Par Administratīvo lietu departamenta darbu 2014.gadā

Tiesneši 2014.gadā: Jautrīte BRIEDE, Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Dace MITA, Jānis NEIMANIS, Ilze SKULTĀNE, Līvija SLICA, Rudīte VĪDUŠA

Administratīvo lietu departamenta tiesneši.  2014. gadā tiesvedībā 1481 lieta
Izskatītas 976 lietas – 66 %

Tai skaitā

• kasācijas kārtībā – 954

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 16

• lietas pirmajā instancē – 6

Savā pārskatā vēlos runāt ne tikai par Administratīvo lietu departamenta darbu 2014.gadā, bet arī diviem citiem jautājumiem, kas skar visu tiesu sistēmu. Tas ir jautājums par tiesnešu Disciplinārtiesas iespējamu kompetences paplašināšanu, izskatot tajā ne tikai tiesnešu, bet visu tiesu sistēmai piederīgu personu disciplinārlietas, kā arī jautājums par Augstākās tiesas lomu sabiedrības uzticības tiesu varai veicināšanā.

LIETU SKAITS UN TENDENCES

2014.gads iezīmējās ar būtisku lietu pieaugumu. 2014. gadā Administratīvo lietu departaments saņēma par 162 lietām jeb par 16% vairāk lietu nekā 2013.gadā. Ir palielinājies arī lietu atlikums gada beigās – ja 2013.gada beigās atlikumā palika 318 lietas, tad 2014.gadā – jau 505 lietas.

Ja pēdējos gados Administratīvo lietu departaments izskatīja vidēji 75% lietu, tad, ņemot vērā izskatāmo lietu skaita pieaugumu, 2014.gadā departaments izskatīja gandrīz par 10% mazāk lietu nekā iepriekšējos gados, proti, tikai 66% lietu. 2014.gadā ir pieaudzis arī lietu izskatīšanas vidējais ilgums departamentā. Tas ir 3,1 mēneši, salīdzinot ar 2,7 mēnešiem, kas bija 2013.gadā.

* Tai skaitā lietas nosūtītas atpakaļ tiesai bez izskatīšanas pēc būtības-2; nosūtīts pēc piekritības-1

Neraugoties uz minēto, gan departamentā kopumā, gan vidēji viena tiesneša izskatīto lietu skaits 2014.gadā ir pat nedaudz palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tādējādi, strādājot pat vēl intensīvāk nekā iepriekšējos gados, departamentā saņemto lietu skaita pieaugums ir tik liels, ka lietu izskatīšanas ilgums un neizskatīto lietu skaits pieaug. Būtiski palielināt izskatīto lietu daudzumu un to izskatīšanas ātrumu, nezaudējot kvalitāti, vairs nav iespējams. Tas ir signāls, ka tuvākajā laikā nepieciešams palielināt tiesnešu skaitu departamentā.

To iestāžu trijnieks, kuru lietas departamentā izskatītas visvairāk, ir palicis nemainīgs. Arī 2014.gadā visvairāk departamentā izskatītas lietas, kas ierosinātas, pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta (25%), pašvaldību (17%) un ministriju (13%) lēmumus.

Lietas departamentā pamatā tiek izskatītas rakstveida procesā. Mutvārdu procesā 2014.gadā izskatītas tikai 7 lietas.

Salīdzinot ar 2013.gadu, gandrīz par 10% ir samazinājies ar departamenta spriedumu atcelto zemāku instanču tiesu spriedumu skaits, 2014.gadā zemāku instanču tiesu spriedumus departaments atcēla 21% gadījumu. 60% gadījumu kasācijas tiesvedību atteikts ierosināt. Par 3% ir samazinājies arī atcelto zemāku instanču tiesu lēmumu skaits. Šī ir pozitīva tendence, kas liecina par to, ka ir uzlabojusies zemāku instanču tiesu nolēmumu kvalitāte.

2014.gadā divās lietās departaments vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā. Viena lieta bija par informāciju saistībā ar disciplinārlietas pret tiesnesi ierosināšanu un izskatīšanu (SKA-370/2014), savukārt otra – par elektroenerģijas obligātā iepirkuma neveikšanu noteiktu laika posmu (SKA-797/2014). Savukārt sešās lietās departaments vērsās ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā.

