Saturs
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
II nodaļa. Noziedzīgs nodarījums
III nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.
VI nodaļa. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda
VII nodaļa. Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības
Krimināllikuma Vispārīgā daļa
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
2016.gads
19.08.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-336/2016
Papildsoda - policijas kontroles - aizstāšanas ar papildsodu - probācijas uzraudzību - spēkā stāšanās
Nosakot papildsodu – policijas kontroli - par 2015.gada 12.janvārī izdarītu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiesa apsūdzētajam ir noteikusi tādu sodu, kāds nebija paredzēts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā. Grozījumi Krimināllikuma 253.pantā daļā par papildsoda — policijas kontroles — aizstāšanu ar papildsodu — probācijas uzraudzību — stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī.
2014.gads
28.01.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-65/2014
Soda noteikšana pēc 2013.gada 1.aprīļa par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms 2013.gada 1.aprīļa
Ja maksimālais soda apmērs vai laiks par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu no 2013.gada 1.aprīļa ir paredzēts bargāks, tiesai nav pamata to piemērot, jo tādējādi tiek pārkāpti Krimināllikuma 5.panta trešās daļas nosacījumi.
2006.gads
18.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-07/2006
Abu iepriekšējo tiesu instanču nolēmumi atcelti, jo Krimināllikuma 241.panta grozījumi ir vērtējami kā apsūdzētajiem labvēlīgāki, līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 5.panta 2.daļas nosacījumiem tiem ir atpakaļejošs spēks.
2005.gads
05.07.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-363/2005
Abu instanču tiesu nolēmumi atcelti, jo tiesas neievērojušas Krimināllikuma 5.panta 2.daļas nosacījumus par likuma, kurš atzīst nodarījumu par nesodāmu, attiecināšanu uz izdarīto nodarījumu
II nodaļa. Noziedzīgs nodarījums
2016.gads
19.08.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-336/2016
Noziedzīgu nodarījumu recidīvs
Notiesātais Krimināllikuma 27.panta izpratnē ir ne vien persona, kas izcieš tiesas noteikto sodu, bet arī persona, kurai sods piemērots prokurora priekšrakstā par sodu.
2015.gads
26.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-32/2015
Noziedzīgā nodarījuma kvalificēšana saskaņā ar kvalificējošo pazīmi – nodarījumu izdarījusi organizēta grupa; noziedzīgā nodarījuma kvalificēšana pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās vai otrās daļas
Jautājums par nodarījuma kvalificēšanu saskaņā ar Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos norādīto kvalificējošo pazīmi – nodarījumu izdarījusi organizēta grupa – aplūkojams kopsakarā ar Krimināllikuma 21.pantu, kurā sniegtas organizētas grupas pazīmes un norādīti gadījumi, kādos personai iestājas atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā.
Lai personu sauktu pie atbildības pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās vai otrās daļas, ievērojot 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) papildus nepieciešams konstatēt noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmi – būtisku kaitējumu.
2013.gads
24.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-15/2013
Apsūdzības grozīšana līdzdalībniekam
Ja vairākas personas tiek apsūdzētas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu grupā (dalībā), tad apsūdzības grozīšana tādā veidā, ka kāda no šīm personām tiek apsūdzēta kā līdzdalībnieks, lielākoties nepasliktina neviena apsūdzētā stāvokli un nepārkāpj viņu tiesības uz aizstāvību.
2012.gads
25.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-634/2012
Krimināllikuma 65.panta piektās daļas piemērošana un noziedzīgā nodarījuma recidīvs
Krimināllikuma 65.panta piektās daļas normas labvēlīgie nosacījumi nav attiecināmi uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus persona izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet vienīgi uz kriminālpārkāpumiem.
2011.gads
08.02.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-71/2011
Noziedzīga nodarījuma recidīvs
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27.pantu noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas notiesāšanas par agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta.
Noziedzīgu nodarījumu recidīvs nav saistīts ar agrāk piespriestā soda izciešanu, bet ar sodāmības noņemšanu vai dzēšanu.
27.10.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-153/2011
Līdzdalībnieka darbību kvalifikācija, ja izdarītājs veicis noziedzīgo nodarījumu ar kvalificējošām pazīmēm
Ja līdzdalībniekiem zināmi apstākļi, kas raksturo izdarītāja noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes, tad šie apstākļi jāinkriminē arī līdzdalībniekiem.
2010.gads
24.08.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-394/2010
Noziedzīgu nodarījumu recidīvs
Noziedzīgu nodarījumu recidīvs nav saistīts ar agrāk piespriestā soda izciešanu, bet ar sodāmības noņemšanu vai dzēšanu. Sodāmības dzēšanu un noņemšanu reglamentē Krimināllikuma 63.pants.
2009.gads
05.03.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-121/2009
Līdzdalībnieka motīvi, iesaistoties mantkārīgā noziedzīgā nodarījumā
1. Mantkārība kā obligāta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme raksturo vienīgi noziedzīgā nodarījuma izdarītāja darbības, bet noziedzīgā nodarījuma līdzdalībnieks var iesaistīties minētajā noziedzīgajā nodarījumā jebkādu motīvu vadīts.
2. Līdzdalībnieka motīvi iesaistoties noziedzīga nodarījuma veikšanā, var būt visdažādākie, tie var atšķirties no noziedzīga nodarījuma izdarītāja motīviem.
24.11.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-532/2009
Labprātīga atteikšanās no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas
1. Ja persona atsakās no noziedzīga nodarījuma turpināšanas dažādu šķēršļu dēļ, kuri apgrūtina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai padara par neiespējamu tā izdarīšanu, tad nevar atzīt labprātīgu atteikšanos.
2. Atteikšanās būs galīga, ja persona pilnīgi pārtrauc noziedzīgās darbības un tai nav nolūka turpināt tās nākotnē. Tāpēc gadījumus, kad persona uz laiku pārtrauc noziedzīgās darbības, ko izsauc kādi apstākļi, nevar atzīt par labprātīgu atteikšanos. Ja persona pārtrauc savas noziedzīgās darbības, lai tās turpinātu labvēlīgākos apstākļos, nezūd šīs rīcības kaitīgums un bīstamība.
2007.gads
18.06.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-333/2007
Nodarījuma atzīšanu par izdarītu organizētā grupā nevar ietekmēt apstāklis, ka visi grupas dalībnieki nebija tieši savstarpējā sarunā vienojušies par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī tas, ka nav izdevies noskaidrot precīzas ziņas par ārzemēs esošo grupas dalībnieku personību un saukt tos pie kriminālatbildības.
2. Organizētas grupas noteikšanai būtiski ir konstatēt, ka katrs grupas dalībnieks, veicot savus pienākumus kopīgo darbību ķēdē, ir apzinājies, ka bez viņa darbojas vēl arī citas personas, kuras, pildot tām uzdotos pienākumus, sekmē kopīga nozieguma izdarīšanu.
