veidojas tāds viedoklis, ka nodokļu lietās tiek likti mazāki sodi.
Tomēr viena no atziņām, kas tika pārmesta, bija arī administratīvo tiesību lauciņā. Tas ir par to, ka mēs samazinām sodus arī tad, kad tiesību norma šādu iespēju neparedz. Jā, tas tā ir. Šķiet, esmu pirmā, kuras referējamā lietā tika samazināts sods, tomēr joprojām esmu pilnīgi pārliecināta, ka atsevišķās lietās tas ir vienīgais pareizais risinājums. Nākamreiz, rakstot savu spriedumu, es varbūt vēl vairāk argumentēšu, kāpēc atsevišķos gadījumos tas ir attaisnojams, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts no Satversmes izrietošais samērīguma princips un varbūt pat Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija.
Tātad konstruktīva kritika tiešām ir vēlama un uzlabo tiesu darbu.
Tajā pašā laikā gribu runāt arī par tādu kritiku, kuras mērķis, no mana kā no tiesneša viedokļa skatoties, nav saprotams. Šāda kritika izskan gan no politiķu, gan no mediju, gan atsevišķu sabiedrības locekļu puses. Tie ir tādi atzinumi, kā, piemēram, intervijā tiesībsargs norāda, ka „vājākais punkts tiesu sistēmā ir administratīvās tiesas”. Iemesls, kāpēc ir šāds viedoklis, paskaidrots netiek. Vai laikrakstā „Diena” pirms dažām dienām publicēts raksts, kurā teikts, ka kāda persona atzīst, ka jūtas bezspēcīga Latvijas tiesu sistēmas priekšā, jo korumpētība joprojām sit augstu vilni. Izlasot rakstu, nav nekādas informācijas par to, kāpēc šajā lietā varētu būt korumpētība. Kas liecina par to, ka kādam ir dots kukulis un ka tiesa savu spriedumu ir pieņēmusi tāpēc, ka ir saņemts kukulis. Vēl piemērs no personiskas pieredzes. Sarunājos ar senu paziņu, kura bija satikusi savu bijušo kolēģi no policijas, kas it kā nepatiesi notiesāts. Izstāstījis viņai, kāpēc viņš ir nepatiesi notiesāts. Mana paziņa ar “pilnu sirdi” ir atnākusi pie manis un saka – vai tiešām tā tiesu korumpētība ir tik liela? Respektīvi, nepiekrītot tiesas spriedumam, vienmēr tiek secināts – tātad tur ir korumpētība. Kad vaicāju, kas bija tās lietas pamatā, izrādījās, tas bija gadījums, kad Siguldā policijas iecirknī nomira cilvēks, kuram netika sniegta palīdzība. Paziņa to izklāstīja tā, ka viņš ir notiesāts par to, ka policisti bija fiziski iedarbojušies uz šo cilvēku, bet notiesāts viņš bija uz trīs gadiem. Teicu, ka tas noteikti tā nevarētu būt, ka tas ir tas, kāpēc viņš ir notiesāts. Tiešām – policists bija notiesāts tāpēc, ka netika sniegta palīdzība, nevis par fizisko ietekmēšanu. Bet tā pirmā doma cilvēkam tātad ir – ja man kaut kas nav īsti skaidrs vai es kaut ko līdz galam neesmu sapratis – tātad tiesa ir korumpēta.
Bet runājot par politiķiem, diezgan bieži tā atbildība, kas patiesībā būtu jāuzņemas politiķiem, faktiski tiek novelta uz tiesnešu pleciem. Piemēram, par ilgajiem tiesas procesiem. Pagājušajā gadā kādā juristu forumā nu jau bijušais tieslietu ministrs paziņoja, ka „par tiesām vispār nerunāsim, es jau nejūtu vairs, ka tur vispār var kaut ko uzlabot”. Kad es viņam vaicāju, lūdzu, sakiet konkrēti, kas ir jāuzlabo, tika pieminēti it kā tiesu garie termiņi. Tad es atkal vaicāju, konkrēti ko es kā tiesnesis varu darīt, lai tā sistēma paliek labāka? un ko jūs kā politiķis varat darīt, lai tās sistēma paliek labāka? Atbildes nebija. Pēc tam viņš teica: „Parunāsim zem četrām acīm”. Zem četrām acīm viņš piekrita man, bet nebija gatavs šo savu piekrišanu izteikt plašākā sabiedrībā.
Internetā paskatījos, kas ir rakstīts par tiesnešu kritiku un kritizēšanu citās valstīs. Vairākās Amerikas Savienoto Valstu advokātu biedrību un juristu biedrību lapās atradu, ka tur advokātu biedrībām ir izstrādāti speciāli nolikumi par to, ko darīt, kā vērsties pret netaisnīgu tiesu un tiesnešu kritiku. Tas tiek pamatots ar to, ka sabiedrība ir ieinteresēta, lai valdītu uzticība tiesai un tiesvedībai. Tur ir rakstīts: „Tiesnešiem ir dota tikai viena iespēja izspriest lietu un motivēt spriedumu. Ja puse uzskata, ka lēmums nepareizs, tā var to pārsūdzēt. Bet tiesneši nevar iesaistīties debatēs par saviem nolēmumiem vai aizstāvēt sevi pret negodīgu kritiku. Būtu ļoti bīstami iesaistīt tiesnešus publiskās diskusijās, jo tādā veidā tiesneši parādītu sabiedrībai, ka, lemjot lietu, tie ir jutīgi pret ārējo ietekmi. Tas iedragātu tiesu neatkarību. Tā kā tiesnešiem nav dotas tiesības aizstāvēt sevi, viņi netaisnīgas kritikas gadījumā var sagaidīt atbalstu no citiem juristiem.”
Ir izstrādātas programmas par to, ko uzskatīt par nepatiesu tiesas kritiku un kā uz to reaģēt. Jo īpaši tad, kad kritikas robeža tiek pārkāpta, kad tiesnesis jau tiek aizskarts personīgi. Mājaslapās norādīti vairāki gadījumi, kad biedrība ir reaģējusi, gan aizsūtot avīzes redaktoram ziņu par to, kādā veidā ir pārkāptas šīs robežas, gan arī aizsūtot lasītājiem vienkāršu, saprotamu ziņu par to, kādā veidā ir aizskarta tiesas neatkarība.
Vai mūsu Juristu biedrība vai Advokātu biedrība būtu kādreiz iestājusies pret negodīgu tiesnešu kritiku? Es tādu gadījumu neatceros.
Varbūt mēs varam aicināt Tieslietu ministriju reaģēt tādos gadījumos, kad izskan netaisnīga kritika – nevis tāda, par ko sākumā teicu, kas uzlabo tiesas darbu, bet tāda, kas neargumentēti pazemina tiesas autoritāti un tiesnešu prestižu. Varbūt šādos gadījumos varētu reaģēt, skaidrojot sabiedrībai to, kā tad būtu jāskatās uz tiesu un tiesnešiem. Varbūt izklausās, ka es kā tiesnese uztraucos par savu prestižu. Taču tas tā nav, jo, kā jau citēju no Amerikas advokātu biedrības mājaslapas, svarīga ir sabiedrības uzticība tiesai, jo, ja sabiedrība neuzticēsies tiesai, sabiedrība arī nemeklēs taisnību tiesā, un faktiski tas mazina ne tikai tiesas, bet visas valsts varas stiprumu.
QR