Rezumējot pagājušā gada rezultātus, jāsecina:

• zemāku instanču tiesu nolēmumu stabilitāte ir palielinājusies;

• administratīvo lietu pieaugums un tā tendence ir tāda, ka draud ar vēl vienu būtisku problēmu tiesu sistēmā, proti, nesamērīgi ilgu tiesvedību administratīvajās lietās kasācijas instancē;

• lai risinātu šo problēmu, jāpalielina departamenta tiesnešu skaits vismaz par diviem vai – kas būtu racionālāk – jāpalielina departamenta palīgu skaits.

CITAS AKTIVITĀTES

2014.gadā, departamenta pārstāvjiem līdzdarbojoties sabiedrības informēšanas jomā, tika turpināta sadarbība ar skolām. Vairākas klases apmeklēja Augstāko tiesu un tām tika novadīta tiesību zinību stunda. Tāpat turpinājām projektu, kura ietveros aicinājām studentus sešus mēnešus ilgā praksē. Atzīmējot administratīvo tiesu, tostarp Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta, izveidošanas desmitgadi, rosinājām organizēt konferenci „Tiesas juridiskās kultūras laukā” un iesaistījāmies konferences programmas veidošanā.

PAR DISCIPLINĀRTIESAS KOMPETENCES PAPLAŠINĀŠANU

Kā jau minēju, vēlos runāt arī par jautājumu, kas, manuprāt, pašlaik ir aktuāls tiesu sistēmai kopumā, proti, ieceri paplašināt tiesnešu Disciplinārtiesas kompetenci, uzticot Disciplinārtiesai izskatīt ne tikai tiesnešu, bet visu tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas.

Šāds ierosinājums ir kritiski vērtējams no vairākiem aspektiem – gan sistēmiskā, gan procesuālā, gan funkcionālā, gan nelietderīga budžeta līdzekļu izlietojuma.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka nav saprotams, kas pašreizējā sistēmā ir tas, kas nestrādā, kāpēc būtu jāveido kaut kas sistēmiski neatbilstošs, tērējot papildu budžeta līdzekļus.

Tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas ir klasiskas administratīvās lietas. Nevar piekrist apgalvojumiem, ka pašlaik netiek nodrošināti vienoti standarti disciplinārlietu izskatīšanā. Administratīvās tiesas skata gan civildienesta, gan specializētā civildienesta, gan militārā dienesta, gan tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas. Administratīvo lietu departaments kā kasācijas instance nodrošina vienotu disciplinārlietu izskatīšanas standartu visās šajās lietās. Līdz ar to vienoti standarti disciplinārlietu izskatīšanā tiek nodrošināti ne tikai tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietās, bet visās dienesta personu disciplinārlietās.

Augstākās tiesas uzdevums ir nodrošināt vienotu tiesu praksi, raugoties, vai tiek pareizi interpretētas un piemērotas tiesību normas. Katra lieta, ko likumdevējs nodod Augstākai tiesai izskatīšanai kā apelācijas instancei, kas tai nav raksturīga, paildzina citu – kasācijas tiesvedībā esošo lietu, piemēram, bērnu lietu, – izskatīšanas ilgumu. Tieši no kopējās tiesas spriešanas kvalitātes viedokļa izņēmumi, kad kasācijas instances tiesneši pilda apelācijas instances funkcijas, būtu jārada pēc iespējas retāk.

Speciālas tiesas izveide visu tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietu izskatīšanai līdztekus esošajai tiesu sistēmai rada neskaidru ainu par tiesu iekārtu un tiesību aizsardzības atšķirībām. Disciplinārtiesas kompetences paplašināšana ir pretrunā mērķiem, kas tiek īstenoti, pārejot uz tā dēvētajām „tīrajām tiesu instancēm”.

Disciplinārtiesas kompetences paplašināšana būtu pretrunā arī ar tās sastāvā esošo Augstākās tiesas tiesnešu kompetenci. Disciplinārtiesas sastāvā esošajiem kasācijas instances tiesas tiesnešiem būtu pienākums izskatīt pēc būtības visas tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas, kas savā būtībā ir tipiskas administratīvās lietas.