3. Apsūdzētā smaga slimība nav atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, taču to ņem vērā, izlemjot ar soda noteikšanu saistītos jautājumus.
01.11.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-427/2007
Noziedzīgā nodarījuma atbalstītājs var tikt saukts pie kriminālatbildības neskatoties uz to, vai pie kriminālatbildības ir bijis saukts noziedzīgā nodarījuma izpildītājs.
2006.gads
12.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-20/2006
Par pienākumu sadales faktu organizētā grupā var liecināt ne tikai personu liecības, bet arī konkrētā saskaņotā rīcība
04.10.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-597/2006
Lai par noziegumu, par kuru persona saukta pie kriminālatbildības pēc Latvijas Kriminālkodeksa, noteiktu kriminālatbildības noilgumu pēc Krimināllikuma un tādējādi varētu spriest par to, vai Krimināllikuma norma ir vai nav labvēlīgāka par Latvijas Kriminālkodeksa normu, vispirms šis noziedzīgais nodarījums jāklasificē atbilstoši Krimināllikuma 7.pantam.
2. Tā kā par Latvijas Kriminālkodeksa 143.panta 1.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 8 gadiem, tad saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 4.daļu šis nodarījums ir smags noziegums, nevis mazāk smags, līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 56.pantu kriminālatbildības noilgums iestājas tikai pēc 10 gadiem, tātad Krimināllikuma norma šai gadījumā nav labvēlīgāka par Latvijas Kriminālkodeksa normu.
16.11.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-680/2006
Uzkūdītāja kā noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieka nodoms ir vērsts uz noziedzīga rezultāta sasniegšanu ar citas personas palīdzību, savukārt noziedzīga nodarījuma izdarītāja nodoms ir vērsts tieši uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Līdz ar to nodomam izdarīt noziedzīgu nodarījumu jābūt gan uzkūdītājam, gan izdarītājiem.
III nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību
2016.gads
30.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-296/2016
Nepieciešamās aizstāvēšanās tiesīguma nosacījumi
Atzīstot apsūdzēto par vainīgu tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanā, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, un vienlaikus konstatējot, ka miesas bojājumus apsūdzētais cietušajam nodarījis tad, kad apdraudējums vairs nepastāvēja, tiesa taisa pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku.
2013.gads
22.01.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-19/2013
Nepieciešamā aizstāvēšanas kā kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis
Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktā noteikts, ka Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. Šādi apstākļi minēti Krimināllikuma III nodaļā. Viens no šiem apstākļiem ir Krimināllikuma 29.pantā noteiktā nepieciešamā aizstāvēšanās. Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktā norādītais apstāklis ir personu reabilitējošs apstāklis.
22.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-528/2013
Slepkavības norobežošana no nepieciešamās aizstāvēšanās un šķietamās aizstāvēšanās
Šķietamā aizstāvēšanās tāpat kā nepieciešamā aizstāvēšanās ir iespējama tikai tad, ja pastāv zināmi obligāti nosacījumi. Nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā tāds nosacījums ir reāls apdraudējums, bet šķietamās aizstāvēšanās gadījumā – darbības, kuras uzskata par šādu apdraudējumu. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemeslu, tad šī persona par tīši radītu kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem.
2010.gads
10.03.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-134/2010
Nepieciešamās aizstāvēšanās pieļaujamība
Nepieciešamā aizstāvēšanās Krimināllikuma 29.panta izpratnē ir pieļaujama, ja apdraudējums patiesi pastāv un ir reāls, tas ir, tiek izdarīts reāli. Personas darbības, kura aizstāvas un nodara kaitējumu apdraudētājam, nevar uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, ja kaitējums nodarīts pēc tam, kad apdraudējums bijis pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemesla, tad šī persona par tīši radīto kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem.
2009.gads
29.09.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-503/2009
Personas atrašanās nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī
Atbilstoši Krimināllikuma 29.pantam, nevar atzīt par atrodošos nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī personu, kura pati tīšām izraisījusi uzbrukumu, lai izmantotu to kā ieganstu prettiesisku darbību izdarīšanai.
2007.gads
14.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-489/2007
Šķietamā aizstāvēšanās tāpat kā nepieciešamā aizstāvēšanās ir iespējama tikai tad, ja pastāv zināmi obligāti nosacījumi. Nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā tāds nosacījums ir reāls apdraudējums, bet šķietamās aizstāvēšanās gadījumā – darbības, kuras uzskata par šādu apdraudējumu. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemesla, tad šī persona par tīši radīto kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem.
IV nodaļa. Sods
2016.gads
19.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-163/2016
Nav konfiscējama nauda minimālās mēneša darba algas apmērā
Nosakot sodu – mantas konfiskāciju –, nav konfiscējama nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu.
20.05.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-207/2016
Naudas soda samaksas termiņa atlikšanas vai sadalīšanas nosacījumi
Tiesa pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, proti, nosakot sodu, nav tiesīga izlemt jautājumu par piespriestā naudas soda samaksas atlikšanu.
2015.gads
27.02.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-48/2015
Piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām
Lai gan Krimināllikumā nav konkrēti paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām, atbilstoši judikatūrā un juridiskajā literatūrā noteiktajam, darbnespējīgas personas ir invalīdi, pensionāri, grūtnieces u.c.
2014.gads
14.02.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-22/2014
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana ir viens no tiesību ierobežošanas soda veidiem un šo tiesību ierobežošanas soda veidu nedrīkst tulkot šauri. Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas izpratnē jēdziens „tiesības” nav transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kuru personai fiziski var atņemt, bet gan vispārējas tiesības personai vadīt jebkuru Krimināllikuma 261.pantā paredzēto transportlīdzekli.
20.01.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-64/2014
Tiesību ierobežošana kā papildsods
Krimināllikuma Sevišķās daļas normu sankcijas (likuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa) ir konstruētas tādā veidā, ka tajās nav ietverti tiesību ierobežošanas sodi kā papildsodi. Krimināllikuma Sevišķās daļas normu sankcijās tiesību ierobežošanas sods norādīts tikai tajā gadījumā, kad tas paredzēts kā obligāts.
2013.gads
23.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-306/2013
Mantas konfiskācijas kā soda nošķiršana no speciālās konfiskācijas, kas noteikta Kriminālprocesa likumā
Atbilstoši Krimināllikuma 42.panta nosacījumiem mantas konfiskācija ir vainīgās personas īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, kas kā kriminālsods jānorobežo no speciālās konfiskācijas, kas nav uzskatāma par sodu. Šāda konfiskācija norādīta Kriminālprocesa likuma 240.pantā. Speciālo konfiskāciju var piemērot jebkurā krimināllietā, ja vien ir Kriminālprocesa likumā norādītais pamats.
