Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis iesniegtās kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un atzinis, ka pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

Lietā apsūdzēti septiņi Terehovas muitas kontroles punkta vecākie muitas uzraugi. No apsūdzības izriet, ka personu grupas dalībnieki mantkārīgā nolūkā regulāri pieņēma kukuļus no muitas kontroles zonu šķērsojošajiem transportlīdzekļu vadītājiem, saņemto naudu novietoja slēptuvē un vēlāk sadalīja starp visiem grupas dalībniekiem.

Ekonomisko lietu tiesa bija atzinusi visus apsūdzētos par vainīgiem un sodījusi viņus ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz četriem gadiem atkarībā no lomas kopējā kukuļņemšanas shēmā, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz pieciem gadiem, kā arī ar 6200 euro naudas sodu katram apsūdzētajam.

Ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu notiesājošais spriedums tika atstāts negrozīts. Tiesa atzina, ka pirmās instances tiesa pienācīgi izvērtējusi pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tādēļ pamatoti konstatējusi, ka katra apsūdzētā vaina ir pierādīta.

Par apgabaltiesas lēmumu apsūdzētie un viņu aizstāvji iesniedza septiņas kasācijas sūdzības, norādot uz varbūtējiem trūkumiem valsts apsūdzībā un pārkāpumiem pierādījumu izvērtēšanā, kā arī apsūdzētajiem inkriminēto darbību neatbilstību kukuļņemšanas jēdzienam. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesas lēmuma atcelšanai nav pamata, un atstāja to negrozītu.

Senāta ieskatā, apsūdzībā ir pietiekami detalizēti norādīti obligātie faktiskie apstākļi, jo tajā aprakstīts noziedzīgās vienošanās saturs un tās izpilde, kā arī amatpersonu kompetences joma un dienesta situācija, kurā pieņemti kukuļi. Ja no apsūdzības iespējams konstatēt visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tā var neietvert sīkākas ziņas, kas izmeklēšanā nav noskaidrotas, piemēram, kukuļdevēju identitāti vai konkrētu amatpersonas rīcību, par kuru kukulis katrā gadījumā ticis pieņemts. Tādēļ apsūdzībā kopumā nav tādu trūkumu, kas būtu lieguši vai apgrūtinājuši apsūdzētajiem aizstāvēties pret apsūdzību pēc būtības. Tiesa ir pamatoti atzinusi, ka lietas faktisko apstākļu kopums ļauj atzīt par pierādītu, ka apsūdzēto rīcība nebija nejauša vai savstarpēji nesaistīta, bet viņu starpā pastāvēja vienošanās un tika veiktas saskaņotas darbības. Visbeidzot, Senāts norādīja, ka tiesa pareizi konstatējusi, ka apsūdzētajiem nauda nodota saistībā ar dienesta pienākumu izpildi, nevis kā aiz devības izdarīts dāvinājums, un ka kukuļa pieņemšana pirms dienesta darbības veikšanas aptver arī situāciju, kad ir sākta dokumentu pārbaude, bet muitas procedūra kopumā vēl turpinās un amatpersona var ietekmēt tās rezultātu. Arī kukuļņemšana personu grupā ir pareizi atzīta par pierādītu, jo tiesa konstatējusi, ka apsūdzētie pēc iepriekšējas vienošanās un vienota mehānisma ietvaros secīgi pieņēmuši kukuļus no transportlīdzekļu vadītājiem un tādējādi katrs daļēji īstenojuši vienotu turpinātu noziedzīgu nodarījumu.

Lieta SKK-241/2026 (15850001021)

Informāciju sagatavoja Viesturs Lācis, Augstākās tiesas padomnieks Senāta komunikācijas jautājumos

Tālr. 67020302; e-pasts: viesturs.lacis@at.gov.lv