Visbeidzot arī citu valstu pieeja rāda, ka tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas netiek nodotas izskatīšanai speciālā tiesā.

No procesuālā aspekta vērā ņemams, ka, paplašinot Disciplinārtiesas kompetenci, tiks būtiski samazināts pie disciplinārās atbildības saukto advokātu, notāru un tiesu izpildītāju procesuālo tiesību apjoms:

• tiks liegtas pārsūdzības iespējas;

• būtiski saīsināti procesuālie termiņi;

• nebūs pagaidu aizsardzības iespējas;

• lietu izskatīšanā nebūs pienākuma ievērot objektīvās izmeklēšanas principu.

Savukārt no funkcionālā aspekta vērā ņemams, ka Disciplinārtiesai ir ierobežota kapacitāte, jo pienākumus Disciplinārtiesā Augstākās tiesas tiesneši veic papildus saviem tiešajiem amata pienākumiem un lietu uzkrājums Augstākajā tiesā ar katru gadu palielinās. Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanai arī nepieciešami papildu finanšu un cilvēku resursi.

Arguments, kas izskan šīs reformas sakarā, ir ātrums. Nenoliedzami, ja kādu lietu paredz izskatīt tikai vienā instancē, tad šī lieta tiešām tiks izskatīta ātrāk. Bet vai ātrāka šo lietu izskatīšana atsver ačgārnas sistēmas veidošanu, nevajadzīgu budžeta līdzekļu tērēšanu, tiesiskuma garantiju samazināšanu? Turklāt uz citu lietu rēķina?

Es tiešām ceru, ka amatpersonas, no kurām ir atkarīga lēmumu pieņemšana šīs iecerētās reformas sakarā, vēlreiz izsvērs šādas reformas lietderību un, ja patiesi kaut kas ir uzlabojams, meklēs alternatīvus risinājumus.

PAR AUGSTĀKĀS TIESAS ATBILDĪBU PAR TIESU SISTĒMU

Kā pēdējam, taču ne mazāk nozīmīgam, vēlos pieskarties jautājumam par Augstākās tiesas kā kasācijas instances tiesas lomu un atbildību par tiesu sistēmas darba kvalitāti kopumā.

Diemžēl jāatzīst, ka sabiedrības uzticēšanās tiesām joprojām nav augsta. Sabiedrības viedokli par tiesu veido ikviens tiesnesis un tiesu darbinieks, sākot no rajona (pilsētas) tiesas līdz Augstākajai tiesai.

Mēs – Augstākās tiesas tiesneši – nevaram norobežoties no tās spriedumu kvalitātes, kas tiek pieņemti zemākās instances tiesās. Arī katram no mums ir jāuzņemas zināma atbildība par to. Ja redzam, ka nepietiek ar atceļošā nolēmuma argumentiem, lai vairāk nebūtu kļūdu, tad par šīm kļūdām ir jārunā ar tiesnešiem. Saruna var būt dažāda – lekcija, dažādu instanču tiesu kopīga diskusija gan tiekoties, gan elektroniskajā saziņā.

Ja tomēr vispārīgas diskusijas nedod rezultātu un sistēmiskas problēmas konkrēta tiesneša darbā turpinās, tās būtu jāaktualizē attiecīgā tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā vai pat to negaidot. Gan Augstākās tiesas, gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas uzdevums ir nevis rāt vai kaunināt tiesnešus, bet gan palīdzēt viņiem profesionālajā izaugsmē. Taču tas nav iespējams, ja problēmas tiek noklusētas vai paslēptas starp rindiņām.

Novēlu visiem izturību un gandarījumu par darbu, ko darām, un paust cerību, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies vairot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU ATBILDĒTĀJIESTĀŽU STRUKTŪRA (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)

MINISTRIJAS KĀ ATBILDĒTĀJIESTĀDES KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTAJĀS LIETĀS

PAŠVALDĪBAS KĀ ATBILDĒTĀJIESTĀDES KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTAJĀS LIETĀS

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (SPRIEDUMI)

KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU REZULTĀTI (LĒMUMI)