2012.gads
26.01.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-50/2012
Naudas sods nosakāms Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā
Atbilstoši Krimināllikuma 41.panta otrajai daļai naudas sodu nosaka Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šī naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.
26.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-129/2012
Tiesai nav jāmotivē Krimināllikuma 48.panta otrās daļas nepiemērošana
Tiesai ir jāmotivē, kāpēc tā piemēro konkrēto tiesību normu, konstatējot un atzīstot apsūdzētā atbildību mīkstinošu vai pastiprinošu apstākli lietā, bet nav jāmotivē, kāpēc tā nepiemēro Krimināllikuma 48.panta otro daļu.
19.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-234/2012
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nošķiršana no mantas konfiskācijas kā soda
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija ir nošķirama no mantas konfiskācijas kā soda. Katram no šiem institūtiem ir savs saturs, piemērošanas mērķis un priekšnoteikumi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta pirmo un otro daļu mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, ko var noteikt kā pamatsodu vai papildsodu Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. Savukārt noziedzīgi iegūtas mantas konfiscēšana reglamentēta Kriminālprocesa likuma 27.nodaļā. Kriminālprocesa likuma 355.panta pirmajā daļā noteikts, ka manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
19.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-244/2012
Krimināllikuma 49.panta nosacījumu piemērošana
Viens no priekšnosacījumiem, lai noteiktu vainīgajam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai arī noteiktu viņam citu, vieglāku sodu, ir atbildību pastiprinošu apstākļu neesamība. Neizlemjot jautājumu par to, vai lietā pastāv apstākļi, kas pastiprina apsūdzētā atbildību, tiesai nav pamata, nosakot apsūdzētajam sodu, piemērot Krimināllikuma 49.panta nosacījumus.
22.05.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-253/2012
Krimināllikuma 49.1 panta nosacījumu piemērošana kasācijas instances tiesā
Tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums ir juridisks jautājums, tāpēc kasācijas instances tiesa var piemērot Krimināllikuma 491.panta noteikumus.
08.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-284/2012
Krimināllikuma 49.1 panta piemērošanas kritēriji
Krimināllikuma 49.1pantā un 58.panta piektajā daļā ir norādītas sekas, ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Likumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem vadīties, lai izvēlētos konkrētu likuma doto iespēju.
Izvēloties vienu no likumā paredzētajām iespējām, kas ir labvēlīgas apsūdzētajam, konstatējot kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu, tiesai jāņem vērā kriminālprocesa ilgums un procesa virzītāja rīcības raksturs; noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, noziedzīgā nodarījuma realizēšanas pakāpe; apsūdzētā personība, loma izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā; atbildību mīkstinošie apstākļi; atbildību pastiprinošie apstākļi, tas ir, Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu.
18.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-314/2012
Apelācijas instances tiesas kompetence naudas soda apmēra noteikšanā
Naudas sods ir mazāk bargs sods nekā piespiedu darbi, līdz ar to apelācijas instances tiesai, konstatējot, ka pirmās instances tiesas apsūdzētajam noteiktā naudas soda minimālais apmērs neatbilst likuma prasībām, ir tiesības to palielināt, ja par apsūdzētajam noteikto sodu iesniegts apelācijas protests, pat ja tajā norādīts uz pirmās instances tiesas noteiktā soda neatbilstību likuma prasībām un vienlaikus lūgts noteikt piespiedu darbu.
31.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-453/2012
Kriminālatbildības noilgums
Kriminālatbildības noilgums ir izvērtējams attiecībā uz to noziedzīgo nodarījumu, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu, nevis uz noziedzīgo nodarījumu, par kuru uzsākts kriminālprocess vai par kuru apsūdzētais saukts pie kriminālatbildības.
08.11.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-456/2012
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana narkotisko vielu ietekmē
No Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punkta normas satura un jēgas izriet, ka šajā likuma normā paredzētā atbildību pastiprinoša apstākļa konstatēšana ir saistīta tikai ar fakta konstatēšanu, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona atradusies alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citi apreibinošo vielu ietekmē.
31.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-480/2012
Soda noteikšana, ja pieļauta kriminālprocesa neattaisnota novilcināšana
Pirms pieņemt lēmumu par sodu, tiesai katrā konkrētā gadījumā jāizvērtē norādītie Krimināllikumā paredzētie sodu ietekmējošie apstākļi un apstākļi, kas raksturo kriminālprocesa nepamatotu novilcināšanu. Likumā paredzēto iespēju piemērošana ir saistīta ar to sodu, kurš būtu nosakāms, neņemot vērā kriminālprocesa neattaisnotu novilcināšanu.
26.07.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-487/2012
Soda piemērošana nepilngadīgajiem
Tā kā atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir mazāk smags noziegums, tad, ievērojot Krimināllikuma 65.panta otro daļu, brīvības atņemšanas sods personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, nav piemērojams.
04.12.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-491/2012
Neizciestās papildsoda daļas noteikšana, nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu
Gadījumos, kad pirmās instances tiesas spriedums ir notiesājošs, apelācijas instances tiesai, taisot jaunu notiesājošu spriedumu un nosakot galīgo sodu, neizciestā papildsoda daļa pēc iepriekšējā sprieduma jānosaka uz pirmās instances tiesas sprieduma taisīšanas dienu vai uz apcietinājuma dienu.
Ja pirmās instances tiesa būtu taisījusi attaisnojošu, bet apelācijas instances tiesa taisījusi notiesājošu spriedumu, tad neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma būtu jānosaka uz apelācijas instances tiesas sprieduma taisīšanas dienu.
Tas attiecināms ne tikai uz neizciesto pamatsodu, bet arī uz neizciesto papildsodu pēc iepriekšējā sprieduma.
25.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-634/2012
Krimināllikuma 65.panta piektās daļas piemērošana un noziedzīgā nodarījuma recidīvs
Krimināllikuma 65.panta piektās daļas normas labvēlīgie nosacījumi nav attiecināmi uz visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus persona izdarījusi pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet vienīgi uz kriminālpārkāpumiem.
2011.gads
28.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-20/2011
Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana kā aizliegums vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku
1. Krimināllikuma 262.panta otrās daļas sankcijā kā obligāts papildsods, kas jāpiemēro personai par minētajā pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana.
2. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana nav saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja apliecības esamību vai tās iegūšanu, bet gan ar aizliegumu vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku.
24.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-111/2011
Krimināllikuma 45.panta – soda noteikšanas vispārīgie principi - ceturtā daļa nav piemērojama, ja izdarīts kriminālpārkāpums
Krimināllikuma 45.panta ceturtā daļa nosaka, ja notiesātais papildsoda (policijas kontroles) izciešanas laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem, līdz ar to, ja papildsoda – policijas kontroles, laikā izdarīts kriminālpārkāpums, Krimināllikuma 45.panta ceturtā daļa nav piemērojama.
