Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša un jaunā tieslietu ministra Edvarda Smiltēna sarunā 8. jūnijā apspriesti tiesu reformu galvenie virzieni, kas vērsti uz tiesu darba paātrināšanu, digitalizāciju un profesionālās kapacitātes stiprināšanu. Svarīga uzmanība pievērsta arī tiesu sistēmas lomai Latvijas investīciju vides uzlabošanā.

„Efektīva un pārredzama tiesvedība ir būtiska ne tikai sabiedrības uzticēšanās stiprināšanai, bet arī privātsektora pārliecībai, ka strīdi tiks izskatīti savlaicīgi un godīgi. Uzņēmējiem un investoriem ir svarīgi redzēt, ka valsts spēj nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu tiesisko aizsardzību. Tāpēc tiesu sistēmas modernizācija ir nevis izvēles jautājums, bet nepieciešamība,” uzsvēra tieslietu ministrs Edvards Smiltēns.

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka pieaugošais lietu apjoms, ilgstošie procesu termiņi un cilvēkresursu izaicinājumi tiesu sistēmā prasa ilgtermiņa un strukturālus risinājumus. Šobrīd pirmās instances civillietās vidējais lietu izskatīšanas termiņš sasniedz 8,2 mēnešus, bet apelācijas instancē krimināllietās – 8,7 mēnešus, savukārt saistību piespiedu izpildīšanas pieteikumu skaits gada laikā pieaudzis 2,5 reizes. “Tas skaidri parāda nepieciešamību turpināt tiesu sistēmas modernizāciju, stiprināt cilvēkresursus, attīstīt digitalizāciju un efektivizēt procesus. Tikai mērķtiecīga un koordinēta rīcība ļaus nodrošināt, ka tiesu sistēma saglabājas efektīva, savlaicīga un uzticama gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbības videi. Šo jautājumu risināšanai ir uzsāktas vairākas reformas, kuru turpināšanai ir nepieciešams politiskais atbalsts,” uzsvēra Aigars Strupišs.

Lai paātrinātu tiesu darbu un mazinātu noslodzi, tieslietu nozare šobrīd virza vairākas praktiskas reformas, un vēl dažas ir iecerēts uzsākt.

Ir noslēgusies likumprojekta sagatavošana par tiesu varas neatkarības stiprināšanu, pakāpeniski atsaistot tiesu pārvaldību no Tieslietu ministrijas. Likumprojekts šobrīd ir Saeimā. “Šai reformai ir būtiska nozīme tiesu varas neatkarības stiprināšanā, jo tiesa ir pēdējais bastions tiesiskuma un demokrātijas aizsardzībā”, norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

No 2026. gada 1. jūlija Latvijas tiesās tiks ieviests pirmais pilnībā automatizētais process – saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā. Tieslietu ministrija prognozē, ka tas ļaus būtiski samazināt tiesu noslodzi, ņemot vērā straujo šādu pieteikumu pieaugumu.

Vienlaikus tiek īstenota tiesneša palīga institūta reforma, izveidojot jaunu tiesas jurista amatu ar augstākām kvalifikācijas prasībām un konkurētspējīgāku atalgojumu – aptuveni 2300 eiro bruto. Reformas mērķis ir stiprināt profesionālu juridisko atbalstu tiesnešiem un paātrināt lietu izskatīšanu.

Tieslietu nozarē turpinās arī plašāka digitalizācija. Šobrīd tiek attīstīta jaunā tiesu informatīvā sistēma TIS2 un pilnveidota e-lietas platforma. Tiesās pakāpeniski ievieš arī mākslīgā intelekta risinājumus dokumentu apstrādē, personas datu anonimizācijā tiesu nolēmumos un tiesas sēžu audioierakstu transkribēšanā.

Par reformu virzību un tiesu sistēmas efektivitātes stiprināšanu tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pārrunāja tikšanās laikā, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkresursu kapacitātei, kriminālprocesa efektivizācijai un investīciju videi Latvijā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211