Senāta Krimināllietu departaments 2023.gadu noslēdzis, neatstājot atlikumā iepriekšējo gadu lietas, kas ir iepriekš nebijusi situācija. Samazinājies arī lietu atlikums kopumā, lietas izskatīšanas vidējais ilgums, un no termiņu aspekta būtiskākais fakts – jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai neierosināšanu izlemts vidēji 2,4 mēnešos.

“Tas ir apstiprinājums departamenta veiksmīgai darbībai lietu izskatīšanā un arī apstāklis, kas paver plašākas iespējas plānot un realizēt aktivitātes citās darbības jomās,” ziņojumā gada atskaites plēnumā norādīja departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.

 

Tiesu prakses apkopojumu un judikatūras nozīme

2023.gadā saņemts par 53 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tas atbilst aptuveni tam lietu skaitam, ko agrāk departaments saņēma saistībā ar vienošanās procesā pirmās instances tiesā pieņemto lēmumu pārsūdzību, kas atbilstoši grozījumiem Kriminālprocesa likumā vairs nenonāk Senātā. Taču darba apjoma samazināšanos šajā gadā departamenta priekšsēdētāja neprognozēja, jo ir saņemtas divas apjomīgas lietas un ir gaidāmas vēl citas.

Par 7% palielinājies to lietu daudzums, kurās atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību – atteikumu skaits bijis 70% no saņemtajām lietām. Departaments stingrāk skatījies, vai lietai ir būtiska nozīme judikatūras veidošanā. Samazinoties kasācijas kārtībā izskatīto lietu daudzumam, vienlaikus palielinājies judikatūrā ievietoto nolēmumu daudzums.

Departamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka iepriekšējos gados sagatavotie tiesu prakses apkopojumi un judikatūra atsevišķos tiesību jautājumos ir ļāvusi nepievērsties šiem jautājumiem atkārtoti un mazināja pārsūdzības apjomu. Īpaši novērtējama sistēmiskā jautājuma par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas izpēte.

Pirmais tiesu prakses apkopojums par šo lietu kategoriju veikts 2022.gadā, tā secinājumus departaments analizējis, tiekoties ar pirmās instances un apelācijas instances tiesas tiesnešiem. Turpinājumā bija darbs pie Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) un Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) sastāvu nošķiršanas problemātikas gadījumos, kad noziedzīgās darbības tiek veiktas vienlaicīgi un saistībā ar vieniem un tiem pašiem fiktīvajiem darījumiem. Lieta SKK-1/2023, kurā sniegti būtiski atzinumi, izskatīta paplašinātā sastāvā, tādēļ lēmums ir prognozējami stabila ziņa pirmās instances un apelācijas instances tiesām par to, kāds ir departamenta skatījums šajā jautājumā.

Šogad plānots veikt departamenta pēdējo 10 gadu prakses par Krimināllikuma 195.panta piemērošanu apkopojumu. Tādējādi tiks noslēgts pētījums par šo savstarpēji nereti saistīto noziedzīgo nodarījumu sastāviem.

Pagājušajā gadā departaments apkopojis arī 10 gadu laikā pieņemtos Senāta lēmumus, kas skar operatīvās darbības jomu, īpaši operatīvās darbības rezultātā iegūto pierādījumu izmantošanu tiesas nolēmumu argumentācijā. 

Publiskots arī tiesu prakses apkopojumu par Krimināllikuma 154.prim panta (cilvēku tirdzniecība) un 165.prim panta (personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai) piemērošanu un Senāta Krimināllietu departamenta 2022.gada lēmumu pārskats lietās, kurās iesniegts kasācijas protests. 

Aizvadītajā gada jauna pieredze departamentā bija lietu izskatīšana paplašinātā tiesnešu sastāvā. Šī iespēja izmantota divu lietu izskatīšanā.

 

Neraksturīgi daudz lūgumu senatoru kopsapulcei

2023.gadā gadā aktualizējās jautājums par departamenta senatoru kopsapulces sasaukšanas pamatu, jo departaments saņēmis neraksturīgi daudz lūgumus pielietot šo instrumentu un sniegt tiesību normu interpretāciju. Lielākā daļa saņemto lūgumu bija saistīti ar Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas, kas regulē procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, normu piemērošanu. Lūgumi tika noraidīti, konstatējot, ka tie ir argumentēti ar nepiekrišanu kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcībai un lēmumiem vai Kriminālprocesa likumā ietvertam regulējumam. Noraidīti arī no Ģenerālprokuratūras saņemtie lūgumi par Krimināllikuma 177., 180. un 193.panta interpretāciju, jo tie vai nu bija saistīti ar konkrētu lietā jau pieteiktu lūgumu izlemšanu, kas ir attiecīgās tiesas kompetence, vai arī bija nekonkrēti un hipotētiski tiesību jautājumi, kas nav balstīti atšķirīgā tiesu praksē.

Departamenta priekšsēdētāja norāda, ka šāda pieteikumu tendence prasa izdiskutēt kritērijus, nosakot, vai tiesību jautājums ir apspriežams senatoru kopsapulcē, kā arī būtu nepieciešams Kriminālprocesa likuma 59.nodaļas normu piemērošanas prakses pētījums.

 

Diskusijas ar pirmās instances un apelācijas instances tiesām

Pagājušajā gadā Krimināllietu departaments ticies ar pirmās instances un apelācijas instances tiesu tiesnešiem visos tiesu apgabalos. Izrunātas iepriekšējā gadā atcelto un grozīto lēmumu kļūdas, diskutēts par tiesu prakses apkopojumā konstatētajām Krimināllikuma 218.panta piemērošanas problēmām, personas tiesībām uz mutvārdu tiesas procesu, kā arī citiem jautājumiem. Skaidrojot Senāta praksi attiecībā uz Covid-19 likuma regulējumu, jautājums raisījās plašāk, proti, par iespēju lietu skatīt rakstveida vai mutvārdu procesā, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu, un ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas.

Sadarbībā ar apelācijas instances tiesām aktualizējusies arī nepieciešamība identificēt iemeslus, kādēļ apelācijas instances tiesas nolēmumi atsevišķos gadījumos tiek atcelti atkārtoti.

  • Krimināllietu departamenta priekšsēdētājas Anitas Poļakovas pilns ziņojums tiks publicēts nākamajā “Augstākās Tiesas Biļetena” numurā

 

Par Augstākās tiesas gada atskaites plēnumu vēl arī:

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211