10.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-238/2011
Nosakot brīvības atņemšanas sodu nosacīti, tiesa nevar piemērot papildsodu – policijas kontroli
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu nosacīti notiesājot, var piespriest papildsodus, izņemot policijas kontroli un izraidīšanu no Latvijas Republikas. Tiesa, nosakot brīvības atņemšanas soda izciešanu nosacīti, nepamatoti kā papildsodu bija noteikusi policijas kontroli.
21.06.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-332/2011
Sprieduma taisīšana Krimināllikuma 51.panta – soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem - pirmās daļas un 50.panta – soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem - piektās daļas izpratnē
Tulkojot Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas jēdzienu – sprieduma taisīšana – saistībā ar Kriminālprocesa likuma 74.1 pantu, likuma „Par tiesu varu” 16.pantu, ar sprieduma taisīšanu Krimināllikuma 51.panta pirmajā daļā jāsaprot sprieduma stāšanos spēkā. Šāda izpratne attiecināma arī uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.
23.08.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-414/2011
Soda noteikšana par noziedzīgo nodarījumu
Krimināllikumā paredzētā konkrēta soda noteikšana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav saistāma ar Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteikto kriminālprocesa pamatprincipu – cilvēktiesību garantēšanu, pārkāpšanu.
18.10.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-526/2011
Vairāku atbildību mīkstinošu apstākļu esamība kā priekšnosacījums Krimināllikuma 49.panta nosacījumu piemērošanai
Vairāku atbildību mīkstinošu apstākļu konstatēšana ir viens no likumā norādītajiem Krimināllikuma 49.panta piemērošanas obligātajiem priekšnosacījumiem, kuram iztrūkstot, Krimināllikuma 49.panta piemērošanai nav tiesiska pamata. Minēto priekšnosacījumu nevar aizvietot ar apsūdzētā personību pozitīvi raksturojošām ziņām un atsaucēm uz noziedzīgā nodarījuma nepabeigto raksturu vai sankcijas bardzību.
2010.gads
18.01.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-45/2010
Papildsoda – policijas kontrole – aizstāšanas nosacījumi
Saskaņā ar Grozījumiem Krimināllikumā, kas izdarīti ar 2009.gada 16.jūnija likumu un kas stājās spēkā no 1.jūlija, Krimināllikuma 45.panta piektā daļa paredz, ka, aizstājot neizciesto papildsoda laiku, divas policijas kontroles dienas ir rēķināmas kā viena brīvības atņemšanas diena, kā arī, atbilstoši Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 3.punktam saskaitot sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem, brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst divām policijas kontroles dienām.
Krimināllikuma 5.panta otrā daļa paredz, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks.
27.04.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-214/2010
Papildsoda – policijas kontroles – neizciestās soda daļas pievienošana sodam par jaunu noziedzīgu nodarījumu
1. No Krimināllikuma 45.panta pirmās daļas izriet, ka policijas kontroli notiesātais izcieš laikā, kad viņš neatrodas brīvības atņemšanas vietā.
2. Izlemjot jautājumu par Krimināllikuma 51., 52.panta piemērošanu saistībā ar tiesas noteiktā papildsoda – policijas kontroles – neizciestās soda daļas pievienošanu noteiktajam sodam par jauniem noziegumiem, izšķirošais ir fakts, vai apsūdzētajam bija iespējams izciest papildsodu, t.i., vai viņš nav atradies brīvības atņemšanas vietās neatkarīgi no kriminālprocesiem, kuros viņš aizturēts vai apcietināts, jo, izskatot konkrēto lietu, tiesa izlemj jautājumu par papildsoda – policijas kontroles – pievienošanu vai nepievienošanu noteiktajam sodam. Atkārtota šī jautājuma izlemšana iespējamos citos kriminālprocesos nav pieļaujama, jo tas pasliktinātu apsūdzētā stāvokli.
06.07.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-334/2010
Personas atrašanās apcietinājumā un brīvības atņemšanas soda izciešana ir divi atšķirīgi personas tiesiskie stāvokļi
Personas atrašanās apcietinājumā un brīvības atņemšanas soda izciešana ir divi atšķirīgi personas tiesiskie stāvokļi. Ja procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesā uzskatījis, ka, neskatoties uz to, ka persona izcieš brīvības atņemšanas sodu citā lietā, viņai jāpiemēro arī Kriminālprocesa likumā paredzētais ar brīvības atņemšanu saistītais piespiedu līdzeklis – apcietinājums, tad apcietinājumā pavadītais laiks jāieskaita soda termiņā atbilstoši Krimināllikuma 52.pantā noteiktajam.
05.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-428/2010
Papildsoda - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas – izciešana, ja persona izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu
Ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu netiek pārtraukta ar iepriekšējo spriedumu noteiktā papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – izciešana, ja vien persona nav apcietināta, vai nav pieņemts jauns tiesas spriedums, pievienojot neizciesto papildsodu.
05.11.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-508/2010
Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija nav uzskatāma par sodu Krimināllikuma 35.panta izpratnē vai dubultsodu Kriminālprocesa likuma 25.panta izpratnē
Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija, neatkarīgi no tā apmēra, nav uzskatāma par sodu vai dubultsodu Kriminālprocesa likuma 25.panta izpratnē. Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija nav sods vai papildsods arī Krimināllikuma 36.panta izpratnē. Tā ir mantisko jautājumu risināšana Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
21.12.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-597/2010
Papildsoda – tiesību ierobežošanas – izciešanas uzsākšanas brīdis
Interpretējot Krimināllikuma 44.panta ceturto daļu, jāņem vērā, ka personai ierobežojumi jau tiek uzlikti ar sprieduma, tajā skaitā arī ar priekšraksta par sodu, stāšanos likumīgā spēkā. Līdz ar to nav nekāda pamata saistīt pamatsoda - piespiedu darba - reālas uzsākšanas dienu ar papildsoda – tiesību atņemšanas vadīt transportlīdzekļus – izciešanas uzsākšanas brīdi.
2008.gads
27.11.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-637/2008
Var tikt konfiscēta arī tāda manta, kurai reģistrēta komercķīla
Likumdevējs ir paredzējis tiesības kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājam uzlikt arestu īpašumā esošai mantai, arī tādai, uz kuru ir reģistrēta komercķīla, lai nodrošinātu iespējamo mantas konfiskāciju. Līdz ar to šāda manta var tikt konfiscēta.
2007.gads
17.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-507/2007
Naudas sods atbilstoši Krimināllikuma 36. un 41.panta nosacījumiem var būt piespriests gan kā pamatsods, tā arī kā papildsods
2. Tiesa naudas sodu kā papildsodu var noteikt arī tad, ja šāds papildsoda veids nav paredzēts Krimināllikuma konkrēta panta sankcijā.
