Senāta Civillietu departaments ir atzinis, ka ir pamats atcelt Kurzemes apgabaltiesas spriedumu lietā, ar kuru apmierināta prasība par pirkuma līguma izpildi un īpašuma tiesības nostiprināšanu zemesgrāmatā, bet noraidīta pretprasība par līguma atcelšanu. Lieta ir nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.

Izvērtējis kasācijas sūdzībā minētos argumentus, Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa izdarījusi nepamatotus secinājumus gan attiecībā uz tiesībām prasīt līguma atcelšanu parādnieka nokavējuma dēļ, gan uz parādnieka nokavējuma seku novēršanu. Tā nav noskaidrojusi darījuma dalībnieku patieso gribu, proti, situāciju, ko tie vēlējušies panākt, slēdzot līgumu. Nekustamā īpašuma pirkuma līgumā līdzēji ir vienojušies par pirkuma maksu un tās samaksas termiņiem, kā arī par to, ka tie savā starpā noslēgs atsevišķu uztura līgumu, taču šīs darbības līdz pārdevēja nāvei netika veiktas. Prasītāja ir gatava samaksāt nolīgto pirkuma maksu, kas ir vairākas reizes zemāka par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, taču tā ir tikai daļa no līgumā paredzēto saistību izpildes, un apgabaltiesa nav vērtējusi, vai un kā prasītājai iespējams pienācīgi izpildīt no līguma izrietošās saistības kopumā un vai līguma izpilde, samaksājot līgumā noteikto pirkuma maksu, pēc nokavējuma sasniegs sākotnējo mērķi un taisnīgu lietas atrisinājumu. Tāpat tā nav sniegusi savu vērtējumu situācijai, ka prasītāja bija bez pārdevēja piekrišanas iemitinājusi nekustamajā īpašumā divas personas, no kurām viena bija viņas pilnvarniece, lai gan pirkuma maksas un citu līgumā noteikto saistību neizpildīšanas dēļ tobrīd nebija notikusi nedz īpašuma nodošana prasītājai, nedz īpašuma tiesības pāreja ar ieraksta izdarīšanu zemesgrāmatā. Tādēļ Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav vispusīgi noskaidrojusi visus nozīmīgos lietas apstākļus un nav juridiski novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā.

No lietas apstākļiem izriet, ka prasītāja bija noslēgusi līgumu par nekustamā īpašuma pirkšanu no citas personas, kas dažus mēnešus vēlāk bija nomirusi. Šīs personas mantinieks bija paziņojis prasītājai, ka zaudējis interesi par izpildījumu, tomēr nedz prasītāja, nedz viņas pilnvarniece uz to nereaģēja un pat nepiedāvāja mantiniekam pirkuma maksas samaksu. Turklāt prasītāja nebija piedāvājusi mantiniekam pirkuma maksas samaksu arī pēc mantojuma atklāšanās. Prasītāja vērsās tiesā pret mantinieku kā atbildētāju, lai panāktu pirkuma līguma izpildi un nostiprinātu zemesgrāmatā īpašuma tiesību uz nopirkto īpašumu, savukārt atbildētājs bija cēlis pretprasību par noslēgtā pirkuma līguma atcelšanu sakarā ar to, ka viņam ir zudusi interese to izpildīt prasītājas nokavējuma dēļ.

Lieta SKC-479/2025 (C69275623)

Informāciju sagatavoja Viesturs Lācis, Augstākās tiesas padomnieks Senāta komunikācijas jautājumos

Tālr. 67020302; e-pasts: viesturs.lacis@at.gov.lv