Senāta atjaunošanas 30.gadadienā ar gandarījumu varam secināt – kasācijas instance attīstās un pilnveidojas, lai tiktu galā ar izaicinājumiem, kas ir aktuāli konkrētajam laikam, – 10.oktobrī, noslēdzot konferenci “Tiesības uz taisnīgu tiesu: Eiropas Cilvēktiesību konvencija nacionālo tiesu un ECT dialogā”, sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Augstākās tiesas rīkotā starptautiskā konference, kas bija veltīta ne tikai atjaunotā Senāta 30 gadiem, bet arī Eiropas cilvēktiesību deklarācijas 75 gadiem, iezīmēja mūsdienu tiesu izaicinājumus – tiesiskuma un tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana demokrātijas apdraudējuma apstākļos.

Apkopojot konferencē runātās tēmas, viedokļus un secinājumus, Kristīne Līce, Valsts prezidenta padomniece, secināja: katrs laikmets savus izaicinājumus uzskata par unikāliem, taču tie ir jāsašķiro – vieni ir sabiedrību pārmaiņu rezultātā radušies izaicinājumi, kuri jāpieņem kā likumsakarīgi, piemēram, digitalizācija un mākslīgais intelekts, bet otra grupa izaicinājumu ir draudi, kas rodas no tā, kur un kā dzīvojam. Konference iezīmēja gan tādus apdraudējumus kā klimata pārmaiņas, gan draudus tiesiskumam un demokrātiskai valstij, piemēram, cilvēktiesību ļaunprātīgu izmantošanu, pārmetumus, ka cilvēktiesību ievērošana apdraud valsts drošību. Tiesām ir izšķiroša loma gan šo draudu identificēšanā, gan novēršanā. “Bez neatkarīgām, spēcīgām tiesām nav iespējams uzturēt demokrātisku valsts iekārtu, bet arī tiesas nevar pastāvēt bez demokrātiskas valsts. Tiesu neatkarība ir Eiropas pašizdzīvošanas jautājums,” uzsvēra Kristīne Līce.

Konferenci uzrunāja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Viņas uzsvēra, ka Eiropas standartu cilvēktiesības mūsdienu realitātē ir apdraudētas un tās ir jāaizsargā pret pieaugošo populismu un ārēji diriģētiem uzbrukumiem.

Īpašais viesis konferencē bija Andris Guļāns, kurš bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs Senāta atjaunošanas laikā. Viņa uzstāšanās bija atskats kasācijas instances attīstībā Latvijā.

Konferencē cilvēktiesības tika skatītas caur tiesību uz taisnīgu tiesu prizmu, un tas tika darīts “gan ar mikroskopu, gan teleskopu” – gan iedziļinoties detaļās, gan šos jautājumus skatot plašos mērogos.

Priekšlasījumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas un nacionālo tiesu mijiedarbību sniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesas viceprezidente Ivana Jeliča, savukārt Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele runāja par neatkarīgas tiesas lomu demokrātijas apdraudējuma apstākļos. Viens no viņas vēstījumiem bija par autokrātiju konglomerātu, kas apdraud demokrātiju no ārpuses un no iekšienes. Eiropas Savienības atbilde un spēks ir vienotā brīvības, tiesiskuma un drošības telpa, kurā ir vienota tiesību izpratne un prakse. Visas Eiropas tiesas nodrošina šo vienoto tiesību telpu un ir pēdējais bastions patiesas politiskās demokrātijas sargāšanā.

Divos priekšlasījumu un diskusiju paneļos tiesības uz taisnīgu tiesu tika apskatītas dažādos apsektos – kā tiesu prakses noteiktība un nolēmumu pamatojums un kā tiesas spriešanas atklātība un nolēmumu pieejamība.

Pirmajā panelī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Pēters Rosma referēja par tiesas nolēmumu pamatojumu ECT praksē, bet Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Villu Keve dalījās pieredzē, kā Igaunijas Augstākā tiesa nodrošina tiesu prakses vienveidību un saksaņotību. Savukārt Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dzintra Amerika tiesības uz taisnīgu tiesu skatīja mijiedarbībā ar efektivitātes principu, meklējot atbildi, vai un kā atbildēt uz procesa dalībnieku argumentiem, uz kuriem faktiski nav jāatbild.

Otrajā panelī gan Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dangole Bubliene, gan Zviedrijas Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāja Helēna Jēderbluma runāja par tiesas spriešanas atklātības izaicinājumiem un dažādu interešu līdzsvarošanas mākslu mūsdienu apstākļos, kad, no vienas puses, sabiedrība dzīvo milzīgā informācijas apjomā, bet, no otras puses, pieaug prasības pēc privātuma un datu aizsardzības. Senāta Krimināllietu departamenta senators Māris Leja, vadoties gan no savas ilggadējās prokurora, gan tagadējās senatora darba pieredzes, vērsa uzmanību uz blakus efektiem, ko var radīt krimināllietas materiālu pieejamība pirms tiesas nolēmuma pieņemšanas. Proti, publiskotā informācija var radīt priekšlaicīgu viedokli, ka apsūdzētais pie atbildības saukts nelikumīgi, vai arī sabiedrība apsūdzēto “notiesā” priekšlaicīgi pirms sprieduma.

Trešajā panelī referenti sniedza priekšlasījumus par tiesību uz taisnīgu tiesu attīstības tendencēm un dažādām perspektīvām. Somijas Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētājs Kari Kūsiniemi – par nevalstisko organizāciju lomu, nodrošinot tieskumu vides jautājumos, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Artūrs Kučs – par vārda brīvības un citu tiesību līdzsvarošanu mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš – par kasācijas instances kompetences attīstību tiesību uz taisnīgu tiesu kontekstā.

Konferencē piedalījās tiesneši – senatori, apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un vietnieki, Satversmes tiesas tiesneši, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas tiesneši, Augstāko tiesu priekšsēdētāji un tiesneši no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī tiesu sistēmai piederīgo institūciju un ar cilvēktiesībām saistīto institūciju vadītāji, augstskolu Tieslietu fakultāšu un programmu vadītāji.

Konferences videoieraksts šonedēļ būs pieejams Augstākās tiesas Youtube kontā un mājaslapā, visas uzrunas un priekšlasījumi tiks publicēti "Augstākās Tiesas Biļetenā".

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211