08.11.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-571/2007
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta 2.daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām un karavīriem, taču Krimināllikumā nav skaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām.
2. Noteikts vecums, slimība, invaliditāte, maternitāte pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo cilvēku spēju strādāt, tāpēc šiem cilvēkiem nepieciešama sociālā aizsardzība. Pienākuma uzlikšana strādāt var nelabvēlīgi ietekmēt šo cilvēku veselības stāvokli.
2006.gads
27.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-130/2006
Personai, kura nav apcietināta, nav šķēršļu izciest tādu papildsodu kā policijas kontrole. Krimināllikumā nav tādas normas, kas noteiktu, ka tā tiek pārtraukta ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet Krimināllikuma 51.panta 1.daļā ir uzsvērts, ka noteiktajam sodam tiek pievienots neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma.
2005.gads
07.02.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-104-01/2005
Policijas kontroli kā papildsodu nedrīkst piemērot notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti
2004.gads
17.02.2004. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-73/2004
Spriedums atcelts Krimināllikuma 46. panta 2. daļas un 42. panta 1. daļas nosacījumu neievērošanas dēļ
V nodaļa. Soda noteikšana
2016.gads
11.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-45/2016
Jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšana nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā
Atbilstoši Krimināllikuma 55.panta desmitajai daļai, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem. Apstāklis, ka apsūdzētajam uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi jau pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ iepriekšējā soda juridiskās sekas.
15.01.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-78/2016
Atbildību mīkstinošs apstāklis – vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu
Ja citas personas vainīgums apstiprinās ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā, jautājums par Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētā atbildību mīkstinoša apstākļa atzīšanu vai neatzīšanu ir risināms konkrētā kriminālprocesa ietvaros. Krimināllikuma 60.pants piemērojams gadījumos, ja spriedums stājas spēkā un tiesa šo apstākli nav atzinusi kā atbildību mīkstinošu apstākli. Apelācijas instances tiesa var atzīt par atbildību mīkstinošiem apstākļiem tādus apstākļus, kādus nebija konstatējusi pirmās instances tiesa. Atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir nozīme soda noteikšanā.
17.03.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-154/2016
Jauna atbildību mīkstinoša apstākļa konstatēšana apelācijas instances tiesā ir pamats noteiktā soda mēra pārskatīšanai
Atzīstot par apsūdzētā atbildību mīkstinošu tādu apstākli, kuru nebija konstatējusi pirmās instances tiesa un kuru pirmās instances tiesa, nosakot soda mēru, nebija ņēmusi vērā, apelācijas instances tiesai ir pamats soda mēra pārskatīšanai.
20.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-306/2016
Policijas kontroles un probācijas uzraudzības saskaitīšanas noteikumi
Nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu vai pēc vairākiem spriedumiem saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un konstatējot, ka personai ir noteikta gan policijas kontrole, gan probācijas uzraudzība, policijas kontroli ietver probācijas uzraudzībā neatkarīgi no policijas kontrolei noteiktā termiņa
2015.gads
09.01.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-13/2015
Maksimālais pamatsoda – piespiedu darba – laiks, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem
No Krimināllikuma 50.panta trešās daļas izriet, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, maksimālais pamatsoda – piespiedu darba – laiks nevar pārsniegt 420 stundas.
14.04.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-89/2015
Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem neiespējamība apelācijas instances tiesā, ja pirmās instances tiesas spriedums atcelts daļā par vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem
Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas, 51.panta pirmās daļas izriet, ka, nosakot sodu, jāievēro zināma secība, proti, vispirms jānosaka sods atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, tad – pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, bet pēc tam – pēc vairākiem spriedumiem, turklāt katru no šiem sodiem krimināllietā, kura nav sadalīta, var noteikt tikai vienu reizi.
09.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-720/2015
Pamatsoda – piespiedu darbs – patstāvīga izpildīšana, ja pamatsods – brīvības atņemšana – nepārsniedz trīs gadus
Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļa noteic, ka gadījumā, ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti pamatsodi – piespiedu darbs un brīvības atņemšana, kuras termiņš kopā nepārsniedz trīs gadus, tad sodu – piespiedu darbs – izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos piespiedu darba izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, bet nosacītas notiesāšanas gadījumā – uzreiz pēc sprieduma spēkā stāšanās. Nepareizi piemērojot Krimināllikuma 50.pantu un 52.panta 2.1 daļu tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādītais pārkāpums.
21.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-743/2015
Nosacītas notiesāšanas piemērošanas apstākļu izvērtējums
Likums nepārprotami uzskaita apstākļus, kas jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu un tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem. Nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.
2014.gads
24.04.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-8/2014
Drošības līdzeklis – apcietinājums - jaunā lietā pārtrauc brīvības atņemšanas soda izciešanu pēc iepriekšējā sprieduma
Gadījumos, kad notiesātajam, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu saskaņā ar iepriekšējo spriedumu, jaunajā lietā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – soda izciešana pēc iepriekšējā sprieduma tiek pārtraukta, jo apcietinājumam un brīvības atņemšanai ir atšķirīgi mērķi un personas vienlaicīgu atrašanos apcietinātā un notiesātā statusos likums neparedz, turklāt apcietinājuma piemērošana ir vērsta uz personas, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, tiesību papildu ierobežošanu. Tādējādi neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma tiek rēķināts uz lēmuma par apcietinājuma piemērošanu pieņemšanas dienu, savukārt apcietinājuma laiks saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu tiek ieskaitīts soda termiņā jaunajā lietā.
09.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-280/2014
Galīgā soda noteikšana saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts pēc sprieduma pasludināšanas pirmajā krimināllietā līdz tā spēkā stāšanās dienai
Krimināllikuma 51.pantā paredzētās tiesiskās sekas iestājas, ja nodarījums izdarīts pēc sprieduma taisīšanas, bet sprieduma taisīšanas diena ir diena kad, spriedums stājies spēkā. Tāpēc, ja nodarījums izdarīts pēc sprieduma pasludināšanas līdz tā spēkā stāšanās dienai, tad, nosakot sodu, nav jāpiemēro Krimināllikuma 51.pants, bet galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas nosacījumiem.
30.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-306/2014
Psihotropo vielu realizācija mantkārīgā nolūkā
Realizējot psihotropo vielu par noteiktu naudas summu, lai arī uz parāda, proti, atliekot naudas saņemšanu uz vēlāku laiku, apsūdzētais rīkojas mantkārīgu tieksmju dēļ. Turklāt, ievērojot to, ka noziedzīgā nodarījuma motīvs ir noziedzīgā nodarījuma subjektīvās, nevis objektīvās puses pazīme, tam apstāklim, vai apsūdzētais šo naudu reāli saņēmis, vai nē, nav izšķirošas nozīmes Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punkta atbildību pastiprinošā apstākļa konstatēšanā.
