Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā iesniegto kasācijas sūdzību un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par iespēju nodrošināt nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā lielam personu skaitam.

No lietas apstākļiem izriet, ka krimināllietā apsūdzētas divas personas. Apsūdzētie bija piekrituši kopīgi nodrošināt iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā nelegālo migrantu grupai un to pārvietot no pierobežas ar Baltkrievijas Republiku līdz tuvākajai pilsētai Latvijas Republikā. Īstenojot kopīgo noziedzīgo nodomu, viens apsūdzētais kā pasažieris, bet otrs kā autovadītājs ar automašīnu IVECO ar Vācijas reģistrācijas numura zīmēm izbrauca uz migrantu uzņemšanas vietu Robežnieku pagastā, Krāslavas novadā. Norādītajā vietā apsūdzētais apturēja vadīto automašīnu, un, izkāpuši no automašīnas, apsūdzētie deva migrantu grupai signālu, ka jānāk pie automašīnas. Trīspadsmit Indijas pilsoņi bez vīzām vai uzturēšanās atļaujām iznāca pie automašīnas, bet apsūdzētie tanī brīdī tika aizturēti, tāpēc viņiem neizdevās realizēt noziedzīgo nodarījumu līdz galam no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Latgales rajona tiesa, iztiesājot krimināllietu, apsūdzētos atzina par vainīgiem un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un 6 mēnešiem par to, ka viņi personu grupā mēģināja apzināti nodrošināt ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā lielam personu skaitam, tas ir, vienā gadījumā vairāk nekā piecām personām.

Izskatot lietu sakarā ar prokurora protestu un viena apsūdzētā apelācijas sūdzību, Latgales apgabaltiesa abus apsūdzētos atzina par vainīgiem un sodīja ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem.  

Senāta lēmumā norādīts, ka, pretēji apsūdzētā kasācijas sūdzībā paustajām norādēm, apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētajam noteikto sodu, kā arī apelācijas protesta argumentus. Apelācijas instances tiesa ir vērtējusi ne tikai apsūdzētā personību raksturojošās ziņas un citus sodu ietekmējošos apstākļus, bet arī noziedzīgā nodarījuma raksturu, proti, ka apsūdzētie personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mēģināja nodrošināt iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā 13 personām, kuru skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz to personu skaitu, kas Krimināllikuma izpratnē atzīstams par lielu. Tāpat apelācijas instances tiesa, vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, ņēmusi vērā to, ka noziedzīgais nodarījums ir bijis rūpīgi izplānots, apsūdzētais nolūkā nodarīt kaitējumu Latvijas valsts pārvaldes kārtībai un iekšējai drošībai speciāli ieradies Latvijas Republikā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, lai, izdarot noziedzīgo nodarījumu, atbalstītu Latvijai nedraudzīgo valstu veiktās hibrīdoperācijas. Senāts konstatē, ka apsūdzētā kasācijas sūdzības argumenti faktiski pauž sūdzības iesniedzēja neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot sodu ietekmējošos apstākļus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, tādēļ kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma.

 

Lieta SKK-300/2026 (18240007224)

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas komunikācijas speciāliste

Tālr. 67020362; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv