Piektdien, 12. jūnijā, Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls (Network of the Presidents of the Supreme Judicial Courts of the European Union) rīkoja ikgadējo konferenci, kas šogad norisinājās Kiprā. Konferenci organizēja Kipras Augstākā tiesa sadarbībā ar ES Padomes 2026. gada Kipras prezidentūras sekretariātu. Konferencē piedalījās tīkla locekļi, asociētie locekļi un novērotāji, kā arī Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Kanādas Augstākās tiesas pārstāvji. Latvijas Augstāko tiesu pārstāvēja priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Konferences programmā bija divas darba sesijas, kurās dalībnieki apsprieda augstākajām tiesām aktuālus jautājumus.

Konference tika atklāta ar darba sesiju “Tiesiskums: izaicinājumi 21. gadsimtā”, ko vadīja Īrijas Augstākās tiesas un ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla priekšsēdētājs Donals O’Donels (Donal O’Donnell). Ievadrunas sniedza Somijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Tatu Lepenens (Tatu Leppänen), bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētāja Šīfra O'Līrija (Síofra O’Leary), Eiropas Savienības Tiesas pirmais ģenerāladvokāts Macejs Špunars (Maciej Szpunar) un Kanādas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ričards Vāgners (Richard Wagner).

Pēc priekšlasījumiem dalībnieki diskutēja par aktuālākajiem tiesiskuma izaicinājumiem Eiropā un ārpus tās, un kādā mērā šie izaicinājumi atspoguļojas viņu pašu tiesu sistēmās. Dalībnieki apsprieda, vai augstākajām tiesām būtu jāuzņemas plašāka loma tiesiskuma aizsardzībā, neaprobežojoties tikai ar lietu izskatīšanu. Visbeidzot, dalībnieki pārrunāja, ko var mācīties no valstīm, kurās demokrātija vai tiesiskums ir vājinājies, un kā atjaunot tiesiskumu un sabiedrības uzticību iestādēm.

Otro darba sesiju “Indivīdu tiesību aizsardzība digitālajā vidē – Digitālo pakalpojumu akta ietekme” vadīja Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dangole Bubliene (Danguolė Bublienė), kura kopā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieku Savu S. Papasavu (Savvas S. Papasavvas) sniedza ievadrunas par sesijas tēmu.

Savā ziņojumā Dangole Bubliene runāja par Digitālo pakalpojumu akta (DSA) piemērošanu tiesas spriešanā un tā ietekmi uz indivīdu tiesību aizsardzību tiešsaistē. Ziņojumā tika izvērtēta ES tiesiskā regulējuma attīstība no E-komercijas direktīvas līdz Digitālo pakalpojumu aktam, uzsverot pāreju uz lietotājiem draudzīgāku un aizsargājošāku pieeju. Ziņojumā tika aplūkota plašā “nelikumīga satura” jēdziena nozīme un tā izpratne dažādās jurisdikcijās, atšķirība starp “nelikumīgu” un “kaitīgu” saturu un tā ietekme uz vārda brīvību, kā arī – vai ir konstatējama iepriekšēja kriminālsodāmība, lai saturu varētu uzskatīt par nelikumīgu.

Diskusiju laikā dalībnieki apsprieda, vai visā Eiropas Savienībā var sagaidīt vienotu DSA interpretāciju, jo īpaši attiecībā uz nelikumīga satura jēdzienu, un kāda loma valstu augstākajām tiesām būtu jāuzņemas, veidojot kopējus DSA piemērošanas standartus visā Eiropā. Tāpat konferences dalībnieki apsprieda, vai kaitīga un nelikumīga satura pielīdzināšana varētu novest pie pārmērīgiem ierobežojumiem attiecībā uz likumīgu saturu. Noslēgumā tika skaidrots, kā tiesu sistēmai būtu jāreaģē, ja tiek publicēta nelikumīga vai kaitīga informācija par tiesām, un kādus pasākumus pašas tiesas varētu veikt, lai efektīvi risinātu šāda satura problēmu.

Konferences noslēgumā Donals O’Donels uzsvēra, ka starptautiskā sadarbība un dialogs starp Eiropas augstākajām tiesām šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad agrāk – laikā, kad tiesiskums visā pasaulē saskaras ar nopietniem izaicinājumiem.

Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls tika izveidots 2004. gadā, un to dibināja Eiropas Savienības augstāko tiesu priekšsēdētāji. Tā locekļi ir ES dalībvalstu augstāko tiesu priekšsēdētāji. Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Apvienotā Karalistes augstākās tiesas piedalās kā asociētie locekļi, bet Albānija, Melnkalne, Serbija un Ukraina – kā novērotājvalstis.

 

Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla informācija

Foto: Kipras prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2026. gadā