05.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-329/2014
Galīgā soda noteikšanas motivācija
Tiesa, nemotivējot galīgā soda noteikšanu, pieļāva Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 6.punkta pārkāpums, kas konkrētā lietā atzīts par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu un norādītajā daļā noveda pie nelikumīga nolēmuma.
20.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-347/2014
Atbildību pastiprinošā apstākļa – noziedzīgā nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē -noteikšana
Ekspertīzes atzinums nav vienīgais pierādījums alkohola ietekmes fakta konstatēšanai. Par alkohola ietekmes pierādījumiem var būt ne tikai ziņas, kas iegūtas Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā, bet arī citi Kriminālprocesa likumā paredzētie pierādījumi.
19.09.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-417/2014
Radītā kaitējuma izvērtēšana, nosakot sodu, formālos noziedzīgā nodarījuma sastāvos
Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo kā noteikts Krimināllikuma 6.panta pirmajā daļā, tad par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums.
17.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-515/2014
Par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš Krimināllikumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme
Tiesa, atzīstot par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kas Krimināllikumā paredzēts kā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, pārkāpj Krimināllikuma 48.panta ceturtajā daļā noteikto, ka par atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams tāds apstāklis, kurš šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.
10.07.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-579/2014
Pamats konstatēt atbildību pastiprinošo apstākli - recidīvu
Gan krimināltiesību teorijā, gan tiesu praksē atzīts, ka noziedzīgu nodarījumu recidīvs ir tad, ja persona, kurai tiesa vai prokurors nosaka sodu, jau pirms tam ir vismaz vienu reizi tiesāta par jebkuru agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Ja persona par pirmo noziedzīgo nodarījumu tiek sodīta pēc tam, kad tā sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti vēlāk, nav tiesiska pamata konstatēt atbildību pastiprinošu apstākli – recidīvu, nosakot sodu par pirmo noziedzīgo nodarījumu.
15.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-604/2014
Atbildību pastiprinoša apstākļa – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību – nepamatota konstatēšana
Atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu reālo kopību – bija iekļauts Krimināllikumā no 2013.gada 1.aprīļa līdz 2014.gada 14.jūnijam.
Atzīstot par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kāds uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku likumā nebija paredzēts, un ņemot vērā minēto atbildību pastiprinošo apstākli, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu.
30.10.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-656/2014
Apstākļi, kurus tiesa ņem vērā, lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību
Krimināllikuma 55.pantā ir paredzēta nosacīta notiesāšana. Šā panta pirmajā daļā ir iekļauti apstākļi, kurus tiesa ņem vērā, lemjot par nosacītas notiesāšanas iespējamību. Tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem.
28.11.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-728/2014
Atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīgu nodarījumu reālā kopība
Ar 2014.gada 15.maija likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (spēkā no 2014.gada 14.jūnija) no Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta izslēgts tāds atbildību pastiprinošs apstāklis kā noziedzīgu nodarījumu reālā kopība. Tā kā likumdevējs pārejas noteikumus norādītajiem grozījumiem Krimināllikumā nav pieņēmis, tad ņemama vērā Krimināllikuma 5.panta otrā daļa, kas noteic, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai saglabājusies sodāmība.
2013.gads
11.10.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-370/2013
Galīgā soda noteikšana saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu
No Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas neizriet, ka gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, sākumā būtu jānosaka sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības par visiem vienā un tajā pašā Krimināllikuma pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet pēc tam – pēc noziedzīgo nodarījumu kopības par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
2010.gads
19.04.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-175/2010
Galīgā soda noteikšana atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.pantam
Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, tad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.panta nosacījumiem.
2009.gads
24.03.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-190/2009
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi nav uzskatāmi par sodu, tāpēc uz tiem nav attiecināma Krimināllikuma 51.panta piemērošana
1. Soda veidi ir noteikti Krimināllikuma 36.pantā, un 51.panta nosacījumi var tikt piemēroti tikai Krimināllikuma 36.pantā paredzēto sodu noteikšanai pēc vairākiem spriedumiem.
2. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nosaka speciāls likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un tas nav uzskatāms par sodu, līdz ar to arī Krimināllikuma 51.panta piemērošana uz to nav attiecināma.
21.08.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-431/2009
Galīgā soda noteikšana saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, ja policijas kontroles laikā izdarīts kriminālpārkāpums
Krimināllikuma 51.panta pirmo daļa neaizliedz, nosakot galīgo sodu, brīvības atņemšanas sodam pievienot neizciesto papildsodu- policijas kontroles daļu, nesaskaitot sodus, ja neizciestā papildsoda – policijas kontroles laikā izdarīts kriminālpārkāpums.
27.10.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-567/2009
Krimināllikuma 55.panta nosacījumu piemērošana
Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā sniegts to apstākļu uzskaitījums, kas tiesai jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu. Tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem.
2008.gads
24.01.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-30/2008
Gadījumos, kad jauns noziedzīgs nodarījums izdarīts nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, jāievēro Krimināllikuma 55.panta 2. un 10.daļā noteiktais, ka iepriekš piespriestais sods ir izpildāms un sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52.panta nosacījumiem
15.05.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-224/2008
Galīgā soda noteikšana, ja ar otro spriedumu piespriests nosacīts brīvības atņemšanas sods
1. Nosakot galīgo sodu, tiesai jāizvērtē, vai, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, apsūdzētajam būtu jāizcieš arī ar otro spriedumu piespriestais nosacītais brīvības atņemšanas sods.
2. Krimināllikuma 50.panta piektās daļas piemērošana, lai noteiktu galīgo sodu, saistīta ar visu to apstākļu izvērtēšanu, kas attiecas uz soda noteikšanu vispār. Tiesai jāvērtē, vai jāpiemēro soda ietveršanas, daļējas saskaitīšanas vai pilnīgas saskaitīšanas princips, kā arī, vai galīgais sods apsūdzētajam jāizcieš.
3. Ja apelācijas instances tiesa, neievērojot Kriminālprocesa likuma 562.panta prasības, nosakot galīgo sodu, apsūdzētā stāvokli pasliktinājusi, tad ir ierobežotas apsūdzētās personas tiesības pārsūdzēt šādu spriedumu faktisku iemeslu dēļ.
21.04.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-232/2008
Apsūdzētā tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē
Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, pastiprina savas vainas atzīšanu un nožēlošanu, bet nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli.
23.04.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-243/2008
Tiesas tiesības konstatēt atbildību pastiprinošu apstākli
Tiesa, to motivējot, var atzīt atbildību pastiprinošu apstākli arī tādā gadījumā, ja prokurors nav norādījis uz konkrētu apstākli kā atbildību pastiprinošu, kā arī tad, ja prokurors uzskata, ka konkrēts apstāklis nepastiprina apsūdzētā atbildību.
