Senāta Krimināllietu departaments 22.decembrī atklātā tiesas sēdē izskatīja pieteikuma iesniedzēja pieteikumus un Austrumzemgales prokuratūras prokurora lēmumu par pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Uzklausījis prokurora, pieteikuma iesniedzēja un viņa juridiskās palīdzības sniedzēja viedokli, Senāts atzina, ka ir pamats atcelt Zemgales rajona tiesas spriedumu, ar kuru apstiprināta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Lieta ir nosūtīta Austrumzemgales prokuratūrai, lai turpinātu pirmstiesas kriminālprocesu.

Kriminālprocesā, par kura atjaunošanu bija iesniegts pieteikums, pie kriminālatbildības bija saukta persona, kurai bija inkriminēta transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā. Šīs personas vadītais transportlīdzeklis bija iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā ar otru transportlīdzekli, kura vadītājs pēc notikušā bija nogādāts slimnīcā. Vēlāk veiktajā medicīniskajā ekspertīzē cietušajam vadītājam tika konstatēti viegli miesas bojājumi. Tā kā sākotnējais kriminālprocess jau bija ticis pabeigts un vienošanās apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, cietušais vadītājs bija vērsies prokuratūrā, uzskatot, ka ir pamats šo kriminālprocesu atjaunot. Austrumzemgales prokuratūras prokurors, veicis jaunatklāto apstākļu izmeklēšanu, bija atzinis, ka pieteikums ir nododams izskatīšanai Senātam.

Senāts konstatēja, ka pabeigtajā kriminālprocesā otra transportlīdzekļa vadītājs nav ticis atzīts par cietušo vai ieguvis kādu citu kriminālprocesuālu statusu. Šim transportlīdzekļa vadītājam nodarītie vieglie miesas bojājumi bija konstatēti paralēli ierosinātā administratīvā pārkāpuma procesā, kas pēc eksperta atzinuma saņemšanas tika izbeigts sakarā ar pazīmēm, ka varētu būt noticis noziedzīgs nodarījums. Tomēr procesa virzītājs tobrīd jau bija pabeidzis sākotnējo kriminālprocesu, nenoskaidrojot, vai pie kriminālatbildības sauktā persona nevarētu būt izdarījusi smagāku noziedzīgu nodarījumu, un nenodrošinot iesaistītajai cietušajai personai iespēju aizstāvēt aizskartās intereses, lai arī faktiskie apstākļi abos procesos bija nesaraujami saistīti. Senāts uzsvēra, ka vēlāk atklājušās procesa virzītāja kļūdas parasti nav pietiekams pamats jaunatklāta apstākļa konstatēšanai, tomēr šajā gadījumā faktiski nav izmeklēta noziedzīgā nodarījuma esība un cietušajai personai liegtas tiesības piedalīties kriminālprocesā. Senāta ieskatā tas liecina par pietiekami būtisku pārkāpumu, lai atzītu, ka lietā atklājies jaunatklāts apstāklis, un atjaunotu pabeigto kriminālprocesu.

Lieta SKK-J-273/2025 (19520454024)

Informāciju sagatavoja Viesturs Lācis, Augstākās tiesas padomnieks Senāta komunikācijas jautājumos

Tālr. 67020302; e-pasts: viesturs.lacis@at.gov.lv