Senatores profesores Sanitas Osipovas šīs vasaras veikums ir Nacionālās enciklopēdijas papildinājums ar četriem jauniem šķirkļiem par pamattiesību vēsturi. Sagatavoti šķirkļi par Lielo brīvību hartu, Habeas Corpus aktu, Tiesību bilu un Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju.

Pavisam Sanita Osipova enciklopēdijai uzrakstījusi 39 šķirkļus. Pirmie bija par vēsturiskiem tiesību avotiem, romiešu tiesībām, pēc tam profesore aprakstīja konceptus – cilvēka cieņu, dzimumu līdztiesību, likumpaklausību, utt. Pagājušajā vasarā bija šķirklis “Tiesiska valsts” un divi šķirkļi par starpkaru laika izcilām sievietēm – juristēm Olgu Jurkovsku un Rozāliju Purgali. Šīs vasaras darbs bijis veltīts tiesību vēsturē svarīgiem pamatdokumentiem.

Nacionālajā enciklopēdijā, kas tiek veidota elektroniski, šobrīd ietverti 5299 oriģināli šķirkļi par visaptverošām tēmām. Šķirkļus veido dažādu jomu lietpratēji. Nozaru redakcijas kolēģijā tiesību nozari pārstāv tiesību zinātņu doktors senators Jānis Pleps.  

 

Skatiet Nacionālo enciklopēdiju: https://enciklopedija.lv/

  • Lielā brīvības harta ir Anglijas karaļa Džona Plantadženeta (John Plantagenet) 1215.gadā parakstīts dokuments, ar kuru karalis apņēmās tiesiski ierobežot savu varu un godprātīgi ievērot baronu, baznīcas, pilsētu un visu brīvo pavalstnieku tiesības un brīvības.
  • Habeas Corpus akts ir Anglijas parlamenta 1679. gadā pieņemts dokuments, kurā noteikta prasība tiesai pārbaudīt ikvienas ieslodzītas personas aizturēšanas likumību, lai novērstu nelikumīgu arestu un ieslodzījumu. Vairāk:
  • Tiesību bils ir konstitucionāls akts, kuru 1689.gadā pieņēma Anglijas parlaments un kas ir daļa no Anglijas konstitūcijas. Tas nosaka pavalstnieku tiesības un brīvības, ierobežo karaļa varu likumdošanā, nostiprinot parlamentu kā likumdevēju, kā arī nosaka Anglijas kroņa mantošanas pēctecību un Rule of law prasības, kas jāievēro monarham.
  • Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija ir pamattiesību katalogs, kuru 1789.gadā pasludināja Francijas Nacionālā asambleja. Deklarācija tika pieņemta apgaismības un dabisko tiesību skolas ideju ietekmē un noteica daudzas mūsdienās zināmās cilvēktiesības un brīvības.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211