11.06.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-313/2008
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētā atbildību mīkstinošā apstākļa izpratne
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 7.punktu, ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli gadījumos, kad cietušā rīcība izpaudusies vardarbībā, smagā goda aizskārumā vai citās prettiesiskās darbībās pret vainīgo vai kādu trešo personu.
18.08.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-461/2008
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā atbildību mīkstinošā apstākļa izpratne
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā aktīvā rīcība, veicinot noziedzīga nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu var izpausties tādējādi, ka vainīgais sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm informāciju, kura tām nebija zināma.
2007.gads
27.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-155/2007
No Krimināllikuma 47.panta nosaukuma un satura izriet, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
2. Vienošanās protokolā norādītie apstākļi, kurus prokurors un apsūdzētais uzskata par atbildību mīkstinošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, neattiecas uz noziedzīgo nodarījumu.
19.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-194/2007
Par vainīgā atbildību mīkstinošu apstākli – labprātīgu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu – atzīstams ne tikai fakts, kad viņš pats personīgi labprātīgi sedz nodarītos zaudējumus, bet arī, kad to pēc vainīgā pilnvarojuma (arī mutvārdu) izdara cita persona.
13.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-222/2007
Krimināllikuma 55.panta 10.daļā ir noteikts, ka gadījumos, kad nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms, un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šī likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem, tāpēc izlīgums starp apsūdzēto un cietušo nebūtu pieņemams.
17.04.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-225/2007
Apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo tiesa spriedumā nav motivējusi, kāpēc piemēroti Krimināllikuma 55.panta nosacījumi un nolemts apsūdzētajam piespriesto sodu neizpildīt, kaut gan norādījusi tos pašus pirmās instances tiesas konstatētos apstākļus, kuri bijuši par pamatu reāla brīvības atņemšanas soda piespriešanai pirmās instances tiesā.
02.05.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-255/2007
Tas, ka apelācijas instances tiesa pie noteiktā soda par jaunu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pievieno lielāku neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu nekā pirmās instances tiesa, nav atzīstams par smagāka soda noteikšanu Kriminālprocesa likuma 562.panta 3.daļas izpratnē, ja vien galīgais sods netiek palielināts.
25.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-481/2007
Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktā norādītais apstāklis par atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams gadījumā, ja citas personas vainīgums apstiprinās ar procesuālu nolēmumu (lēmumu, spriedumu) šajā lietā vai ar spēkā stājušos nolēmumu citā lietā.
03.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-501/2007
Tiesu debatēs gan prokurors, gan apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks.
2. Personas īpašumā esošā nauda arī ir manta, kura var tikt konfiscēta.
2. Ikvienā gadījumā zaudējumu labprātīgas segšanas iniciatīvai jānāk no vainīgās personas. Pie tam nav svarīgi, kurā kriminālprocesa stadijā zaudējumi labprātīgi segti.
16.10.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-602/2007
Tiesai nav pienākums noteikt nosacītu sodu pat tad, ja nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi. Viens no nosacītas notiesāšanas priekšnoteikumiem ir tiesas pārliecība, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likuma pārkāpumus.
2006.gads
27.01.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-62/2006
Krimināllikuma 49.panta 1.daļas nosacījumi nav piemērojami, ja konstatēts kaut viens vainīgā atbildību pastiprinošs apstāklis
08.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-74/2006
Pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi nedod iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu
14.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-119/2006
Krimināllikumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu jāvadās, piemērojot vieglāka soda ietveršanas smagākajā, daļējas sodu saskaitīšanas vai pilnīgas sodu saskaitīšanas principus soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, līdz ar to šie jautājumi ir tiesas ziņā. Sodu ietekmējošo apstākļu novērtējums, ja nav pārkāptas likumā noteiktās prasības, neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.
22.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-122/2006
Krimināllikuma 55.pantā paredzētais nosacīta soda pārbaudes laiks nav soda izciešanas laiks.27.03.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-130/2006
Personai, kura nav apcietināta, nav šķēršļu izciest tādu papildsodu kā policijas kontrole. Krimināllikumā nav tādas normas, kas noteiktu, ka tā tiek pārtraukta ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet Krimināllikuma 51.panta 1.daļā ir uzsvērts, ka noteiktajam sodam tiek pievienots neizciestais sods pēc iepriekšējā sprieduma.
26.09.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-572/2006
Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru ar nākošo spriedumu netiek noteikt sods, nav piemērojama Krimināllikuma 55.panta 10.daļa.
2. Piespriesto sodu pie nosacītas notiesāšanas var izpildīt Kriminālprocesa likuma 641.panta kārtībā, jo saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta 2.daļu, ko tiesa piemēro pie nosacītas notiesāšanas, notiesātā pienākums ir neizdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu tiesas noteiktajā pārbaudes laikā.
2005.gads
27.04.2005. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-253/2005
Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta saturu un jēgu nosacīti piespriestais sods piespriežams izciest reāli, ja persona jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nosacītas izciešanas laikā, neatkarīgi no tā, kāds soda veids ir noteikts par jaunu noziegumu
2004.gads
17.02.2004. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-73/2004
Spriedums atcelts Krimināllikuma 46. panta 2. daļas un 42. panta 1. daļas nosacījumu neievērošanas dēļ
22.11.2004. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-641/2004
Nepasliktinot tiesājamā stāvokli, apelācijas instances tiesa rīkojās pareizi, nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta 5. daļas noteikumiem
2002.gads
29.08.2002. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-322/2002
Kaitējums iespējams tikai pie materiāliem noziegumu sastāviem, kā arī KL 55. panta 6. daļas nosacījumiem jābūt reāli izpildāmiem
VI nodaļa. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda
2016.gads
11.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-45/2016
Jauna noziedzīgā nodarījuma izdarīšana nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā
Atbilstoši Krimināllikuma 55.panta desmitajai daļai, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem. Apstāklis, ka apsūdzētajam uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi jau pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ iepriekšējā soda juridiskās sekas.
07.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-213/2016
Atbrīvošanas no kriminālatbildības vērtēšanas kritēriji
Atbrīvojot personu no soda saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta pirmo daļu, tiesai ir jāizvērtē radītā kaitējuma smaguma pakāpe un jāpamato, kādēļ radītais kaitējums nav tāds, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu. Nesniedzot šādu ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma smaguma pakāpes vērtējumu un atbrīvojot apsūdzēto no soda, pamatojoties vienīgi uz apsūdzētā personību raksturojošo apstākļu un atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējumu, tiesa nepareizi piemēro Krimināllikuma Vispārīgās daļas 58.panta pirmo daļu.
2010.gads
19.04.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-175/2010
Galīgā soda noteikšana atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.pantam
Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, tad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51.panta nosacījumiem.
14.12.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-582/2010
Sodāmības dzēšanas termiņa aprēķināšanai piemērojamā tiesību norma
Latvijas Kriminālkodeksa 54.panta pirmās daļas 5.punkts ir atzīstams par labvēlīgāku attiecībā pret šobrīd spēkā esošo Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 5.punktu un tāpēc, aprēķinot sodāmības dzēšanas termiņu, piemērojama nozieguma izdarīšanas laikā spēkā esošā tiesību norma - Latvijas Kriminālkodeksa 54.panta pirmās daļas 5.punkts.
2009.gads
23.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-17/2009
Kriminālprocesa izbeigšana tiesā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu
Kriminālprocesa likumā ir noteikta procesuālā kārtība, kādā persona, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts, tā pārstāvis vai aizstāvis var iesniegt sūdzību par procesa virzītāja vai prokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesa, ja tas izbeigts, tajā skaitā sakarā ar kriminālatbildības noilgumu, bet persona neatzīst savu vainu nodarījumā. Šī kārtība regulēta Kriminālprocesa likuma 57.nodaļā un attiecas tikai uz pirmstiesas kriminālprocesā pieņemtajiem lēmumiem.
Izskatot lietu, tiesai pirms lemt par kriminālprocesa izbeigšanu noilguma sakarā ir jākonstatē, vai šī persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, kurš satur visas nepieciešamās un obligātās konkrētā Krimināllikuma pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes.
Procesuālos izdevumus var piedzīt tikai no personas, kura atzīta par tādu, kas izdarījusi viņai inkriminētās Krimināllikumā paredzētās darbības.
21.09.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-352/2009
Kriminālprocesa izbeigšana kriminālatbildības noilguma dēļ
Ja tiesa izbeidz kriminālprocesu kriminālatbildības noilguma dēļ, tad tai vispirms lieta jāizskata pēc būtības un jānoskaidro, vai apsūdzētā persona ir izdarījusi vai nav izdarījusi viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, jo kriminālprocesa izbeigšana kriminālatbildības noilguma dēļ ir personu nereabilitējošs apstāklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 380.pantu.
2008.gads
30.06.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-331/2008
Kriminālatbildības noilguma beigu termiņš privātapsūdzības lietā
Kriminālatbildības noilguma beigu termiņš privātapsūdzības lietās ir saistīts ar laiku, kad izsniegta apsūdzība.
14.10.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-572/2008
Izlīgums krimināllietās ar vairākiem cietušajiem
Saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta otro daļu, personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu var atbrīvot no kriminālatbildības, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi. Ja krimināllietā par cietušajām atzītas vairākas personas, tad, lai atzītu, ka izpildītas pantā noteiktās prasības, izlīgumam jābūt noslēgtam ar visām cietušajām personām.
2006.gads
22.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-67/2006
Tiesa konkrētā lietā, atbilstoši Krimināllikuma 59.panta 4.daļas nosacījumiem, var atbrīvot personu no soda izciešanas, ja tā ir izdarījusi kriminālpārkāpumu, taču tas nav tiesas obligāts pienākums.
13.02.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-94/2006
Tiesai, saskaņā ar Krimināllikuma 58.panta 1.daļu ir tiesības, bet nav pienākums obligāti no kriminālatbildības atbrīvot personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir noziedzīgā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu
02.05.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-01-276/2006
Krimināllikuma 59.panta 6.daļas nosacījumi dod tiesai tiesības, nevis uzliek tai pienākumu, atbrīvot personu no soda izciešanas, ja tā pēc sprieduma pasludināšanas saslimusi ar citu smagu, neārstējamu slimību.
04.10.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-597/2006
Lai par noziegumu, par kuru persona saukta pie kriminālatbildības pēc Latvijas Kriminālkodeksa, noteiktu kriminālatbildības noilgumu pēc Krimināllikuma un tādējādi varētu spriest par to, vai Krimināllikuma norma ir vai nav labvēlīgāka par Latvijas Kriminālkodeksa normu, vispirms šis noziedzīgais nodarījums jāklasificē atbilstoši Krimināllikuma 7.pantam.
2. Tā kā par Latvijas Kriminālkodeksa 143.panta 1.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 8 gadiem, tad saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 4.daļu šis nodarījums ir smags noziegums, nevis mazāk smags, līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 56.pantu kriminālatbildības noilgums iestājas tikai pēc 10 gadiem, tātad Krimināllikuma norma šai gadījumā nav labvēlīgāka par Latvijas Kriminālkodeksa normu.
2003.gads
05.05.2003. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-288/2003
Par personas atbrīvošanu no soda, ievērojot taisnības un humānisma principus
VII nodaļa. Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības
2016.gads
11.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-94/2016
Brīvības atņemšanas soda noteikšanas neiespējamība nepilngadīgajam par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
Par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem brīvības atņemšanas sods nav piemērojams personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas.
2014.gads
28.01.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-65/2014
Soda noteikšana pēc 2013.gada 1.aprīļa par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms 2013.gada 1.aprīļa
Ja maksimālais soda apmērs vai laiks par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu no 2013.gada 1.aprīļa ir paredzēts bargāks, tiesai nav pamata to piemērot, jo tādējādi tiek pārkāpti Krimināllikuma 5.panta trešās daļas nosacījumi.
09.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-364/2014
Krimināllikuma 65.panta pirmās daļas 2003.gada 12.jūnija likuma redakcija
Krimināllikuma 65.panta pirmajā daļā 2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā ir paplašināts nepilngadīgajiem piemērojamo sodu loks, tādējādi, ievērojot Krimināllikuma 5.panta pirmo daļu, atzīstams, ka šis likums ir apsūdzētajiem nelabvēlīgāks, tādēļ tam nav atpakaļejoša spēka.
2009.gads
24.03.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-J-190/2009
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi nav uzskatāmi par sodu, tāpēc uz tiem nav attiecināma Krimināllikuma 51.panta piemērošana
1. Soda veidi ir noteikti Krimināllikuma 36.pantā, un 51.panta nosacījumi var tikt piemēroti tikai Krimināllikuma 36.pantā paredzēto sodu noteikšanai pēc vairākiem spriedumiem.
2. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nosaka speciāls likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un tas nav uzskatāms par sodu, līdz ar to arī Krimināllikuma 51.panta piemērošana uz to nav attiecināma.
Krimināllikuma Vispārīgā daļa
VIII1 nodaļa. Juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi
14.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā nr. SKK-6/2016
Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas juridiskajai personai nosacījumi
Ja, piemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskai personai, tiesa nolēmumā neizlemj un nepamato juridiskās personas ieinteresētību katra atsevišķa noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tad nav ievēroti Kriminālprocesa likuma 440. un 548.panta nosacījumi.